Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pretēji kaimiņvalstu centieniem Latvija šodien panāca, ka līdz pēdējam tiek atlikta plānotā atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas maģistrālajiem elektrotīkliem, kas pazīstami ar saīsinājumu BRELL.

Baltijas valstu premjeru Kajas Kallasas, Krišjāņa Kariņa un Ingrīdas Šimonītes kopējā deklarācija par plāniem atslēgt Baltijas elektrotīklus no Krievijas un Baltkrievijas maģistrālajām elektropārvades līnijām ir krietns solis atpakaļ, atliekot sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem uz vēlāko pieļaujamo brīdi – 2025. gadu.

Atslēgšanās no vēsturiskā BRELL elektrotīkla tika sākta gatavot jau 2007. gadā, taču izvirzījās vairākas tehnoloģiskas problēmas: piemēram, Igaunija gribēja caur zemūdens kabeli uz Somiju pieslēgties Skandināvijas maģistrālajiem elektrotīkliem, jo starp Igauniju un Latviju vēl nebija izveidoti pietiekami jaudīgi starpsavienojumi. Tikai 2019. gada 20. jūnijā beidzot tika panākta daudzpusēja vienošanās starp Baltijas valstīm, Eiropas Komisiju un Poliju, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem caur Poliju notiks “vēlākais, 2025. gadā”. Svarīgi, ka Brisele uzņēmās segt 75% no visām izmaksām.

Pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā Lietuva uzreiz sāka steidzināt pārējās valstis, ka jāatslēdzas no BRELL iespējami ātrāk – Lietuva to gribēja izdarīt līdz 2024. gada sākumam. Bija novērsta galvenā tehniskā problēma: reizē ar t.s. “Kurzemes loku” bija izbūvēts trūkstošais lieljaudas starpsavienojums uz Igauniju, savukārt Lietuva saslēdzās ar Zviedriju, “NordBalt” iniciatīvas ietvaros izbūvējot līdzstrāvas kabeli zem jūras. Tāpēc arī Igaunija pauda gatavību paātrināt kopējo virzību uz elektrības tirgus derusifikāciju.

“Visu pušu vienošanās ar Eiropu paredz, ka visas Baltijas valstis sinhronizēsies kopīgi. […] Šis varētu būt gadījums, kad vai nu visi sinhronizējas vienlaikus, vai nesinhronizējas neviens,” pagājušomēnes rakstīja “Diena”, nor ādot: “Tikušas veiktas trīs izpētes: dinamiskās stabilitātes izpēte, tirgus un operacionālo izmaksu izpēte, kā arī jaudas pietiekamības izpēte. […] Par paātrinātās sinhronizācijas iespēju Lietuva, Latvija un Igaunija diskutēs tuvākā mēneša laikā, turklāt jautājums par paātrināto sinhronizāciju skatāms plašākā politiskā mērogā.”

Šodienas kopīgais paziņojums no visu trīs Baltijas valstu premjeriem parāda, ka diskusijas beigušās negatīvi: lai arī Igaunija bija izteikusi gatavību atbrīvoties no Krievijas elektrotīkliem, bet Lietuva izstāšanos no BRELL līguma pat steidzināja, ir uzvarējusi K. Kariņa valdības nostāja, ka jāpaliek saslēgtiem ar Krieviju līdz pēdējam termiņam, ko atļauj 2019. gada līgums starp Baltiju, Poliju un Eiropas Komisiju.

Jāatgādina, ka Baltijas valstis pārstāja iepirkt Krievijas un Baltkrievijas elektrību jau pirms vairāk nekā gada (ir aizliegts par to norēķināties), taču BRELL lokā saslēgtajās valstīs turpina ieplūst strāva no Krievijas, kas tiek izmantota slodžu balansēšanai un par ko, vismaz oficiāli, Krievijai netiekot maksāts.

Tikmēr Ukraina atslēdzās no Krievijas un Baltkrievijas maģistrālajiem elektrotīkliem jau naktī uz 2022. gada 24. februāri, veicot trīs dienas ilgu plānveida sinhronizācijas eksperimentu ar ES valstu elektrotīkliem. Taču, tā kā tieši tajā laikā sākās Krievijas pilnmēroga iebrukums, eksperimenta laikā panāktā īslaicīgā sinhronizācija kļuva par pastāvīgu.

Tas atļāva pagājušā gada vasarā Ukrainai eksportēt lieko elektrību uz Slovākiju un Rumāniju, tādā veidā nopelnot valūtas ieņēmumus pat kara laikā, savukārt ziemā, kad krievi ar raķetēm un droniem apšaudīja ukraiņu elektrostacijas un transformatorus, tie paši savienojumi tika izmantoti trūkstošās strāvas importam no ES valstīm.

Līdz ar to šobrīd Ukraina, pat atvairot daudzkārt spēcīgāka pretinieka iebrukumu, ir integrējusies ES elektrības tirgū, savukārt Latvija, sekojot šīsdienas lēmumam, paliek integrēta Krievijas elektrotīklos vēl vismaz uz diviem gadiem.

Interaktīvā elektrības karte: : https://www.ast.lv/en/content/power-system-state-0

Pilns šodienas deklarācijas teksts: https://static.lsm.lv/documents/1rn.pdf

Novērtē šo rakstu:

71
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi