Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušā VAS “Latvijas Dzelzceļš” priekšsēdētāja Uģa Magoņa lietas izskatīšanu Rīgas apgabaltiesa ir atlikusi līdz rudenim, taču Vidzemes rajona tiesa Cēsīs arī vasarā turpinās izskatīt no pamata krimināllietas izdalīto lietu pret Igaunijas uzņēmumu AS “Skinest Rail”.

Prokuratūras ieskatā tieši šī uzņēmuma interesēs U. Magonim tika samaksāts pusmiljons eiro. Naudas līdzekļi U. Magonim tika iedoti Igaunijas teritorijā, tos ir devis Igaunijas pilsonis, un arī pati juridiskā persona, kuras interesēs, pēc prokuratūras versijas, tika doti šie līdzekļi, ir reģistrēta Igaunijā. Jāatgādina gan, ka minētā pusmiljona sagatavošana, kā legāls maksājums un uzņēmuma telpās tika dokumentēta, kā arī nofilmēta.

Igaunija atteicās šo lietu pieņemt izskatīšanai, jo neuzskatīja par iespējamu skatīt procesu pret juridisko personu bez fiziskās personas, kurai tiek inkriminēts kāds likuma pārkāpums. Rezultātā šī atgrieztā lieta tika iedalīta Vidzemes rajona tiesai Cēsīs, un šajā procesā paralēli ar pamatlietu tiek pratināti vieni un tie paši liecinieki, kā arī pārbaudīti vieni un tos paši notikuma apstākļi.

Dīvaini ir arī tas, ka tiesas lēmums, ar kuru tiesa jau reiz ir lēmusi atdot lietu Igaunijai, tā arī nav atcelts un pirmās instances tiesas lēmums, ar kuru lietu pret AS “Skinest Rail” nodeva Igaunijai jurisdikcijas neesamības dēļ, ir spēkā esošs.

Tas ir viens no lēmumu veidiem, kuru var pārsūdzēt reizē ar tiesas gala nolēmumu. Taču ne prokuratūra, ne aizstāvji, nav pārsūdzējuši šo Limbažu rajona tiesas lēmumu kopā ar abu apsūdzēto attaisnojošo spriedumu, tāpēc juridiski tas nav atcelts un joprojām ir spēkā. 

Tai pašā laikā abi šie procesi ir pilnīgi nodalīti, un tajos ir dažādi procesuāli dalībnieki – ne U. Magonis, ne Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis nepiedalās lietā pret juridisko personu, savukārt juridiskā persona nav Rīgas apgabaltiesā esošās krimināllietas dalībnieks, kas tīri teorētiski var novest pie pilnīgi dažādiem secinājumiem šajos procesos par vieniem un tiem pašiem apstākļiem.

Igaunijas uzņēmuma advokāts Armands Smans uzskata, ka “šī situācija ar divu lietu paralēlo izskatīšanu ir juridiski absurda, jo pirmās instances tiesa ar prokuratūras atbalstu lietu pret manu klientu izdalīja atsevišķā lietvedībā un nosūtīja izskatīšanai uz Igauniju - tika nolemts, ka Latvijai nav jurisdikcijas pār šo juridisko personu. Nav nepieciešams būt par augsti kvalificētu juristu, lai secinātu, ka Latvijas tiesu kompetence attiecībā uz manu klientu ir, mazākais, apšaubāma”.

Kriminālprocesa likuma gan tieši neparedz jurisdikcijas neesamību kā pamatu kriminālprocesa izbeigšanai. Šo pamatu var attiecināt, piemērojot likumu pēc analoģijas, taču, lai nonāktu līdz šim secinājumam, tiesa ir spiesta veikt tiesas izmeklēšanu un pārbaudīt visus lietas apstākļus, un par šāda procesa izbeigšanas pamata esamību vai neesamību lemt tikai procesa beigās.

Igaunijas uzņēmuma pārstāvji gan prasījuši izbeigt lietu pret AS “Skinest Rail” jurisdikcijas neesamības dēļ jau pirmajās tiesas sēdēs. Taču tika nolemts, ka šo jautājumu nevar izlemt, vispirms neveicot tiesas izmeklēšanu.

Savukārt runājot par lietas būtību, A. Smans norāda, ka visus savus apsvērumus AS “Skinest Rail” aizstāvība darīs zināmu tiesai un nebūtu korekti darīt tos zināmus tiesai caur presi. Tomēr viņš atzīst, ka darījums, it kā par kuru U. Magonim tika samaksāts pusmiljons eiro, izrādījies AS “Skinest Rail” totāli neizdevīgs. Igaunijas uzņēmums ne tikai nenopelnīja, bet cieta zaudējumus šī darījuma rezultātā – tika izvirzītas prasības par pārdoto lokomotīvju remontu, uzspiesti neizdevīgi samaksas nosacījumi ar atliktiem maksājumiem un vēl tika piemērots līgumsods.

“Grūti pat iedomāties, ka kādam prātā ienāktu doma maksāt par šo darījumu kaut vai tūkstoš eiro kukuli, nerunājot jau par pusmiljonu. Rezultātā tiks patērēts daudz laika, nopratināti liecinieki, kuri būs spiesti stāstīt vienu un to pašu divreiz šajos paralēli notiekošajos procesos. Tikmēr rezultātā var nākties nu jau atkārtoti atzīt, ka faktiski Latvijā šo lietu nemaz nevarēja skatīt un kas tādā gadījumā atbildēs par bezjēdzīgi iztērētajiem nodokļu maksātāju līdzekļiem,” retoriski jautā A. Smans.

Atgādināsim, ka pirmajā tiesas instancē U. Magonis tika attaisnots.

Novērtē šo rakstu:

51
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

21

Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai

FotoCienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Lasīt visu...

21

Pabriks nav apdraudēts

FotoVisu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Lasīt visu...

21

Musulmaņi vēlas uzcelt pirmo mošeju Latvijā. Kāpēc mēs nevaram ieklausīties viņu vēlmēs?

FotoDemogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Lasīt visu...

21

Ja Latvija turpinās "kost rokā" ASV Trampa personā, arī mēs varam nonākt neapskaužamā situācijā

FotoCēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Lasīt visu...

21

Ko īsti saprotam ar valsts valodas politiku un saziņu latviešu valodā?

FotoSaeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Lasīt visu...

21

Republika (1.daļa)

FotoReiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi