Kariņš kādreiz varētu paklusēt. Būtu labāk ēdis
Elita Veidemane, Neatkarīgā29.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Es neuzskatu, ka tas būtu jādara, es uzskatu, ka mums ir šī atalgojuma reforma jāveic,” ministru prezidents Krišjānis Kariņš TV3 raidījumā „900 sekundes” atbild uz jautājumu par to, vai būtu atbalstāma iniciatīva, kurā rosināts iesaldēt algas valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem to līdzšinējā apmērā. Jā, alkatīgajām amatpersonām tā ir reforma. Pārējie var iesālīties.
Portāla „Mana.Balss.lv” iniciatīva ar aicinājumu iesaldēt valsts amatpersonu algas to līdzšinējā apjomā, atliekot algu pacelšanu līdz brīdim, kad valstī stabilizējas ekonomiskā situācija, ir savākusi jau vairāk nekā 14 000 balsu. Ekonomiskās situācijas uzlabošanā ietilpst gan inflācijas kāpuma apturēšana, gan gāzes un elektroenerģijas cenu samazināšana līdz saprātīgam līmenim. Kaut arī šo iniciatīvu vērtēs Ministru kabinetā, ir maz cerību, ka ar naudaszīmēm aizlīmētās amatpersonu acis pamanīs izmisumu, kas lēnām pārņem lielu daļu Latvijas iedzīvotāju.
Uz šī fona sevišķi ciniski izskanēja premjera teiktais, ka par atalgojumu cilvēki mūžīgi strīdēsies un to darīs arī nākotnē. Un, protams, atgādināja, ka algas tiek un tiks palielinātas arī citiem, piemēram, mediķiem, skolotājiem, kā arī tiks paaugstināta minimālā alga.
Tikai premjers aizmirsa izskaidrot, par cik naudiņām tiks paaugstinātas minētās algas, salīdzinot ar deputātu, ministru un citu amatkrēslos sēdētāju algām. Varbūt tomēr jums derētu beidzot solidarizēties ar tautu, atturoties no personisko ienākumu straujā pieauguma, kaut arī to paredz likums? Ja nekā citādi, tad mainiet šo likumu! Bet to jau jūs negribēsiet, vai ne?
Atgādināsim, ja kāds to vēl nezina. Valsts prezidents 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro - pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro - par 75% vairāk. Ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), Saeimas deputāti 2963 eiro vietā saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), parlamentārajiem sekretāriem - no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).
Sekojot jaukajiem piemēriem, arī daudzu pilsētu domju deputāti lēmuši sev paaugstināt algas. Nu bet ir jau tiem deputātiem grūti, ko tur teikt. Par sabiedrisko transportu (ja kāds to izmanto) un telefonu jāmaksā, zeķes jāgludina, degviela iekš auto jālej, kompetes, limonāde un bubļiki jāpērk un kas tik vēl ne...
Bet, re, valsts akciju sabiedrība „Sadales tīkls” nule izsludinājusi konkursu uz valdes locekļa vietu - aldziņa līdz 9600 eiro mēnesī. Varbūt kāds nabadzīgāks deputāts vai ministrs pieteiksies konkursā, lai nevajadzētu no augstām tribīnēm mēģināt attaisnot savu nepārvaramo vēlmi saņemt neadekvātu atalgojumu?
Nevienu jau sen nepārsteidz valsts amatpersonu nekaunīgā mērķtiecība regulāri paaugstināt sev algu, vienlaikus dēvējot to par reformu. Nu, gribas to piķi, un viss.
Bet nedaudz sāk mulsināt tas, ka pāri piķagribulim paceļas pārliecība: tas ir normāli, ka mums, amatpersonām, tiek celta alga - ik reizi par 25, 70, 75%... Tas ir normāli! Jums, mazpelnošie tautieši, nav iemesla uztraukties, jūs varat strīdēties, šūmēties, bļaurēt virtuvēs, mēs paliksim savās vietās, jūs palieciet savās. Mūs neinteresē jūsu plūdi, jūsu sajātie ceļi un jūsu mājsaimniecību rēķini. Tās ir jūsu problēmas. Mūsu uzdevums ir transformēt ekonomiku - lai ko tas arī nozīmētu. Mūsu uzdevums ir izrakt vēl platāku to aizu, kas šķir valdošos no nevaldošajiem. Lai jums neienāktu prātā paķert sūdu dakšas un pārlēkt pāri tai aizai. Jo tad mēs dabūtu trūkties.
Trūkties jūs nedabūsiet, tas skaidrs. Bet jūs varētu kādreiz paklusēt. It sevišķi - ministru prezidents Kariņš. Būtu labāk ēdis vai aizgājis paskatīties kādu trofejfilmu uz kinoteātri „Pionieris”. Vismaz būtu kāda jēga.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
