Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kas būvēs Latvijā?

Roberts Ozols
04.11.2012.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums par to, kā panākt, lai krīzes laikā no Latvijas aizbraukušie pilsoņi atgrieztos savā dzimtenē, valsts politiskajās virsotnēs vismaz verbāli ir viens no svarīgākajiem. Kvēlās runās tiek tērētas stundas un dienas, kāds kaut ko raksta, kaut kur iesniedz, kaut ko aizstāv.

Taču dzīvē nekāda atgriešanās nenotiek, vēl sliktāk – nenotiek pat izzinošs dialogs starp „aizbraucējiem” un „palicējiem”. Neviens nopietni neuzklausa aizbraucējus: kas īsti ir vajadzīgs, lai aizbraukušie kravātu čemodānus un patiešām raudzītos uz māju pusi.

Protams, pašlaik ir arī atgriešanās kontekstā neatrisināmi jautājumi – piemēram, algas strādājošajiem Latvijā vēl ilgi nebūs Eiropas līmenī. Tomēr ir arī jautājumi, kuri ir atrisināmi tieši tagad. Manuprāt, sevišķi skaidri tas redzams tādā nozarē kā būvniecība, kur ir iespējams stimulēt, lai atgrieztos būvdarbu vadītāji, būvuzraugi, un aiz viņiem arī amatnieki.

Būvnieki bija vieni no pirmajiem, kurus skāra krīze, un vieni no pirmajiem viņi sāka meklēt veiksmi ārvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, Baltkrievijā, pat Portugālē. Daļa savu veiksmi ir atraduši. Tomēr labākajā gadījumā šī veiksme izpaužas kā pasūtījumi – un Laval un partneru bēdīgais piemērs patiešām ir izņēmums, nevis likumsakarība. Sliktākajā – Latvijas ekonomikai sliktākajā – gadījumā mūsu būvnieki uz ārvalstīm ir pārcēluši visu savu biznesu un sekmīgi konkurē starptautiskajā tirgū, faktiski neko nedodot Latvijas tautsaimniecībai. Bet teorētiski tieši viņi ir tie, kas ar savu pieredzi un konkurētspēju pēckrīzes posmā varētu palīdzēt stiprināt ne vien nozari, bet arī Latvijas ekonomiku kopumā.

Esmu pārliecināts, ka liela daļa aizbraukušo speciālistu labprāt atgrieztos dzimtenē, kur viņus gaida ģimenes, darbs, salīdzinoši lēta medicīniskā aprūpe, daudz komfortablāka valodas un kultūras vide. Atgrieztos – ja vien te viņus negaidītu pazemojoša 3 – 5 gadu darbošanās kādā no pašlaik Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Speciālistam tas nozīmē smagu kritienu finansiālā ziņā, turklāt vēl arī birokrātiju un sarežģījumus, mēģinot iespiesties Latvijas būvniecības nozarē un maksāt nodokļus.

Vai valsts gādā, lai viņiem būtu ērti atgriezties? Vismaz būvniecības nozarē atbilde ir pārliecinoša – nē! Pat ja būvnieks vēlēsies atgriezties, Latvijas tirgū viņam kā bomis priekšā būs obligāts sertifikāts. Pareizāk sakot, daudzi un dažādi sertifikāti. Kopumā Latvijas būvniekam tiek prasīti vairāk nekā 30 sertifikātu, turklāt te nederēs „kaut kādi” vācu vai zviedru dokumenti, Latvijā ir spēkā tikai pašmāju „papīri”, kuriem turklāt ir ierobežots „derīguma termiņš”.

Rezultātā stabils, prestižā augstskolā inženiera diplomu ieguvis un būvdarbos pieredzi noslīpējis būvnieks, kas pēdējos piecus gadus ir veiksmīgi darbojies, piemēram, Norvēģijā, Latvijā varētu kļūt par brigadieri vai labākajā gadījumā būvdarbu vadītāju kāda cita sertificēta speciālista uzraudzībā, jo viņa pieredze šeit atzīta netiks. Būvspeciālistam nāksies nostrādāt 3 – 5 gadus citu uzraudzībā, beigt speciālus kursus, kārtot eksāmenus un par visu to kārtīgi samaksāt, lai gan pirms krīzes viņš arī Latvijā ir strādājis kā būvspeciālists.

Nu, sakiet, kāpēc gan cilvēkam, kam kādā no attīstītajām Eiropas valstīm ir dotas iespējas uz mūžu strādāt izvēlētajā profesijā būvniecībā, kura darbībā nav fiksēti nekādi pārkāpumi, kurš ir veiksmīgi pildījis lielus un sarežģītus pasūtījumus – kāpēc šādam cilvēkam vajadzētu atgriezties valstī, kurā tam visam nav nekādas nozīmes, kurā tiek prasīts, lai tu vari parādīt, ko pēdējo piecu gadu laikā esi uzbūvējis Latvijā? Vācija, Francija un citas sīkvalstiņas neskaitās, lai gan tajās parasti tiek ņemti vērā arī tavi Latvijā būvētie objekti.

Citur nozares likumi reglamentē investoru un valsts attiecības. Latvijā Būvniecības likums kazuistiski regulē iekšējo konkurenci nozarē. Un var gadīties, ka jaunais Būvniecības likums, kas pašlaik ir otrā lasījuma stadijā, paredz pareizu principu – vienreiz esi reģistrējies Ekonomikas ministrijas reģistrā – un vari strādāt bez ierobežojumiem! Taču šis princips sastopas ar niknu pretestību no sertifikātu izsniedzēju puses, un nav zināms, kas no tā beigās paliks likumā.

Kam šī jezga ir izdevīga? Ar sertifikāciju Latvijā nodarbojas vairāk nekā 10 sertificēšanas centru un institūciju. Kā nozares pārstāvis cenšas dominēt Latvijas Būvnieku savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, kurš pārstāv ne vairāk kā dažus procentus no nozarē strādājošiem speciālistiem. Sertificēšanas organizācijas – varbūt pat netīšām – gādā, lai tiem būvniekiem, kas pašlaik strādā ārvalstīs, atpakaļceļš būtu faktiski nogriezts. Patlaban būvniekiem nav ne mazākā stimula atgriezties. Jācer, ka tas tomēr parādīsies pēc jauna likuma pieņemšanas, taču, lai tā notiktu, jābeidz absurdā, Eiropas regulām un veselajam saprātam neatbilstīgā īslaicīgā un lokālā sertificēšana.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...