Kariņam aste kājstarpē - "Vienotības" premjers izrādījies Putina skolnieks
Latvijas Žurnālistu asociācija11.09.2022.
Komentāri (2)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākus mēnešus virkne mediju aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu piedalīties raidījumos, kuros bija iecerēts iztirzāt premjera atbildību par valdības lēmumiem, kā arī noskaidrot valdības vadītāja viedokli par sabiedrībai būtiskiem notikumiem un pārmaiņām. Tomēr premjerministrs ilgstoši atsaka dalību, lai gan mediji pretimnākoši piedāvājuši viņam izvēlēties sev izdevīgu laiku. Īpaši uzkrītoša izvairīšanās ir kļuvusi priekšvēlēšanu debašu laikā, kur diskusijām regulāri tiek virzīti citi viņa partijas pārstāvji, lai gan jautājumi skar viņa atbildības jomu un ir uzdodami partijas izvirzītajam premjerministra kandidātam.
Atteikumus saņēmuši dažādi mediji un raidījumi – Latvijas Televīzijas raidījumi “Kas notiek Latvijā?”, debašu cikls “Izvēlies nākotni” un raidījums “Aizliegtais paņēmiens”, TV3 raidījums “Nekā Personīga”, portāls “Delfi”, portāls “Tvnet”, “Re:TV”, Latvijas Radio u.c.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka premjera selektīvā pieeja, kuros raidījumos un pie kuriem žurnālistiem ierasties, neļauj viņam uzdotu būtiskus jautājumus par valdības darbu, atbildību un lēmumiem un noskaidrot valdības vadītāja viedokli. Tas liek domāt, ka premjers izvairās no pienākuma atbildēt par savu darbu un arī informēt sabiedrību, nodrošinot atklātas sarunas iespēju.
Tostarp kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā daudz straujāk nekā iepriekš attīstās dažādi nacionāli, starptautiski, politiski, ekonomiski un citi procesi, kas prasa Ministru prezidentam ne vien uzstāties preses konferencēs vai sanāksmēs, bet sniegt izsmeļošas atbildes dažādiem žurnālistiem, dažādos medijos, dažādās diskusijās un dažādām auditorijām. Tas ir Latvijas sabiedrības, demokrātijas un drošības interesēs.
LŽA aicina ministru prezidentu K.Kariņu cienīt žurnālistu darbu un neizvairīties no demokrātiska procesa, kurā žurnālistiem ir tiesības un pienākums uzdot jautājumus valdības vadītājam, savukārt valdības vadītājam ir pienākums uz šie jautājumiem atbildēt, lai arī cik nepatīkami tie viņam šķistu. Aicinām premjeru pildīt savu pienākumu, lai sniegtu pilnvērtīgu un daudzpusīgu informāciju.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
