Kariņa valdības iztukšotā valsts budžeta papildināšanai visi līdzekļi labi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK28.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Krišjāņa Kariņa valdības iztukšotā valsts budžeta papildināšanai visi līdzekļi labi: tiesa lēma izbeigt kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu, jo uzskatīja, ka izmeklētājs nav pierādījis līdzekļu noziedzīgo izcelsmi, tomēr konta arestu tiesa neatcēla.
Sieviete, kuras bankas kontā bija arestēti līdzekļi un par kuru konfiskāciju bija jālemj tiesā, 2017.gadā bija atvērusi kontu un pusgadu vēlāk no sava bankas konta Luksemburgā ieskaitījusi līdzekļus Latvijas bankas kontā.
Pēc izmeklētāju lūguma paskaidrot, kā radušies naudas līdzekļi Luksemburgas bankas kontā, sieviete bija paskaidrojusi, ka tos veido ziedojumi un mantojums no vecākiem, kā arī ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas. Tomēr, pēc izmeklētāja domām, netika iesniegti pietiekami pierādījumi, kas ļautu sasaistīt norādīto labklājības izcelsmi ar līdzekļiem, kas pārskaitīti Latvijas bankas kontā.
Mantojumu un ziedojumus sieviete bija saņēmusi laikā no 2007. gada līdz 2011.gadam, bet ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārdošanas – laikā no 2002. līdz 2008.gadam. Šie līdzekļi vispirms uzkrāti Ukrainas un Turcijas bankās, bet dokumenti, kas to apliecinātu, vairs nav saglabājušies, skaidroja sieviete.
Sievietes tēvs bija darbojies Turcijas sporta klubā, taču, pēc izmeklētāja ieskatiem, izziņa par šo darbošanos nepierāda līdzekļu izcelsmi, jo nav norādes uz gūto ienākumu apjomu un saņemšanas veidu. Viņas pārstāvis arī iesniedza dokumentus no Turcijas reģistriem, kas apliecināja, ka sievietes tēvs tiešām strādājis Turcijā, kā arī paša tēva apliecinājumu, ka viņš uzdāvinājis savai meitai naudas līdzekļus gan kā pārskaitījumu uz bankas kontu, gan skaidrā naudā.
Sieviete arī saņēmusi dāvinājumu no sava tēvoča, kuram nebija bērnu. 2009.gadā, kad sievietes mātei bija nepieciešama operācija Francijā, viņa kopā ar tēvoci devusies uz banku, kur parakstījusi dokumentus par naudas dāvinājumu. Tā kā tēvocim savu bērnu nebija, viņš sievieti uzskatīja gandrīz par savu meitu, ar ko viņa skaidroja tēvoča labvēlību un dāsnumu. Tēvocis ilgus gadus strādāja Luksemburgas bankā par ekonomisko un finanšu padomnieku, viņam bija piecas augstākā izglītības, apbalvojumi, kā arī viņš zināja vairākas svešvalodas.
Aizdomīgi izmeklētājiem šķita arī tas, ka sieviete no sava konta bija veikusi pārskaitījumu kādai kompānijai, kurai ir čaulas veidojuma pazīmes, par datoriem un datoru iekārtām.
Par iemeslu, kādēļ viņa pārskaitījusi naudu no Luksemburgas bankas uz Latvijas kredītiestādi, sieviete skaidroja, ka Luksemburgas banka viņu uzskatījusi par neērtu klientu, jo viņa ir Ukrainas iedzīvotāja. Latviju izvēlējusies tādēļ, ka bieži devusies uz Franciju, tādēļ vēlējusies, lai nauda atrodas tuvāk. Ukrainas bankas viņa neuzskata par pietiekami drošām.
Sieviete ir pārliecināta – ja būtu bijis kas aizdomīgs, darījums uz Latvijas kredītiestādi nebūtu noticis.
Tiesa lēma, ka šajā situācijā procesa virzītājam ir jāpierāda, ka manta iegūta noziedzīgi un nevar piemērot Kriminālprocesa 126. panta 3.1. daļu, kas pierādīšanas pienākumu uzliek personai, kurai pieder iespējami noziedzīgi iegūtā manta. Taču tiesas ieskatā procesa virzītājs nebija pierādījis, ka mantai ir noziedzīga izcelsme. Tādēļ tiesa lēma kriminālprocesu izbeigt, bet… konta arestu nenoņemt.
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
