Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS
Ringolds Balodis01.09.2024.
Komentāri (47)
Iesaki rakstu: 
Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu, man asociējas tieši ar šo tronī sēdošā valdnieka attēlojumu. Jo, pieceļoties no sava troņa, Krišjānis Kariņš ir atstājis ļoti, ļoti daudz problēmu, kuras citādi, kā s… iem nevar nosaukt.
Kariņš vadīja Ministru kabinetu vairāk nekā četrus gadus. Viņš ir bijis premjers visilgāk nekā jebkurš cits demokrātiskās Latvijas vēsturē. Ilgāk ir bijis tikai Ulmanis…
Kariņš ir atstājis “mantojumā” daudz. Es viņa saražoto “produkciju” sadalītu divās daļās. Pie pirmās es pieskaitu Covid ēras bezjēdzīgos ierobežojumus, bezbēdīgo šķiešanos ar naudu, Rail Baltica projektu, bezjēdzīgi dārgos lidojumus privātās lidmašīnās ar ikrmaizītēm.
Šo sadaļu Kariņš ir veicis, nekā nedarot. Līdzīgi kā mērnieks “Mērnieku laikos” viņš ir licis saprast visiem ministriem un ierēdņiem: “[…] Un vēl, kungi. Man nebūs nekādas patikšanas Jūsu darbu uzmanīt.” Fantastiski, cik daudz, nekā nedarot, var sadarīt! Ne!?
Otra lieta, ka viņš tā vietā, lai vīrišķīgi atbildētu par saviem lidojumiem, ir apzināti noņēmis no sevis jebkādu atbildību. Viņš norobežojās no tā, ka pats licis izvēlēties tos dārgos lidojumus. Kā viņš “Krustpunktos” teica: “Es nezinu par lidmašīnu izvēli. Kur nosēdināja, tur arī apsēdos. Neskatījos, vai ekonomiskā, biznesa klase vai privātlidmašīna. Es taču lasu visu laiku vai noguris no lasīšanas guļu.”
Pie visa vainīga Valsts kanceleja un tie iepirkumi. Žēl, ka pie šādas pozīcijas “alibi uzturēšanai” pieturas arī Evika Siliņa. Nožēlojami, jo valsts pārvalde nu uzskatāmi ir dabūjusi pārliecināties, ka pat visaugstākos valdības ierēdņus bez jebkādas minstināšanās, pie mazākā drauda politiķi “pagrūdīs zem riteņiem”, acis nemirkšķinot. Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS!
Šāda valsts pārvalde nespēs ne reformas veikt, ne godprātīgi strādāt. Es tiešām nespēju iedomāties, kā šī valdība spēs efektīvi strādāt šī Kariņa atstātā mantojuma apstākļos. Es nespēju iztēloties, kā “Jaunā Vienotība”, kura ir sagrābusi varu, spēs tikt ar šo visu galā?
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
