Kariņa un "Vienotības" valdība pēdējā gada laikā ir bijusi īsta katastrofa Latvijai
Aivars Strakšas22.08.2023.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Publiskoti Eiropas valstu ekonomiskās sacensības starpfiniša rezultāti inflācijas apkarošanas disciplīnā. Latvijas komandai, kuru vadīja valsts premjers Kariņa k-gs, diez ko labi pagaidām neveicas. Esam iepriekšpēdējā vietā.
Latvijas reālā stundas darba samaksa laika periodā starp 2022. gada 1. ceturksni un 2023. gada 1. ceturksni ir samazinājusies par 13,4%. Sevišķi sāpīgi ir tas, ka mūsu kaimiņiem, neskatoties uz stipri līdzīgiem inflācijas rezultātiem, ir veicies būtiski labāk. Attiecīgi Igaunijai mīnus 5,8%, Lietuvai mīnus 4,9%.
Lietuvas un Igaunijas valdības ir atradušas iespēju veicināt darba samaksas pieaugumu. Piemēram, Igaunijā skolotājiem bez jebkādiem streikiem tika kompensēta inflācija pilnā apmērā. Atceramies, arī Latvijas valdība gāja pa šo ceļu, tikai savdabīgi.
Pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “de facto” aprēķiniem valsts prezidents pašreizējo 6260 eiro vietā saņems 7962 eiro, kas ir pieaugums par 27%. Saeimas priekšsēdētājs 4565 eiro vietā saņems 7962 eiro (+75%), ministru prezidenta alga pieaugs no 5216 līdz 7962 eiro (+53%), parlamenta deputāti 2963 eiro vietā nākamgad saņems 3981 eiro (+34%), ministriem alga pieaugs no 4952 eiro līdz 7052 eiro (+42%), bet parlamentārajiem sekretāriem – no 3841 līdz 6256 eiro (+63%).
Taču tas nebija pietiekoši. Iespējams vajadzēja trīskāršot vai pieckāršot valsts augstāko amatpersonu atalgojumu. Varbūt tad būtu apsteiguši čehus?
Taču, ja nopietni, tad smiekli nenāk. Inflācija ir būtiski pazeminājusi iedzīvotāju reālos ienākumus. Var pastiprināties arī demogrāfiskās problēmas. Ir sasniegts dzimstības antirekords, turklāt iedzīvotāji var sākt aktīvāk balsot ar kājām un doties prom laimes meklējumos uz citām zemēm.
Rezultāti nepatīkami, taču godīgi.
Jācer, ka jaunajai valdībai veiksies labāk un līdz brīdim, kamēr inflācija tiks apkarota līdz 2%, kaut ko iedzīsim. Kariņa pieeja nebremzēt inflāciju, bet sociālās problēmas risināt ar pabalstiem, ir uzskatāmi izgāzusies.
Varbūt laiks sākt piekopt adekvātu ekonomisko politiku?
Iesākumam varētu likt pārskatīt sadales tarifus.
Seko mums 
Latvija nav sliktāka par citiem, nereti pat spējam būt labāki. Arī izdarīts daudz, lai mums būtu laba valsts, taču grūtības un atpalicību rada godīguma deficīts.
Pēdējās dienās sabiedrībā uzvirmojušas diskusijas par latviešu leģionāru vairodziņa izmantošanu Ogrē. Valsts drošības dienests izsaka bažas, bet vai šīs bažas tiešām ir pamatotas?
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
