Kariņa valdība faktiski norāda – ja esat palikuši bez naudas, pamēģiniet veiksmi valsts piedāvātajās azartspēlēs
Pietiek lasītājs13.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākas nedēļas trekni apmaksātā AS Latvijas Loto vadība pilnā sastāvā – gan valde, gan padome – portālā Pietiek uzskatāmi demonstrē, ko tā domā par sabiedrības interesēm un cik pamatīgu, latviski izsakoties, „mīksto” tā šīm interesēm uzliek.
Bet kāpēc lai arī Latvijas Loto „treknie runči” tā nedarītu, ja reiz Finanšu ministrijas vadītāji Jānis Reirs un Baiba Bāne (attēlā kopā ar Jāni Reiru) tikpat uzskatāmi apliecina, ka tiem nodokļu maksātāju tiesības uzzināt, cik sociāli atbildīgi tiek pārvaldītas valsts kapitālsabiedrības, ir vēl vairāk „pie kājas” nekā pašiem pārvaldītājiem – Latvijas Loto valdes priekšsēdētājai Maijai Kubli un padomes priekšsēdētājam Nilam Saksam.
Taču vēl būtiskāks par šo Latvijas Loto vadības visatļautības demonstrēšanu un Finanšu ministrijas pielaidīgo tiesisko nihilismu, kā arī šīs valsts kapitālsabiedrības acīmredzamo izsaimniekošanu ir tas posts, ko Latvijas valsts „vadītāji” epidēmijas apstākļos nodara, šīs valsts azartspēļu kompānijas darbību ne tikai neierobežojot, bet vēl veicinot. Tā sacīt – ja reiz jums, iedzīvotāji, pašlaik darba nav un citas izklaides iespējas ir ierobežotas, ķerieties tik pie Latvijas Loto piedāvājuma izmantošanas un pildiet valsts kasi!
Pirms nu jau ilga laika – sešiem gadiem Valsts kontrole revīzijā skaidri un nepārprotami secināja: Latvijā nav redzama mērķtiecīga valsts iestāžu darbība, lai sabiedrībai kompensētu izložu un azartspēļu tirgus pieauguma izraisītās negatīvās sekas.
Valsts kontrole norādīja, ka par nozari atbildīgā Finanšu ministrija nemaz nevērtē, kādi un cik finansiāli ietilpīgi pasākumi būtu jāveic, lai valsts sociāli atbildīgā veidā kompensētu azartspēļu radīto kaitējumu sabiedrībai, - un runa ir arī par monopolstāvoklī esošo AS Latvijas Loto, kurai vienīgajai ir tiesības organizēt valsts mēroga izlozes.
Tāpat Valsts kontrole skaidri norādīja uz valsts azartspēļu kompānijas īpašo alkatību: revīzijā bija secināts, ka Latvijas Loto ziedojumi tiešā veidā bērnu labklājībai, veselībai un izglītībai nepārsniedz 1% no iepriekšējā gada peļņas, kas ir būtiski mazāk par citu komersantu ziedojumu apmēra. (Un pat tad, kad kaut kas tika ziedots, vairāk nekā desmitā daļa no ziedojumu kopapjoma izrādījās veikti, pārkāpjot normatīvo aktu prasības.)
Jau pirms sešiem gadiem Valsts kontrole arī norādīja uz liekēžu pulka pieaugumu uzņēmumā: Latvijas Loto valdes locekļu skaits ticis palielināts, neizvērtējot esošās valdes darba rezultātu un darba optimizācijas iespējas, tiem ticis arī atļauts apvienot amatus, turklāt viens no tiem strādā pilna laika darbu citā valsts institūcijā.
Ko mēs redzam sešus gadus vēlāk? Maija Kubli, Nils Sakss un pārējie Latvijas Loto valdes un padomes locekļi dzīvo vēl pat par ceturto daļu treknāk nekā pirms gada, uz sabiedrības interesēm viņi vienkārši nospļaujas, un nekas no Valsts kontroles norādītā netiek ņemts vērā, - un kāpēc lai tiktu ņemts, ja Jānis Reirs un Baiba Bāne uz notiekošo valsts azartspēļu uzņēmumā skatās caur pirkstiem?
Vēl vairāk – pašlaik, kad līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu citu azartspēļu kompāniju darbība ir ierobežota, Krišjāņa Kariņa valdība uzskatāmi demonstrē savus dubultos standartus, faktiski norādot Latvijas iedzīvotājiem – ja jums nav, ko darīt, jo darbavieta ir slēgta, un ja jūs esat galīgā izmisumā sakarā ar ienākumu kritumu, pamēģiniet veiksmi valsts azartspēļu uzņēmuma piedāvātajās azartspēlēs!
Ja arī neko nevinnēsiet, vismaz nopelnīsiet daudztūkstošu algu visām šīm Kubli un Saksiem! Gan jau, ja pārvaldība būs līdzšinējā līmenī, arī nākamgad viņi gribēs algas pielikumu par ceturto daļu!
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
