„Kapu tramvaja” uzraudzīšanā finansiāli vitāli ieinteresēts arī „Delnas” jaunais direktors
PIETIEK14.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vadības „bīdītā” Skanstes „kapu tramvaja” projekta uzraudzīšanā un ar to saistītajā finansējumā ir ieinteresēta ne tikai Sabiedrība par atklātību – Delna, kas kopumā cer saņemt „līdz 356 731 eiro”, bet arī personiski tās jaunais direktors Jānis Volberts, kurš valsts darbu pametis ar vērā ņemamām parādsaistībām un uz kredīta svaigi iegādātu nekustamo īpašumu.
Kā rāda Volberta amatpersonas deklarācija par 2015. gadu, Delnas jaunais direktors to noslēdzis ar 30 830 eiro lielām parādsaistībām, turklāt salīdzinoši nesen – 2014. gada vidū viņš ir ņēmis 36 tūkstošu eiro lielu hipotekāro kredītu.
Tiesa, 2015. gadā Volbertam finansiālajā nākotnē cerīgi ļāva raudzīties Ekonomikas ministrijā saņemtā alga – kopumā 27 497 eiro, kā arī amati vairākās reģionālo ostu pārvaldēs.
Taču tagad, lai Volberts saglabātu vismaz līdzšinējos ienākumus, viņam vienam pašam vajadzētu iztērēt lielāko daļu Delnas oficiālā algu fonda, kas pērn ir bijis nepilnu 50 tūkstošu eiro apmērā.
Jau 2015. gadā Delnas darbinieku algas bija nācies pamatīgi apcirpt, - vēl 2014. gadā to kopapjoms ir bijis 95,5 tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka gada laikā algu fondu nācies samazināt gandrīz par pusi vai par vairāk nekā 45 tūkstošiem eiro.
Cik zināms, šogad stāvoklis ir kļuvis vēl dramatiskāks, līdz ar ko „kapu tramvaja” nauda ir bijusi vitāli svarīga, lai Delna vispār spētu pastāvēt un izmaksāt algas saviem darbiniekiem.
Kā rāda Lursoft datu bāzē atrodamais Delnas 2015. gada darbības pārskats, pērn organizācija no saviem ikdienišķajiem ienākumiem sevi un savus darbiniekus vienalga nebija spējusi uzturēt: Delna gada laikā biedru maksājumos bija saņēmusi tikai 812 eiro, bet ziedojumos - 28 346 eiro, kas nozīmē, ka pat savu algu saņemšanai (tai nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši eiro) Delnas vadībai nebūtu pieticis līdzekļu.
Pērn Delnu finansiāli paglāba vienīgi Pietiek aprakstītais organizācijas telpu pārdošanas darījums, kas radīja bažas par nodokļu apiešanas shēmas izmantošanu, kā arī neatšifrēti „ieņēmumi no projektiem”. Taču arī tie pērn bija krasi sarukuši – no 191,7 tūkstošiem eiro gadu iepriekš līdz 79,7 tūkstošiem eiro.
Šajā situācijā Delna, kā rāda tās gada pārskats, kļuvusi aizvien neizvēlīgāka ziedotāju izvērtēšanā, - pērn organizācijas lielākie ziedotāji ir bijuši tādas kompānijas kā Ventspils nafta termināls ar 15 000 eiro un miljonāra Daumanta Vītola uzņēmums Nordic Partners ar 5000 eiro.
Delnas pārskats arī rāda, ka šajos būtiski samazinātā finansējuma apstākļos organizācija ir bijusi spiesta veikt skarbus taupības pasākumus faktiski visos izdevumu posteņos.
Gada pārskats arī apliecina, ka Delna ļoti tiešos izteikumos pārmetusi valstij, ka tā nepietiekami finansē šo organizāciju, kurai tieši valsts nauda esot vitāli nepieciešama. Taču atsaucība nav gūta, un nu organizācijas vadības lielā cerība ir „kapu tramvaja” projekts.
Seko mums 
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
