Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kara apoteoze

Smaka (literārs pseidonīms)
15.11.2015.
Komentāri (14)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vereščagins – mākslinieks batālists, kas gāja bojā līdz ar savas iedvesmas objektu krievu-japāņu karā, skatījis daudz cīņu ar saracēņiem un tās atspoguļojis monumentālās, bet arī īpašās emocionālās gleznās. Kauju varenība neliedza radīt suprakritisko „Kara apoteozi” (1871).

Pusgadu Eiropai gājušas caur jaunās armijas, tās nevar palikt bezdarbībā. Tas alkst karot. Imigrantu pulki, kuriem ir regulāras armijas pazīmes hibrīdkareivju formātā. Savi komandieri, savi derviši (poļitruki). Armijas rodas, lai karotu. Tās nav domātas, lai palīdzētu zaļajiem baroniem palikt vēl resnākiem un dumjām Laimdotām vairot savu dumjību.

Nav brīnums, ka šo imāmu aicināto kustību uz Svēto karu un jauno zemju apgūšanu Eiropā automātiski saista ar katru lielāku vai mazāku terora aktu. Nu pilnīgi atklāti tiek konstatēts, ka sācies trešais pasaules karš. Taču vai skaļi lozungi neaizsedz patiesību?

Rodas vairāki jautājumi un vērojumi:

1) Terora akti notikuši samērā "liesos" Parīzes 10. un 11. kvartālos. Tūristam tie asociējas ar nēģeriem, kas nakšņo telefona būdiņās. Grāmatu tārpiem - ar komisāra Megrē dzīvokli Rišāra Lenuāra bulvārī. Taču tie nav luksusa veikalu vai politisko centrāļu rajoni. Vispār rajons starp Bastīlijas laukumu un Lionas staciju ir degradācijas paraugs. Dažas ielas kā Ledru-Rollin ir totāli pārapdzīvotas. Sent-Antuāna slimnīca šajā Sjēnas pusē (nabagiem), otrā pusē izcilais Pitjē-Salpetjē, modernās neiroloģijas šūpulis.

2) Tātad viss šis pasākums ir messidžs. Bet kāds? Vai to uzzināsim pēc pāris dienām?

3) Varbūt uzbrucējiem šie rajoni labi pazīstami, taču tie nav slēpuši sejas.

4) Nav pārliecinošu pierādījumu sasaistei ar jebkādu organizāciju, nomestās pases ir diezgan apšaubāms apliecinājums. Vienīgais identificētais, kurš nebija uzspridzinājies un tātad sakropļots līdz nepazīšanai, izrādījies francūzis.

5) Īpatna iezīme, ko atstāsta daudzi aculiecinieki – Bataclan uzbrucēji bijuši ārkārtīgi jauni.

6) Visa šī pasākuma loģistiskā realizācija (Francijas policija domā, ka uzbrucēji kafejnīcām devušies tālāk uz Bataclan) pusstundas laikā liecina par ļoti profesionālu plānošanu un kontroli, digitalizācijas iespēju pārvaldību.

7) Izpildītāji bijuši izcili sagatavoti. Pašuzspridzināšanās notikusi ar biorobotu precizitāti.

8) Charlie Hebdo šaušana notika trešdienā. Šoreiz piektdienā - pēc visu lielo pasaules biržu slēgšanas. Vai bija padomāts, lai dažu stundu laikā eiro nezaudētu pusi vērtības?

9) Polija šodien ir paziņojusi, ka nekādus islamistiskos imigrantus neuzņems, un netaisās pildīt EP lēmumus. Vai ES dezintegrācija uzņems drausmīgu ātrumu nākamās nedēļas laikā? Vācija un Austrija slēdz robežas, Slovēnija un Horvātija ir kraha priekšā. Polijai ir būtiska priekšrocība – tā nav atkarīga no Eirozonas tālākas pastāvēšanas. Pēc Pirmā pasaules kara Francija uzdāvināja Polijai bruņojumu kā pateicību par poļu masveida karošanu Francijas pusē. Pateicoties šim bruņojumam, Polija sakāva Padomju Krieviju gan kaujā pie Daugavpils, gan vēl jo svarīgāk - 1920. gada augusta kaujā pie Varšavas, un tikai neredzamā roka apturēja Pilsudski, kurš ar savu regulāro armiju būtu varējis iznīcināt boļševiku valsti īsā laikā. Vai atkal konkurē Vācijas-Krievijas un Francijas-Polijas ass?

10) Svešinieku integrācija ir daudz bīstamāka nekā nodalīšana. Nav iespējams cīnīties pret vēzi, kura metastāzes ir visur. Skaidrs, ka šie integrētie karotāji var atrasties blakus dzīvoklī, blakus mājā, jebkur.

11) Sīrija ietilpa franču mandātā, un Francijai un franču valodai tur bija pozitīvs tēls. Vai radīta jauna paaudze, kas par to neko nezina? Franči visumā ir bijuši cilvēcīgi pret savām kolonijām, salīdzinot ar Beļģijas Kongo vai Spānijas kolonijām. Līdz ar to terora aktu koncentrācija Francijā drīzāk skaidrojama ar Francijas slikto ekonomikas stāvokli Eirozonas iekšienē, kas rada pilnīgu bezcerību imigrantu vidū.

Latvija dažu dienu laikā var nonākt pie ļoti nopietniem lēmumiem. Nav nekādas garantijas par Eiropas Savienības tālāku pastāvēšanu. Tas skan politiski un attālināti, bet eiro nākotne skars katru. Vai Latvija vairāk iegūs, atsakoties uzņemt šīs jaunās armijas, vai cenšoties pielīmēties ES oligarhiem un izsūkt pēdējās eirofondu ubagu dāvanas?

Vai čāčiņas mūsu valdībā spēs atrast pareizo ceļu?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...