Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Loginovs
07.11.2012. 18:26"atstradasi 3 gadus un sertifikatu dabusi "
Kur problēmas atsrādāt 3 gadus ārzemēs par būvdarbu vadītāja palīgu un atbraucot uz Latviju saņemt sertifikātu? Slinkums? Idiotisms un prāta trūkums?
P.S. Sertifikācju atbalstu - pieredzes trūkums var radīt avārijas un katastrofas. Augstskola nesagatavo visām situācijām, bet dod tikai pamatzināšanas. Projektēšanā noteikti vajag sertifikatu, bet būvdarbu vadīšanai varētu būt mazākas prasības. Jo ja būs nepareizi uzprojektēts, tad lai cik labs būvdarbu vadītājs - māja tik un tā sabruks.
lasitajs
07.11.2012. 15:43Man ari viens radinieks nebrauc atpakal uz Latviju stradat, jo ta ari vinam pateikusi buvinzenieru savieniba: atstradasi 3 gadus un sertifikatu dabusi
būvniks
06.11.2012. 23:56Ministru kabineta noteikumi Nr.383, šeit viss ir paskaidrots.....
http://www.likumi.lv/doc.php?id=77339
>ES
06.11.2012. 17:08>ES
" Ja Francijā vai Vācijā mūsu būvnieku sertifikātus un pieredzi atzīst par labu, tad kāpēc nav arī otrādi? Un būvnormatīvi Latvijā nevarētu atšķirties no ES noteiktajiem."
Arī Francijā un Vācijā jāiziet sertifikāciju. Ja ir pieredze, kaut vai Latvijas un Latvijas sertifikāts, tad gandrīz nav nekādu problēmu nosertificēties Francijā vai Vācijā. Tik jāzina valoda. Un tas pats Latvijā - nu nevar turks būt būvdarbu vadītājs, ja nezina latviešu valodu!
Un par būvnormatīviem. Par eirokodiem esi dzirdējis? Uz to iet, lai visā Eiropā būtu vienoti būvnormatīvi. Latvijā arī jau projektē pēc eirokodiem, bet tas nav obligāti - franču inženieri priekš Latvijas projektē pēc eirokodiem, projekts ir latviešu valodā.
buvdarbu vaditajs kops 1976. gada
06.11.2012. 15:24Nu kapec nevar vienreiz nosertificet vai kaut ka pieregistreties un strada? Vai ir fakti, ka pa 5 gadiem kads paloicis par mulki?
ES
06.11.2012. 14:16Ļoti interesanti palasīt komentārus! Nu tik sargāsim tirgu no nezin kādajiem neprašām utt. Autors nemaz neapgalvo, ka sertifikāti un pieredze nav vajadzīgi. Jautājums bija par to, ka Latvija nav īsti godīga attiecībā pret pārējām ES valstīm. Ja Francijā vai Vācijā mūsu būvnieku sertifikātus un pieredzi atzīst par labu, tad kāpēc nav arī otrādi? Un būvnormatīvi Latvijā nevarētu atšķirties no ES noteiktajiem. Tad par kādu īpašo Latvijai vien raksturīgo sertificēšanu ir runa? Un būvnieki allaž ir ceļojuši no viena objekta uz otru, tikai agrāk tas bija pagasta robežās, bet tagad- Eiropas mērogā. Bremzēt šo procesu ir mēģinājums apstādināt laiku.
Baiba
05.11.2012. 22:25Kāpēc tāda dezinformācija. Ārvalstīs iegūtu izglītību un pieredzi atzīst LV. ( ES regulars par vienoto tirgu, izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu utml. principi) Ne tikai LV ir sertifikācijas sistēma būvniecībā. Būvniecības dalībnieki- būvdarbu vadītāji un būvuzraugi ir tieši atbildīgi par būvdarbu kvalitātes drošumu un atbilstību būvnormatīviem. Tas, ka LV neviens nav sodīts par pārkāpumiem būvniecībā ir tikai laika jautājums.Speciālisti, kuri ieguvuši izglītību ārvalstīs, brīvi var strādāt un strādā Latvijā.
>BBC
05.11.2012. 16:36"Tas domāts konkurences ierobežošanai, nevis kvalitātes uzlabošanai nozarē "
Nevis konkurences ierobežošanai, bet sava tirgus aizsardzībai. Vai gribi situāciju, ka sabrauks visādi turki, bulgāri un strādājot par Ls200 mēnesī ar dempinga cenām izēdīs ārā latviešu būvinženierus? Sertifikācija tieši nepieļauj, ka Latvijā varētu salīst visādi apšaubāmi ārzemju speciālisti, kuri vietējiem (!!) atņems darbu.
Protams, sertificēšana nav ideāla. Taču latviešu būvinženieri ir ar kvalitatīvu izglītību, kuru jānostiprina praksē un jāiziet skolu pieredzējušu būvinženieru vadībā.
Ceru, ka Saeimas deputāti būs pietiekami gudri un atstās Būvniecības likumā arhitektu un būvinženieru sertifikāciju.
BBC
05.11.2012. 15:08Latvija ir sertifikātu lielvalsts.
Tas domāts konkurences ierobežošanai, nevis kvalitātes uzlabošanai nozarē
gatis
05.11.2012. 14:23Roberts ir uzsācis kampaņu, lai Saeima no jaunā Būvniecības likuma izslēgtu sertificēšanu. Kas maskējas zem Roberta vārda? Kura būvfirma izdomājusi, ka bez sertificētiem speciālistiem būs vieglāk apjāt valsti un privātos pasūtītājus?
hm
05.11.2012. 13:10>to hm
A kāpēc tev jābrauc uz Rīgu sertificēties, ja Latvijā būvniecībā ir bezdarbs?
Sēdi savā Anglijā vai kur tur esi - strādā par būvdarbu vadītāju un saņem naudu. Kam tev sertifikāts?
Starp citu, arī Anglijā, Zviedrijā, Vācija u.c. Eiropas valstīs (izņemot Krieviju) ir sertificēšana - viņiem zem dažādiem nosaukumiem ir savi "klubiņi", kur svešos nelaiž.
Sertificēšana Latvijā ir vajadzīga! Ja kāds inženieris nav spējīgs tikt pie sertifikāta, tad pats vainīgs. Līdzīgi ir ar juristiem - ne visi juristi ir "sertificēti" jeb ir zvērināti advokāti.
to hm
05.11.2012. 11:00Kurs sertifices sertificetajus.
Pietiek vienreiz pieregistreties un stradat.
Lai uz Rigu atbrauktu uz to sertificesanos cik izmaksa?
pasutitajs
05.11.2012. 10:46Es izvelos gan buvuzraugus gan buvetajus pec padaritajiem darbien nevis sertifikatiem.
Sertifikatu (pensionaru ar sertifikatu) var ari noiret.
Janka
05.11.2012. 08:21Dabīgs process, varat aiziet uz kādu kūti un paskatīties, kā cūkas, kas, tikušas pie siles, cīnās, lai citas netikt klāt un kā tās netikušās kviec...
!
05.11.2012. 07:39Baismas pils būvniecība jau parāda, kā tas notiek - ar neaizvietojamiem viesstrādniekiem, betonlējējiem.
hm
05.11.2012. 01:55Muļķības! Sertifikācija ir vajadzīga. Latvijā pie būvdarbu vadītāja sertifikāta var tikt arī tāds, kas pieredzi ieguvis ārzemēs - tikai jāuzrāda 2 objektus. Protams, ja esi strādājis nelegāli, tad par sertifikātu nesapņo. Un, protams, jāzina latviešu valodu.
Un projektēšanā obligāti vajag sertifikātu - katrs, kurš beidzis augstskolu un ir bez pieredzes parasti pirmajos gados pieļauj kļūdas. 5 gadu pieredze daudz ko iemāca.
Un galvenais - jāaizsargā iekšējo tirgu. Ja nebūs sertifikācijas, tad latviešus izspiedīs lētākie leiši, baltkrievi un āziāti.
Edge
04.11.2012. 22:59Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
