Kārtējais absurds mūsu žurnālistikā
Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents21.10.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
blond
22.10.2012. 11:11Pēter, beidziet reiz gānīties par citiem un uzskatīt sevi par visiem gudrāku esam! Vai Jums tomēr neliekas idiotiski, ka neviens nezina, kas būs pēc 31. decembra. Tagad naudas krāns vaļā, no 1. janvāra atkal būs ciet.
Janis
22.10.2012. 10:10Neko jau kompromiteejoshu Apinis nepasaka.Uzraksta cik operaacijas ar pieshkirtajiem liidzekljiem varees paveikt.Par to,ka pacienti staav rindaas esmu dzirdeejis.
Mediciinas" virtuvi"parzinu vaaji.
madāma
21.10.2012. 19:42nauda, kas papildus piešķirta medicīnai ir jāizlieto līdz šā gada beigām! tas jau ir tas absurds, Apini!
jautjaums Apinim
21.10.2012. 19:31Kaa uz tik maz iedzivotajiem var but tik darga veselibas aprupe?
kamer
21.10.2012. 18:21Kamer sitas mudzis turpinas vadit arstu biedribu, veselibas aprupes nozare bus dzila pakala.
KGB
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
21.10.2012. 18:15Panorāmu neskatos un citiem neiesaku. LR1 var paklausīties, ko tur vīri puto.
Ko nu jūs lejat, zog visi un visur, tikai KNAB ir spējīgs policisti notiesāt, kura cīnās par izdzīvošanu.
pacients
21.10.2012. 16:58Veselibas aprupe ir kaa caurums, grud cik gribi miljonus, bet vienmer par maz. Divaini, vai ne, Apini?!
Vards
21.10.2012. 15:09Jā, jā grūzt naudu veselības nozarē ir tikpat gudri cik bērt naudu caurā zeķē. Kamēr veselības sfēra netiks optimizēta izskaujot līdzekļu izzagšanu tikmēr priecāties par papildus līdzekļu piešķiršanu ir naivi.
cik labi,ka
21.10.2012. 14:28kungs ir pie veselības!Laimīgi nodzīvot līdz sirmam vecumam un piedzīvot vēl labākus veselības ministrus!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
