Iesaki rakstu: 
Tiem, kas vēl nav sapratuši, kas ir Lielais Restarts, - ir vēl viens vienkāršs un vizuāls veids, kā to parādīt. Tas, par ko tika rakstīts un stāstīts, reālajā dzīvē izpaužas šādi - vispirms tiek iztukšoti un slēgti mazie, ģimenes uzņēmumi, tad vidējās kompānijas, privātbizness pamazām tiek kriminalizēts.
Tas jau notiek pilnā sparā, tikai cilvēki vēl to nav sapratuši, kas ir patiesais iemesls tam, kāpēc viņi vairs nedrīkst strādāt atsevišķās sfērās, kuras tiek sagrautas vispirms - lētā tūrisma un viesmīlības bizness kā pirmais, jo tas taču mājas arestā nav vajadzīgs. Tālāk sekos arī citas sfēras, un tieši tāpēc tagad cilvēkus intensīvi radina pie domas, ka viņiem nav jāpērk kaut kādas lietas, preces, izņemot tikai pašu primitīvāko pāŗtiku.
Tas tiek darīts tāpēc, ka Lielais Restarts paredz arī finanšu sistēmas restartu - vienā brīdī var tikt anulēti visi bankas konti ar visiem uzkrājumiem - tas ir tikai dažu podziņu jautājums. Padomājiet par to, ko jūs darīsiet tad un kas ir patiesās vērtības - sēdēšana savā alā un riešana uz tiem, kas cīnās par brīvību, vai apvienošanās un spēja izdzīvot, savstarpēji palīdzot viens otram.
Tagad jūs redzat, kas ir tie, kuri ir varenāki par pašu ASV prezidentu, - tie, kuri nosaka, ko sabiedrībai domāt un kam runāt nav ļauts.
Un viņi nepaliek bagātāki tāpat vien, sakritības pēc, - šeit notiek intensīva kapitāla pārsūknēšana no piramīdas apakšas uz augšu, tā, lai cilvēkam parastajam nekas nepaliek un nekas nepieder - tieši tā, kā to paredz Lielais Restarts. Tik, cik izsūc un atņem mazajam cilvēkam, par tik arī paliek bagātāki miljardieri - tāds vienmēr ir bijis kapitālisma pamata princips, tikai nekad tas nav bijis redzams tik atklāti, kā šodien.
ASV parastie strādnieki zaudējuši 1,3 triljonus savu ienākumu, bet ASV miljardieri kļuvuši par triljonu bagātāki. Kāda dīvaina sakritība, tā taču parasti notiek epidēmiju laikā, vai ne?
Tagad kapitālismam nav iemesla slēpties un vilināt cilvēkus ar skaistām izkārtnēm - tagad tas parāda mums visiem, kas tas ir un ko tas var izdarīt ar katru, ja mēs to joprojām atsakāmies saprast un ticam kaut kādai plāndēmijai, bet neredzam patiesos procesus, kas šobrīd ir palaisti darbībā.
Bet viss, kas ir nepieciešams, - atvērt acis un nesadarboties ar viņiem.
Atcerieties, ka tie, kuri jums stāsta par ierobežojumiem, vakcīnām un uzpurņiem, paši tos neievēro un vakcinēties pa īstam netaisās.
Tie, kas jūs biedē ar klimata izmaiņām un jūras līmeņa celšanos, paši pērk villas pie jūras.
Patiesie „kovid” simptomi ir nabadzība, bezdarbs un depresija - bet tos pieļauj paši cilvēki, cerot, ka viņu mazo cietoksnīti šis Restarts neskars: tie ir lielākie maldi, kādos vien cilvēks var dzīvot, - tas noslaucīs mūs visus, ja mēs nevaram apvienoties pat mazākajās brīvības izpausmēs. Taču es ceru, ka mēs tomēr to spējam.
Šeit galvenais ir saprast to, ka mēs nedrīkstam būt atkarīgi no šīs sistēmas, kuras vienīgais uzdevums šobrīd ir panākt to, lai visi dzīvo bailēs pazaudēt to vienīgo, kas viņiem ir - kaut kādu atalgojumu no tās. Tie, kuri bailēs par to trīc, arī ir gatavi pārkost rīkles citiem, un to mēs labi redzam, kā šobrīd rīkojas varas struktūru pārstāvji pret brīvajiem cilvēkiem.
Bet izeja no šī ir savas kopienas, savas ekosistēmas, sava pašapgāde. Tad, kad cilvēki paši spēj nodrošināt sev jumtu, siltumu un ēdienu arī bez atkarības no sistēmas atmestajiem grašiem vai tā universālā ienākuma, ko paredzēts piedāvāt, tad mēs arī varēsim iztikt bez viņiem - šeit sabiedrība vēl atceras, kā tas bija 90. gadu sākumā, toreiz dibinājās visādi kooperatīvi un tamlīdzīgas lietas. Tas viss ir jāatceras, un tikai tā var pārlaist šo sabrukuma posmu, kas neizbēgami tuvojas ar katru dienu.
Jo šī sistēma sabruks tuvākajos gados jebkurā gadījumā, jautājums tikai ir par to, kas nāks vietā - brīvo cilvēku idejas vai šis tehnokrātiskais fašisms. Es par pirmo, kā domājat jūs?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
