
Kariņa valdība faktiski norāda – ja esat palikuši bez naudas, pamēģiniet veiksmi valsts piedāvātajās azartspēlēs
Pietiek lasītājs13.11.2020.
Komentāri (0)
Jau vairākas nedēļas trekni apmaksātā AS Latvijas Loto vadība pilnā sastāvā – gan valde, gan padome – portālā Pietiek uzskatāmi demonstrē, ko tā domā par sabiedrības interesēm un cik pamatīgu, latviski izsakoties, „mīksto” tā šīm interesēm uzliek.
Bet kāpēc lai arī Latvijas Loto „treknie runči” tā nedarītu, ja reiz Finanšu ministrijas vadītāji Jānis Reirs un Baiba Bāne (attēlā kopā ar Jāni Reiru) tikpat uzskatāmi apliecina, ka tiem nodokļu maksātāju tiesības uzzināt, cik sociāli atbildīgi tiek pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības, ir vēl vairāk „pie kājas” nekā pašiem pārvaldītājiem – Latvijas Loto valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli un padomes priekšsēdētājam Nilam Saksam.
Taču vēl būtiskāks par šo Latvijas Loto vadības visatļautības demonstrēšanu un Finanšu ministrijas pielaidīgo tiesisko nihilismu, kā arī šīs valsts kapitālsabiedrības acīmredzamo izsaimniekošanu ir tas posts, ko Latvijas valsts „vadītāji” epidēmijas apstākļos nodara, šīs valsts azartspēļu kompānijas darbību ne tikai neierobežojot, bet vēl veicinot. Tā sacīt – ja reiz jums, iedzīvotāji, pašlaik darba nav un citas izklaides iespējas ir ierobežotas, ķerieties tik pie Latvijas Loto piedāvājuma izmantošanas un pildiet valsts kasi!
Pirms nu jau ilga laika – sešiem gadiem Valsts kontrole revīzijā skaidri un nepārprotami secināja: Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas.
Valsts kontrole norādīja, ka par nozari atbildīgā Finanšu ministrija nemaz nevērtē, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai, - un runa ir arī par monopolstāvoklī esošo AS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.
Tāpat Valsts kontrole skaidri norādīja uz valsts azartspēļu kompānijas īpašo alkatību: revīzijā bija secināts, ka Latvijas Loto ziedojumi tiešā veidā bērnu labklājībai, veselībai un izglītībai nepārsniedz 1% no iepriekšējā gada peļņas, kas ir būtiski mazāk par citu komersantu ziedojumu apmēra. (Un pat tad, kad kaut kas tika ziedots, vairāk nekā desmitā daļa no ziedojumu kopapjoma izrādījās veikti, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.)
Jau pirms sešiem gadiem Valsts kontrole arī norādīja uz liekēžu pulka pieaugumu uzņēmumā: Latvijas Loto valdes locekļu skaits ticis palielināts, neizvērtējot esošās valdes darba rezultātu un darba optimizācijas iespējas, tiem ticis arī atļauts apvienot amatus, turklāt viens no tiem strādā pilna laika darbu citā valsts institūcijā.
Ko mēs redzam sešus gadus vēlāk? Maija Kubli, Nils Sakss un pārējie Latvijas Loto valdes un padomes locekļi dzīvo vēl pat par ceturto daļu treknāk nekā pirms gada, uz sabiedrības interesēm viņi vienkārši nospļaujas, un nekas no Valsts kontroles norādītā netiek ņemts vērā, - un kāpēc lai tiktu ņemts, ja Jānis Reirs un Baiba Bāne uz notiekošo valsts azartspēļu uzņēmumā skatās caur pirkstiem?
Vēl vairāk – pašlaik, kad līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu citu azartspēļu kompāniju darbība ir ierobežota, Krišjāņa Kariņa valdība uzskatāmi demonstrē savus dubultos standartus, faktiski norādot Latvijas iedzīvotājiem – ja jums nav, ko darīt, jo darbavieta ir slēgta, un ja jūs esat galīgā izmisumā sakarā ar ienākumu kritumu, pamēģiniet veiksmi valsts azartspēļu uzņēmuma piedāvātajās azartspēlēs!
Ja arī neko nevinnēsiet, vismaz nopelnīsiet daudztūkstošu algu visām šīm Kubli un Saksiem! Gan jau, ja pārvaldība būs līdzšinējā līmenī, arī nākamgad viņi gribēs algas pielikumu par ceturto daļu!





Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte.
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.