Iesaki rakstu: 
Lauku ballēs kādreiz dziedāja finālā dziesmu: "Projām jāiet, projām jāiet..." Ceru, ka Zemkopības ministrijā šis muzikālais motīvs skars ne vienu vien augstu amatpersonu. Analizējot Zemkopības ministrijas izdalītās naudas plūsmas un summas, kas it kā kopumā paredzētas vēsturiskā Latvijas valsts pamata un latviešu pamatnodarbes - lauksaimniecības stutēšanai, kā āža kāja daudzu gadu garumā izlien ekoloģiski uzbudinātu zemes rūķu partija - ZZS ar tās galveno zaļzemnieku a. god. Dūklava kungu priekšā, pakaļā, apakšā, augšā un pa labkreisi no sāna. Pie kam Zemkopības ministrijas un ZZS attiecības raksturo divi senlatviešu teicieni "Dots devējam atdodas" un "Dots pret dotu".
Neba tikai karotīšu cirka ēnas kā Klāsa pelni dedzina spožās reklāmas uz augstceltnes sienām Republikas laukumā 2. Kur vien neskati - viss pēc viena scenārija.
Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF): J. Biķis - ilggadējs prezidents, K. Klauss - izpilddirektors. LKF saņemtās valsts subsīdijas: 2014. – 30 216,89 EUR, 2015. – 112 876,78EUR. Kristaps Klauss studējis Ventspils augstskolā.
2016. gadā Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Klauss bija pieteicis savu kandidatūru (tika uzskatīts par Kučinska un Reiznieces-Ozolas favorītu) uz Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amatu, taču interešu konflikta dēļ bija spiests to atsaukt, jo vienlaikus bija finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas ārštata padomnieks.
Publiski tika pausta informācija, ka Ventspils pašvaldība un uzņēmēji, "kas kopīgi definējuši galvenos darbus kokapstrādes attīstības veicināšanai reģionā", vēlas aktīvi attīstīt kokrūpniecības nozari. „Pēc Klausa vārdiem, kokrūpniecībai ir lielas perspektīvas un nozīme tieši Ventspils reģiona izaugsme.” Interesanti - kāpēc tieši Ventspils reģiona izaugsmē, bet ne, piemēram, Dagdas novada?
Iemetam aci citā lauciņā. Latvijas lauksaimniecības un meža zinātņu AKADĒMIJA, kas vispār ir biedrība un, pats par sevi saprotams, nopietna zinātnieku iestāde.
Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā (LLMZA) ir sabiedriska zinātnieku apvienība (biedrība), kurā uz brīvprātības principiem apvienoti lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, pārtikas, agrārās ekonomikas inženierzinātņu, meža un koksnes pārstrādes nozares zinātnieki. LLMZA ir reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā.
Kopš 2006. gada katru gadu tiek parakstīts kopīgs nodomu protokols starp LLMZA, LZA LMZN un LR Zemkopības ministriju.
Laika posmā no 2006. gada LLMZA ir piedalījusies šādu projektu īstenošanā:
2010. – 2011. Novērtēšanas pētījums „Aktīvā nodarbinātības pasākuma „Apmācība darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja darba devējs ir pašvaldība" rezultātu novērtējums" izstrāde ESF projekta „Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai", Nr. 1DP/1. 3. 1. 5. 0. /09/IPIA/NVA/001 ietvaros.
Sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļu (LZA LMZN) ir/tiek īstenoti šādi projekti:
1. 2011. – 2013. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas kapacitātes stiprināšana un starptautisku projektu pieteikumu izstrāde, Nr. 2010/0294/2DP/2. 1. 1. 2. 0/10/APIA/VIAA/009.
2. 2007. – 2008. Zemkopības ministrijas finansēts projekts Forsaita speciālistu tīklu pielietojums lauku politikas atbalstam un lauksaimniecības zinātnes pētījumu un iekārtu datu bāzes pilnveidošana.
3. 2006. Zemkopības ministrijas finansēts projekts „Līdzdalība ES valstu tīklā par lauksaimniecības pētījumu stratēģijas izstrādi ar foresight metodi”.
Valsts subsīdijas: 2014. – 17 268,62 EUR. No biedrības redzamākajiem darboņiem -ziedotājiem - Irina Pilvere, kas 2017. gadā ziedojusi 1000EUR Zaļo un Zemnieku savienībai, un Baiba Rivža, kura vēsā mierā un ar karstu sirdi 2004. -2017. gadā ziedojusi Latvijas Zemnieku savienībai (Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība) un Zaļo un Zemnieku savienībai kopā 15 495,64 EUR.
SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi: Roberts Dilba, valdes priekšsēdētājs. Pēteris Kalniņš, valdes loceklis. Sergejs Zikins, valdes loceklis. Valsts subsīdijas: 2014. – 180 000,00EUR, 2015. - 304 187 44EUR. ELGF un ELFLA: 2014. – 1 971 697,88EUR, 2015. – 7 677 578,79EUR.
Pēteris Kalniņš, kurš bijis ievēlēts Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības, ziedojis 2004.-2017. gadā partijām Latvijas Zemnieku savienība un Zaļo un Zemnieku savienība aptuveni 38 000EUR. Valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba (2003.-2017.) ziedojis Latvijas Zemnieku savienībai 3920,00EUR. Partijas Latvijas Zemnieku savienība biedrs. 2014. gadā R. Dilba no J. Dūklava saņēma Medaļu "Par centību ". Interesanti būtu uzzināt - par kādu tieši, kur un kam?
2011. gadā Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedzis SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi slēgt līgumu par ministrijas ēkas apsaimniekošanu ar SIA Augstceltne. Ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā vērsusies AS RBSSKALS - viens no iepirkuma dalībniekiem. SIA Augstceltne valdes loceklis Arnis Zīverts no
Garkalnes novada dome. Valsts subsīdijas: 2014. – 36 580,43EUR. ELGF un ELFLA finansējums: 2014. – 11 263,17EUR, 2015. – 106 543, 31EUR. Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (Latvijas Zemnieku savienība).
Pēc VID pieejamās informācijas, Edgars Treibergs Garkalnes novada domē ieņēmis iepirkumu komisijas priekšsēdētāja amatu. Garkalnes novada domes sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Mārcis Bauze- Krastiņš - novada šefa Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa dēls. Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ziedojis (2002.-2015.) – 60 328,35EUR Latvijas Zemnieku savienībai visos tās nosaukumos. Tā vienkārši paņēmis un noziedojis labiekārtota divistabu dzīvokļa Rīgā vērtību, ko ierindas pilsonis bankai atmaksā 25 kalendāro gadu laikā.
2017. gada 7. janvārī Latvijas Jātnieku federācija sumināja Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidentu Edgaru Treibergu par mūža ieguldījumu jāšanas sporta attīstībā. E. Treibergu sveica LJF prezidents Agris Blaus, Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš.
Šoreiz pietiks, lai gan tendences, kopsakarības un lietas skaidrākas par skaidru. Desmitiem gadu garumā ar Republikas laukumu 2 un ekoloģiski uzbudinātiem zemes darba rūķiem ar Ventspils ostas pieskaņu savstarpēji mijušies simtiem ceļu un taciņu ar radiem, zemnieku saimniecībām, viens velns vien zina, kādām biedrībām un apvienībām, ķermenisku izpriecu pirtīm, glauniem vāģiem un izredzēto medību klubiem.
Dzerts un triekts uz nelabā paraušanu. Viss jau būtu štokos, ja ne tāds sīkums, ka par šo grandiozo rautu samaksājuši esam mēs ar Tevi, lasītāj. Un - maksās vēl mūsu bērni un mazbērni.
Sākām ar zaļām un bordo karotītēm, nonācām līdz rukšiem, kuri smeļ ar kausiem! Lai veicas! Priekā!
P. S. 13. Saeimā neievēlētais Augusts Brigmanis atklājis, ka jau saplānojis savu laiku gadu uz priekšu. “Arī ģimenei un mazbērniem par maz laika šajos gados veltīju...” žurnāla “Privātā Dzīve” publikācijā “Ko darīs neievēlētie deputāti” politiķis neslēpj, ka viņam plānu netrūkst.
Bez darbošanās Latvijas Zemnieku savienības nodaļā un, “saprotot, kas īsti noticis”, Brigmanis plāno turpināt aktīvi darboties pats savā zemnieku saimniecībā. “Tagad saimniecībai vairāk laika atliks,” stāsta politiķis. “Arī ģimenei un mazbērniem par maz laika šajos gados veltīju,” atklāj Brigmanis. “Mazbērni dzīvo Anglijā, pie viņiem noteikti jāaizbrauc.”
“Man Anglijā arī ir īpašums, kuru izīrēju. Tas jāapskata. Līdz šim negribēju, lai manā kotedžas tipa mājā mitinātos mājdzīvnieki, bet šai ģimenei atļāvu. Viņi solīja, ka dzīvokli uzturēs kārtībā un kaķītis blēņas nesastrādās, “ uz to labāko cer Brigmanis.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
