Iesaki rakstu: 
Mums labi zināmais kapitālisma eksperts Markss reiz teica šādu spārnotu frāzi: „Ja peļņa ir 10%, kapitāls pamostas, ja peļņa ir 20%, tas kļūst rosīgs, ja 50% - tas kļūst pozitīvi pārgalvīgs, ja 100% - tas sabradā visus cilvēku likumus ar kājām, ja peļņa ir 300%, tad nav tāda nozieguma, kura priekšā tas apstātos."
Vecais ebrejs gan pamatā pētīja kapitālismu tirgus attiecību kontekstā, bet šobrīd kapitāla koncentrācija vienas šķiras rokās ir sasniegusi tādu līmeni, ka 50% vai 100% peļņas gūšana izskatās pēc ubagošanas. Tāpēc šī šķira ir pārgājusi pie peļņas normas, kas ir 300% plus. Un nav sasniedzama bez planetāra mēroga noziegumiem pret visu cilvēci.
Sociāli ekonomiskās pārejas.
Neviena tāda pāreja nekad cilvēces vēsturē nav notikusi mierīgi, leģitīmi un primārais kapitāls nav sapelnīts tirgus attiecību rezultātā - vienmēr tā ir bijusi piespiešana, krāpšana vai vardarbība. Šobrīd esam liecinieki brīdim, kad brūkošais kapitālisms koncentrē resursus jaunai pārejai uz sistēmu, ko „jaunās kārtības” wannabes mēģina dēvēt par „inkluzīvo kapitālismu”, kas pats par sevi jau ir oksimorons. Šī deģeneratīvā koncepta reklāmā iesaistījies arī naudas atmazgātāju un pedofīlu tīkla galvenais pahans - Romas pāvests, kurš kļuvis par „inkluzīvā kapitālisma” padomes priekšēdētāju.
Laupīšana kā metode dominances saglabāšanai.
Marksa laikos kapitālisma iemīļotā izklaide grūtos brīžos bija karu un krīžu izraisīšana, lai risinātu konkrētas reģionālas problēmas situācijās, kad kapitāls pārstāja pelnīt. Tikai šobrīd, kā rakstīju iepriekš, jaunu tirgu vairs nav, tirgus ir globāls, nav arī PSRS, ko nograut un 30 gadus mieloties no atliekām. Tāpēc krīze ir globāla un nav risināma ar tirgus mehānismiem.
Savukārt ārpusekonomiskās piespiešanas metodes skan draudoši, un diemžēl tieši tādas arī tiek pielietotas šobrīd. Un tas nav Kariņam līdzīgs jauneklis trenuškās, kas mēģina noskrūvēt riteni jūsu mašīnai, vai Pavļuts, kurš mēģina aizstiept 666K vērtu gultu nakts melnumā. Viss ir daudz sliktāk.
Mērķis ir aplaupīt visus.
Pat laupītājus. Un tieši tas arī notiek mūsu acu priekšā vairākos veidos, kā jau brīdināja eksperti. Cilvēki šajā laikā ir jaunā nafta, tiek tirgoti viņu dati, programmētas un vadītas vēlmes, pārprogrammētas smadzenes. Tas, ko šādā veidā caur sociālajām platformām var pārdot, ir visnotaļ iespaidīgi. Bet tas, cik šādā veidā var atņemt, ir daudz jaudīgāk un vienkāršāk.
Iespējams, to nojauš pie varas esošie Vienotības noziedznieki, kuri ievilka Latviju Parīzes Klimata dīla tīkos. Bet tagad ir par vēlu. Jo Jūsu komunālie rēķini jau ir ceļā pie Jums. Tur jūs atradīsiet globālo OIK jeb CO2 izmešu kvotas, kas pievienotas jebkam, kas sastīts ar energoietilpīgām substancēm.
Globālais baņķieru pahanāts izdomājis komercprogrammu „Mēs visi tūlīt mirsim no globālās sasilšanas”, kuras ietvaros nežēlīgi un metodiski „atspiedīs” katru dzīvu būtni, kas grib sēdēt siltā istabā un braukt ar auto. Jo pārdot Jums viņi neko vairs nespēj, tāpēc arī spiež pirkt bailes. Un Jums nav iespēju no tā izvairīties, jo Jūsu korumpētā valdība ir šo globālo pahanu „sešinieki”.
Vara iebildīs, ka Latvija ir zaļa un bla bla, bet visi Latvijā ienākošie energoresursi un ar „netīro naftu” ražotie produkti jau tiek aplikti ar šo nodokli. Tāpēc arī cenas lido debesīs, plus FRS drukas mašīnas 24/7 darbs dara savu. Rezumējot – veca padomju anekdote par lamzaku, kurš naktī koka paēnā tirgo garāmgājējiem ķieģelus par 5 rubļiem gabalā, un pērk visi, vienaldzīgo nav.
Slikti ir tas, ka jaunā paaudze, vegāni - riteņbraucēji to nesaprot. Jo neuzdod sev jautājumu par to, kur nonāk šis „oglekļa nodoklis”, ja to planētas vārdā iekasē globālie baņķieri.
Metode Nr. 2.
Ir palaista arī otra komercprograma naudas piespiedu atsavināšanai ar nosaukumu „Mēs visi tūlīt mirsim, jo ir vīruss”. Arī šeit galvenais resurss ir cilvēki. Un arī šeit sekmes slēpjas nevis spiedienā uz personām, kas vairumā gadījumu ir gana gudras un saprātīgas, lai apjaustu, ka nekādu, ekstraordināru draudu nav, bet gan uz paklausīgām, saknē korumpētām valdībām. Neviens, atkārtoju, neviens nav izsprucis sveikā - ir pirktas maskas, Rietumu medtehnika, Lielās farmas vakcīnas un testi, testi, testi.
Tā ir milzu nauda, tiek „uzmesta” visa planēta. Atšķirībā no energorēķiniem šie nozagtie miljardi ir pamanāmi grūtāk, jo izsūkti tiek valstu budžeti, tomēr būtība nemainās - mūsu nauda tiek atņemta nekomerciāli, uz labi reklamēta feika rēķina. Paņemiet kalkulatoru un sarēķiniet, cik maksā 8 reizes novakcinēt cilvēci! Jo tas ir tas, ko viņi taisās darīt!
Metode Nr. 3.
Tikpat neizbēgama. Lai glābtos no defolta, notiek masīva dolāra emisija, kas ietekmē arī eiro. Mūsu meži un citas reālas, taustāmas preces preces tiek pārdotas par papīru, kas strauji zaudē vērtību.
Metode Nr. 4.
Sena, bet joprojām derīga komercprograma ar nosaukumu „Mēs visi tūlīt mirsim, jo atnāks Vova Baisulis”. Pērn latvzemieši šai programmai no savas caurās kabatas izvilka 700 miljonus eiro, kas būtu pietiekami, lai visi, kas to grib, iegūtu augstāko izglītību par velti. Bet kur nu! Lauvas tiesa šīs naudas aizgāja globālo noziedznieku klanu kasē par rezerves daļām, ieročiem un citu butaforisku hlamu, kas obligāti brīvprātīgā kārtā NATO vajadzībām jāpērk no Rietumu bonzām. Kaut arī zirgam skaidrs, ka pret Vovu tas palīdz tikpat maz kā latgaļu ceļmalās uzstādītie krucifiksi.
Metode Nr. 5.
Apskatāma kā programmas „Mēs visi nomirsim, jo vīruss” blakne. Ejot pa Rīgu, varam vērot pilnīgu komerctelpu kolapsu, kas nav 100% saistīts ar īres izmaksām, bet drīzāk ar interneta tirdzniecības izplatību, kas jūtami retina mūsu vidusslāni. Bet pie tā atgriezīsiemies vēlāk.
Neesmu digitālās tirdzniecības pretinieks, bet gribu norādīt uz problēmu - globālais oligarhāts koncentrē milzu naudu, ko investēs, lai dominētu nākotnē. Tik daudz naudas nekad nav bijis, nopietni! Un pārpirkt visu, atkārtoju, pilnīgi visu mūsu digitālo tirdzniecību tādam Bezosam ir nospļauties. Un, kad tā būs visa viņa rokās, tad arī cenas visam kļūs nedraudzīgas. Un tie, kas slikti izsakās par transgenderiem netā, pie jauna skrejriteņa netiks!
Metode Nr. 6.
Jāatzīst, ka visrafinētākā no visām, jo paredz divkārtīgu uzmetienu. Tā ir tā pati mums labi pazīstamā korupcija, kuras rezultātā pēc dažādiem aprēķiniem no valsts pazūd ap 5 miljardiem gadā.
Kur gan tie pazūd, jo FINCEN bulterjers Znotiņa modri sargā mūsu finanšu tikumību? Kā tie var pazust, ja Janka montieris mammai no UK nevar atsūtīt 500 eiro, lai finanšu cerberi to nemanītu?
Tie nogulst Panamas un citos ofšoros, kurus vēro HM Queen darbinieku modrā acs. Un ir pamats domāt, ka Kariņš un viņa Delaveras draugu kopa naktī slikti guļ, zinot, ka visas globālās transakcijas ir labi redzamas.
Tas, ka MI6 un ANB glūņas neko šobrīd nesaka, vēl neko nenozīmē, - 5 miljardi, izejot no valsts, atstāj pēdas, ko savējie no Citadeles aizslaucīt nevar. Un visādi Abramoviči jau šodien stājas britu tiesas priekšā, lai padalītos ar sazagtajiem miljardiem.
Globālisti ļauj latvju politmafijai strādāt kā kamenēm, kas ofšoru šūniņas pilda ar smaržīgu medu. Bet X stundā, kad aizelsies Kariņš ar pēdējo piečuku džinsu kabatā elsos pie Kaimanu salu ofšora bankas durvīm, vīri melnā paskaidros, ka HM Queen nemīl blēžus un gribētu uzzināt kapitāla izcelsmi. Tāds liktenis sagatavots visiem jaunās naudas saimniekiem un Austrumeiropas iznireļiem.
Vidusslāņa bojāeja.
Šis process ir palaists, iedarbinātas paralēli visas 6 aplaupīšanas metodes, kurām šobrīd grūti pretoties. Skaidrs, ka mūs aplaupīs. Taču notiekošajam ir daudz dziļākas sekas - vidusslānis ir sabiedrību stabilizējošs faktors, kas nodrošina sociālos liftus un iekšējo kokurenci elitē, talantīgākie vidusslāņa pārstāvji papildina eliti.
„Jaunajā normālajā” tā nebūs. Digitālā koncentrācijas nometnē paredzētas tikai 2 šķiras un strikts nodalījums - augšgalā TOP medicīna, gara dzīve, tīra barība, savukārt apakšā AI piedziņas digitālais ģimenes ārsts, debilizācija attālinātajaās skolās, maksimums 60 gadu vidējā dzīve un burgeri no siseņiem. Tāpat ekofašisti parūpēsies par pārvietošanās ierobežojumiem, lai saudzētu dabu.
Tikai Senās Romas sairuma fāzes sabiedrības degradācijas modelis skaidri parāda, kas gaida šo kārtību pēc 1 - 2 paaudzēm. Valdošās elites totāla degradācija bez svaigu asiņu un smadzeņu pieplūduma ir tikai dažu dekāžu jautājums. Un tad zemākās kastas dumpis noslaucīs visu rīcībnespējīgo eliti, un totāla asinspirts ievadīs pilnīgu kolapsu.
Iespējamie risinājumi.
Esošo situāciju piebremzēt varētu lielvalstu nacionālā lielrūpniecība, izveidojot kopīgu specdienestu, kas apkarotu globālo finanšu oligarhātu ar Mossad metodēm, globāli iznīcinot atslēgas figūras, ekofašistu ideologus, digitālo platformu saimniekus, think tank turētājus un PR personas. Ļoti iespējams, ka drīz pārliecināsimies, ka tas jau klusībā notiek.
Savukārt pret visām aplaupīšanas metodēm palīdz nacionālas valsts funkciju pilnīga atjaunošana un konservatīvu valstu bloku veidošana.
Bet, lai nākotnē līdzīgas situācijas nekad neatkārtotos, vajadzīga valsts, nevis partiju ideoloģija, kontrole pār internetu un nacionālu sociālo platformu izveide. Citādi mūsu bērni runās angliski, kvernēs TikTok un pārstās saprast, kas īstenībā notiek pasaulē. Vienu paaudzi diemžēl esam zaudējuši - vairāk nevaram atļauties!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
