Iesaki rakstu: 
"Kāpēc visu laiku kāds runā par futbolu? #kasirfutbols?" - ar šādu jautājumu pirms pusotras nedēļas tvitertelpā klajā nāca rakstnieks Pauls Bankovskis. Atbildes atnāca visdažādākās, bet interesantākā no domas aizlidojuma viedokļa bija viņa, Ginta Knoka un Ilmāra Šlāpina - arī visnotaļ oriģinālu un patstāvīgi domājošu ļaužu - īsā sarakste.
"Aizmirsti - lumpeņu izklaide, kultūras cilvēka necienīga laika nosišana," ziņoja Knoks. "Jā, bet kur tur ir izklaide?" apvaicājās Šlāpins, bet sākotnējais jautātājs novīpsnāja, atbildot Knokam: "Ā, man likās, ka par to maksā."
Kulturālu cilvēku publiska pavīpsnāšana te par lumpeņiem, te par sev līdzīgajiem, vienam par otru un pat pašiem par sevi ir gana interesanta novērojamā aina. Bet šai gadījumā būtisks tomēr ir jautājums - tiešām, kāpēc visu laiku kāds pat Paula Bankovska tuvumā runā par futbolu?
Vienkāršā atbilde, protams, uzprasās pati par sevi - skaidra lieta, kāpēc, rit taču pasaules čempionāts, tā ka veselu mēnesi par futbolu runās daudz, bieži un skaļi.
Man ir paziņas, kas neinteresējas ne par vienu sporta veidu, taču reizi četros gados uz mēnesi nav atraujami no televizora - uz futbola pasaules kausu, protams.
Bet šī atbilde nav vienīgā - ir vēl dažas, kas, iespējams, attiecas ne tikai uz manu profesionālo jomu, bet arī uz ļoti kulturālo cilvēku sfērām. Minēšu četras, manuprāt, gana būtiskas.
Pirmā - futbols ir universāla un globāla valoda, kas apvieno visdažādākos cilvēkus. Daudzus uz brīdi, daudzus uz ilgāku laiku, vienus uz labām lietām, citus uz agresiju un grautiņiem - bet neapšaubāmi vieno kā reti kas cits pasaulē.
Otrā - futbols, pateicoties tā universālās valodas raksturam, pat miniatūras valsts tēlu var pacelt augstumos, kādos to nekad nenogādās dārgas tēla reklāmas un klipi.
No savas personiskās ceļotāja pieredzes varu teikt - bija daži mēneši, kad uzvārdu "Verpakovskis" saistībā ar vārdu "Latvija" zināja visās pasaules malās. Visu cieņu citiem mūsu sportistiem, bet - globālas atpazīstamības nodrošināšanas ziņā futbolam nav līdzinieku.
Trešā - futbols lieliski demonstrē to pretrunīgo, paradoksiem pilno pasauli, kādā mēs dzīvojam.
No vienas puses, tā ir pasaules demokrātiskākā spēle, kurai tik vien vajadzīgs kā bumba un četri reāli vai pat iedomāti stabi. No otras puses, kur vēl lumpenim parastajam atrast citu vietu, kur viņa izklaides dēļ pa laukumu skraidīs divdesmit divi miljonāri?
Un ceturtā - es labi saprotu tos, kam futbola skatīšanās ir arī tīri intelektuāla un estētiska izklaide.
Šahs atpūšas - futbolā ir divdesmit divas figūras ar dažiem vispārējiem noteikumiem, toties faktiski bezgalīgu kombināciju skaitu un manevra iespēju apjomu, kas nodrošina arī tādus sižeta pavērsienus un drāmas, kādi ij ne sapnī nerādījās ne Šekspīram, ne Mihailam Tālam.
Šīs ir tikai četras atbildes no daudzajām, kas vienlīdz labi var atbildēt - kāpēc visu laiku kāds runā par futbolu? Loģiski, ka runā. Kā var nerunāt, ja tā ir tēma, kurā pa savai šķautnei atradīsies jebkuram - tā sacīt, gan lumpenim, gan Hermanim.
* "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" direktore
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
