Kas būs “patiesie labuma guvēji” vakcinēšanas IT sistēmas būvēšanā?
Pietiek lasītājs24.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik sabiedrības uzmanību ir piesaistījušas pamatīgas Vakcinācijas biroja algas, kas vakcinācijas priekšniekiem sola premjera līmeņa algas. Uz šī fona par apsmieklu kļūst sociālo darbinieku, vai skolotāju algas, kuriem šajās dienās frontes pirmajā līnijā nākas strādāt par 8-10 reižu mazāku atalgojumu. Tomēr, kamēr sabiedrība skaļi runā par vakcinātoru biroja algām un gaida tos “supertalantus”, kas tiks izvēlēti konkursā, uzmanības ēnā palikuši citi iepirkumi.
Tagad ar katru dienu sabiedrība aizvien skaidrāk uzzina, ka plānošanas process vakcinēšanas procesa vadīšanai nav vispār veikts un situācija ir kritiska. Tā vietā, lai vasarā jau laikus gatavotu IT iepirkumu sistēmu, kas regulētu pieteikšanos vakcinācijai, nekas netika darīts, un atskārsme, ka šāda lieta nepieciešama, pienāca tikai pēc iepriekšējās ministres Ilzes Viņķeles demisijas.
Kā runā nozarē, tieši vakcinēšanas IT projekts plānots kā viens no galvenajiem “naudas smelšanas” mehānismiem un procesu sācis kārtot visu A/Par “lietu kārtotājs” Edgars Jaunups. Saprotot, ka pēdējā laikā tiesībsargājošās iestādēs pievērsušas pastiprinātu uzmanību Jaunupa aktivitātēm, šoreiz shēma nebūšot tik vienkārša - noziedošana basketbola klubam un uzvara konkursā.
Ļaunas mēles melš, ka šoreiz shēma ir daudz viltīgāka un viss tiek organizēts tā, lai uz āru izskatītos tīri un caurspīdīgi, - tiek organizētas publiskas sapulces, vebināri un hakatoni, lai viss nenotiktu tik vienkārši kā Rīgas domē, kur QR koda biļetes «Rīgas satiksmei» izstrādās «Latvijas attīstībai» ziedotāja firma.
Esot panākta konceptuāla vienošanās, ka oficiālais konkursa uzvarētājs un piesegs būs liels ASV-Īrijas informācijas tehnoloģiju uzņēmums (Fortune Global 500 kompānija), kas arī Latvijā nodarbina lielu skaitu programmētāju. Šī kompānija piekritusi kļūt par piesegu tāpēc, ka tās ilggadējo vadību Latvijā saista draudzīgas privātas saites ar jauno veselības ministru. Tās radušās laikos, kad pašreizējais veselības ministrs darbojies Latvijas jaunuzņēmumu asociācijā un personīgi iepazinis gandrīz visus Latvijas IT nozares uzņēmumus.
Tomēr “patiesie labuma guvēji” šajā procesā būšot tie paši QR kodu izstrādāji un basketbola klubu ziedotāji, kuriem pēdējo gadu laikā ir interese gandrīz par visiem valsts nozīmes IT iepirkumu konkursiem. Šīs projekts kalpošot par pirmo soli, lai “ieliktu kāju” veselības nozares IT sistēmu jomā un kā nākamo soli veiktu jau bēdīgi slavenās “e-veselības” pilnīgu atjaunošanu.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
