Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

„Pārsteigums. Lipmans nesaprot, kādā valstī dzīvo” – rakstu ar šādu virsrakstu šodien publicējusi kādreiz cienījamā „Latvijas Avīze”, kura pēc nonākšanas oligarha Olafa Berķa rokās un Voldemāra Krustiņa padzīšanas no redakcijas no cienījama nacionālkonservatīva izdevuma pārvērtusies par valdošo politiķu un koalīcijas balstu, kas mēģina pārtikt no viņu izsniegtām finanšu pabirām. Šajā gadījumā publikācijai dots apbrīnojami precīzs virsraksts – šķiet, pašai redakcijai to nemaz negribot.

Publikācija veltīta Lipmanu ģimenes tiesvedībai ar valsti, kura, „savējiem” par lētu naudu pārdevusi uzņēmuma „Grindeks” akciju paketi, tagad pati sava nesaimnieciskuma dēļ ciestos zaudējumus meģīna piedzīt no Kirova Lipmana – uzņēmēja, pateicoties kuram, Latvijā šāds „Grindeks” šodien vispār eksistē.

Taču žurnālistiem „pārsteigumu” esot radījusi Kirova Lipmana asā reakcija uz dīvaino tiesas spriedumu, kas, kā jau medijos ziņots, tapis patiesi brīnumainos apstākļos – divu stundu laikā apgabaltiesas tiesneši spējuši lietu ne tikai izskatīt, bet arī uzrakstīt divdesmit lappuses garu spriedumu.

Ja ticēt jau tradicionāli valdošo koalīciju balstošās „Latvijas Avīzes” pārstāvjiem, viņi bijuši pārsteigti, ka, sarūgtināts par dīvaino un atklāti ačgārno tiesas spriedumu, uzņēmējs TV paziņojis – un citēšu burtiski – šādi:

„Es nesaprotu, kurā valstī es dzīvoju. Tas, kas notiek Latvijā, tas ir vēl sliktāk nekā Baltkrievijā. Mums ir premjerministrs, tas ir vispār nonsenss, kā viņš varēja būt. Man māsīca ir Amerikā lielā amatā, es visu izdarīšu, lai viņam noņem to amerikāņu pilsonību, es izdarīšu tā."

Pieglaimīgajiem valdības bļodlaižām šis paziņojums, lūk, radot pārsteigumu un sašutumu, jo, lūk, tieši Latvijas valsts esot trīsdesmit gadus nodrošinājusi Kirovam Lipmanam un viņa ģimenei „drošu un tiesisku vidi, kurā viņš varēja veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību un audzēt savu labklājību”.

Savukārt man ir pilnīgi cits viedoklis, kuru mēģināšu īsi izklāstīt. Nemaz nerunāsim par to, ka Krišjāņa Kariņa dubultpilsonība patiešām ir absolūts absurds, - ir svarīgākas lietas.

Katrs, kurš pēdējo gadu laikā ir sekojis mediju ziņām, labi zina, kādu „drošu un tiesisku vidi” Kirovam Lipmanam ir nodrošinājusi Latvijas valsts, - tā un tās pārstāvji tikai noskatījās, kā viņa attīstītais uzņēmums „Liepājas metalurgs” tiek viņam atņemts un pēc tam izputināts, valstij atstājot nelikvīdu metālkausēšanas krāsni un grandiozo Einara Repšes „sakārtoto” parādu.

Kas gan var labāk raksturot šo „drošo un tiesisko vidi”, ja ne aizvadītās nedēļas jaunatklājumi par to grandiozo korupcijas zirnekli, kas ir pārņēmis būvniecības nozari – un acīmredzami ne jau tikai to, nebūsim nu naivi. Uzņēmēji, kas spēj pacelt kādu uzņēmumu, to izdara, nevis „pateicoties” šai videi, bet drīzāk par spīti tai.

Vēl daudz nopietnāks ir attieksmes jautājums pret uzņēmējiem kā tādiem, ko demonstrē kādreiz cienījamais nacionālkonservatīvais izdevums (zīmīgi, ka autoru kolektīvā ir arī nule par savdabīgiem nopelniem "apordeņotā" Egila Levita apkalpotāja Māra Libeka).

Manipulējot ar stāstiņiem par diktatoriem, ar kuriem Latvijā neesot bijis jādalās, „Latvijas Avīze” faktiski pūš klasiskā totalitāra sociālisma stabulē, kas vairāk piestāv Kremļa ruporiem, – uzņēmējiem un iedzīvotājiem kopumā esot jābūt pateicīgiem valstij un lieliskajai valdībai.

Kaut patiesība, kā mēs visi labi saprotam, ir pilnīgi cita – tieši uzņēmēji un iedzīvotāji ir tie, kas valdību baro un uztur visu valsts funkcionēšanu.

Var, protams, šaubīties, vai Kirovam Lipmanam patiešām bija tāds pārsteigums, uzzinot par ačgārno tiesas spriedumu, - kaut no viņa asās publiskās reakcijas tiešām var noprast, ka tā tiešām ir bijis. To gan var saprast – uzņēmējs, kas apbalvots pat ar Triju Zvaigžņu ordeni un kurš pēc „Liepājas metalurga” faktiskās atņemšanas ir spējis pacelt vēl arī „Grindeksu”, tiešam var būt pārsteigts – kā gan valsts vara atļaujas šādi rīkoties un faktiski graut savas saimnieciskās pastāvēšanas pamatus.

Te nu var teikt tikai vienu – diemžēl laiks Lipmanam saprast, kādā valstī viņš dzīvo, un mums visiem arī. Diemžēl...

Novērtē šo rakstu:

87
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi