Iesaki rakstu: 
Pajautājiet paši sev! Kāpēc Latvijā valsts pārvaldē, deputātu krēslos utt. ir tik daudz negodīgu cilvēkveidīgu būtņu?! Tikai tāpēc, ka Latvijā cilvēki ir bailīgi, vienaldzīgi pret līdzcilvēku problēmām un nesaprot, ka Latvijā varu ar PSRS laikā izskoloto juristu palīdzību ir uzurpējuši bijušās PSRS nomenklatūras pakalpiņi/kolaboranti. Lai šo situāciju mainītu, ar Saeimas deputātu vēlēšanām nepietiek, jo Latvijā visas politiskās partijas ir pamatīgi apķēzījušās un kļuvušas par likumīgo zagļu (Vor v zakoņe) kabatas partijām.
Tiesneši, advokāti, prokurori, tiesu izpildītāji pieder vienai sociālai grupai, kuri mūsdienās parazitē uz vienkāršo cilvēku rēķina. Korupcija, pērkamība, patmīlība, visatļautība un daudzas citas negatīvas rakstura iezīmes piemīt tieši šai sociālajai grupai (it sevišķi ja šie indivīdi ieguvuši juridisko izglītību Brežņeva laikā un ir bijuši PSRS balsts). Vislabāk par šo sociālo grupu ir pateicis skandalozais Krievu politiķis Žirinovskis: "Labāk lai ir meita prostitūta nekā dēls jurists." Īsi, kodolīgi un kā ar āmuru naglai pa galvu.
Bez juristu izstrādātām shēmām neviens Latvijas izzadzējs (oligarhi, banku šefmaņi utt.) nebūtu realizējis savus nodomus. Latvijas valsts pārvalde (tai skaitā tiesu sistēma) ir veidota un uzturēta atbilstoši bijušās PSRS režīma (asiņainākā un noziedzīgākā) pārvaldes pamatprincipiem, kurā galveno lomu joprojām spēlē komunistu pakalpiņi (kolaboranti).
Kamēr cilvēki Latvijā būs bailīgi un sēdēs katrs savā stūrītī, kārtības nebūs. Ko tad darīt?! Lai kaut ko Latvijā mainītu, ir jārīkojas pašai tautai. Vienīgais veids, kā pārtraukt Latvijas kangaru patvaļu un panākt taisnīguma atjaunošanu Latvijā, ir pilsoņu kongresa vai jaunas Satversmes sapulces sasaukšana, kura tiesiski var mainīt gan Satversmes pamatprincipus, gan valsts pārvaldes modeli, un izlemt citus svarīgus valstiskus jautājumus.
Tas nozīmē, ka acīmredzot ir pienācis laiks atjaunot vai izveidot no jauna Latvijas Centrālo padomi un pieņemt jaunu Memorandu par pilsoņu kongresa vai jaunas Satversmes sapulces sasaukšanu.
Uzskatu, ka Latvijas Centrālās padomes darba atbalstam ir nepieciešams izveidot arī tautas kustību ar atbalsta grupām visos novados un latviešu mītnes zemēs ārzemēs. Iespējamo Tautas kustības darbības uzdevumu projekts (ideju apkopojums/draft, partijas vietā ir jāsaprot tautas kustība) ir izlasāms manā Facebook profila sadaļā Mēs Tēvzemei, - turpat ir izlasāmi arī Latvijas atjaunotnes kanoni/postulāti.
Šobrīd aktuālākais jautājums ir viens - vai Latvijā ir palikuši kādi drosmīgi un godīgi cilvēki (tādi, kāds bija Gunārs Astra), kuri būtu gatavi iedvesmot tautu aizstāvēt viņu likumīgās tiesības dzīvot plaukstošā Latvijā un panākt teiciena „Viens likums, viena taisnība visiem” konsekventu realizēšanu dzīvē.
Ja kādam ir drosme un gribēšana panākt Taisnīguma uzvaru Latvijā, tad sūtiet ziņu – [email protected] vai zvaniet 26694977.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
