Iesaki rakstu: 
Ir žēlīgi noraudzīties, kā viedokļu līderi pilnā nopietnībā kā teju galveno argumentu tam, kāpēc Valdis Zatlers būtu jāpārvēl Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu, min apsvērumu, ka, neievēlot šo četru gadu laikā iepazīto personību, Latvija riskē iegūt kārtējo aizkulisēs un dažādās necienīgās vietās izraudzītu marioneti. Raugoties uz prezidenta vēlēšanām no šāda leņķa, par atskaites punktu prezidenta izvēlei tiek padarītas tās pašas šaurās partiju intereses, kuru neitralizēšanas vārdā taču Zatlers pēkšņi padarīts par „gaišo spēku” favorītu gaidāmajā balsojumā.
Svarīgākas kļūst kalkulācijas un shēmošanas, kā nepieļaut, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs, piepulcinot tikpat kolorītus ļaudis, neizvēlas kādu savā ietekmē noturamu prezidenta kandidātu, nevis Zatlera darbības atklāts izvērtējums un citu, iespējams, labāku kandidātu apzināšana un publiska izvērtēšana. Faktiski atklātā, godīgā diskusija tiek nomēzta turpat pagultē.
Baidoties no diskusijām par citiem alternatīviem kandidātiem, arī tiek aizmirsts nu jau par likumu kļuvušais, ka Latvijas prezidentus kā personības vairāk ir veidojis viņu amats, nevis ievēlētāji un veids, kā tas noticis.
Dienā pirms vairāk nekā 11 gadiem, kad par Valsts prezidenti tika ievēlēta Vaira Vīķe-Freiberga, Saeimas kuluāros nebija dzirdams prieks par spēcīgas prezidentes izvēli, tā vietā politiķi no viņu ievēlējušajām partijām neslēpa līksmību, ka ir pazemots Latvijas ceļš. Vīķe-Freiberga bija izraudzīta aiz ilggadējās varas partijas muguras, un tās virzītie prezidenta kandidāti vēlēšanās izgāzti. Šis balsojums kļuva par uzskatāmu sākumu Latvijas ceļa galam, tam drīz vien sekoja valdības krišana. Veids, kādā sociāldemokrātam Jurim Bojāram zem rokas Saeimā toreiz tika ievesta Vīķe-Freiberga, un viņas ievēlēšanu pavadījušais politiskais skurbulis nebija cienīgs skats, un tas nevēstīja neko no tā, ko mēs no prezidentes sagaidījām nākamajos astoņos gados.
Patlaban politikas kuluāros izplatās versija, ka Zatleram būtu iespējams iedzīt ķīli starp Lembergu un Urbanoviču, ja ZZS un Saskaņas centra faktiskie līderi tomēr strādātu pie kāda kopīga pārsteiguma jauna prezidenta izskatā. „Kādēļ gan Urbanovičam būtu jāpaļaujas uz Lemberga solījumu par SC valdībā, ja šo solījumu viņš var saņemt no Zatlera?” jautā politikas kuluāru shēmotāji. Pēdējā valdības koalīcijas tapšanā uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām Rīgas pilij bija sava loma nacionāļu VL-TB/LNNK nenonākšanai valdībā, kā arī bija zināms, ka Zatlers ir „pozitīvi neitrāls” par SC ņemšanu valdībā. Tas ir mainījis toņkārtu, kādā par prezidentu runā SC.
Tam pievienojas ZZS neskaidrie signāli, kas pēdējās dienās Zatleru liek uzskatīt par teju vai reālu kandidātu, faktiski dzenot stūrī tos, kuri viņa pārvēlēšanu izvirzījuši kā garantiju, ka nav izdevušies nekādi aizkulišu tirgi. Vai ZZS un Vienotības kopīgs atbalsts Zatleram būtu tapis no interesēm sterilā telpā? Latvijas politiskajā vidē tādas nav. Protams, jautājums ir, kas valstij bīstamāk – Lemberga ambīcijas ievest Rīgas pilī jaunu „savu” prezidentu vai provinciāla spēja fokusēt interesi par politiku tikai tik taisnā līnijā kā Rīgas-Ventspils šoseja, prezidenta vēlēšanas izmantojot tikai kā laukumu kārtējam tirgum, izspiežot koalīcijā atbalstu kādiem saimnieciskiem lēmumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
