Kareivja galvaskausa ciniskajā iznīcināšanā saskata tikai morāles normu pārkāpumu
Lato Lapsa19.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Četrus mēnešus ilgā pārbaudē Iekšējās drošības birojs nonācis pie secinājuma, ka pirms divarpus gadiem Valsts policijas centrālajā ēkā veiktā Otrā pasaules kara kaujās krituša karavīra galvaskausa iznīcināšanā, to sasitot ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā, esot saskatāms tikai morāles normu pārkāpums, bet ne noziedzīgs nodarījums.
„Pārbaudes ietvaros tika konstatēts un atzīts, ka Valsts policijas amatpersonas Diānas Rasļonokas rīcība – galvaskausa iznīcināšana, sasitot to ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā, ir uzskatāma par neatbilstošu vispārējām sabiedrības morāles un ētikas normām, kas savukārt norāda arī uz profesionālās ētikas normu pārkāpuma pazīmēm D. Rasļonokas rīcībā,” oficiālajā atzinumā raksta Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Mūrnieks.
Iekšējās drošības birojs secinājis, ka D. Rasļonokai bijis nepieciešams meklēt atbilstošu risinājumu šajā situācijā un jāvadās no vispārējām sabiedrībā pieņemtām morāles un ētikas normām, kas ir vērstas uz cieņas izrādīšanu mirušam cilvēkam un tā mirstīgajām atliekām.
„Tā kā D. Rasļonoka ar savu neētisko rīcību ir nodarījusi kaitējumu Valsts policijas reputācijai, birojs ir nosūtījis vēstuli Valsts policijai ar lūgumu kompetences ietvaros veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzīgu situāciju atkārtošanos,” norāda V. Mūrnieks.
Taču kriminālprocess pret ciniski rīkojušos valsts amatpersonu ierosināts netikšot, jo viņas rīcībā neesot konstatētas ne kapa un līķa apgānīšanas, ne arī valsts amatpersonu bezdarbības pazīmes, un V. Mūrnieks īpaši norāda, ka „cilvēkiem no malas” neesot tiesību šo lēmumu pārsūdzēt.
Pagaidām nav zināms, kā šai saistībā rīkosies Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Viņam iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens bija uzdevis jau līdz 1. martam izvērtēt notikušo, izvērtēt iekšējo procedūru pietiekamību un atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī sniegt ziņojumu par uzdevumu izpildi un priekšlikumus konstatēto nepilnību novēršanai. Vai I. Ķuzis uzdoto ir veicis, pagaidām nav zināms.
LA šā gada sākumā detalizēti aprakstīja, kā kāda kriminālprocesa ietvaros izņemts Otrā pasaules karā kaujās krituša karavīra galvaskauss un 2016. gada beigās Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas vecākā inspektore D. Rasļonoka pieņēmusi lēmumu, ka „galvaskausam nav vērtības” un līdz ar to tas ir vienkārši iznīcināms.
Šī iznīcināšana, kas fiksēta oficiālos dokumentos, notikusi īpaši zaimojošā un ciniskā veidā. „Valsts policijas ēkā: Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 k.4. O. Kozirevas un J. Virziņa klātbūtnē cilvēka galvaskauss tika iznīcināts, sasitot to ar āmuru un izmetot atkritumu konteinerā,” notikušais aprakstīts oficiālajā aktā.
Abas personas, kas piedalījušās kritušā karavīra mirstīgo atlieku iznīcināšanā un izmešanā Valsts policijas centrālās ēkas „miskastē”, tāpat ir bijuši Valsts policijas darbinieki – spriežot pēc publiski pieejamiem datiem, vecākā inspektore Olga Kozireva un amatu pērn pametušais galvenais inspektors Jānis Virziņš.
No kriminālprocesa materiāliem izrietēja, ka nekas par notikušo „nevērtīgā galvaskausa” iznīcināšanu nav bijis sakāms arī prokuratūrai, jo dokumentos īpaši norādīts, ka „lēmuma kopija nosūtīta zināšanai uzraugošajam prokuroram”.
Krimināllikuma 228.pants „Kapa un līķa apgānīšana” noteic, ka „par kapa, apbedījuma urnas, apbedīta vai neapbedīta līķa apgānīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu”. Juristu ieskatā šis pants varēja tikt attiecināts arī uz šo galvaskausa iznīcināšanu.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
