Kāpēc valstij nav intereses par jaunatnes praktisko izglītošanu
Zigfrīds Strazdiņš29.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man atvēlētais laiks iztek, un, kā zinātnieki ir izteikušies, ja tu savas zināšanas nenodod nākamajām paaudzēm, tas ir veltīgi nodzīvots mūžs. Nevaru teikt, ka nav apguvuši no manis zināšanas, un jaunieši, paša bērni un citi darba veicēji ir izglītojušies tālāk un ieguvuši pat ļoti labus rezultātus, nekļūstot par ierēdņiem, ne deputātiem,- domāju, tas ir no smagā un reizē ieinteresētā darba iemaņām.
Izveidoju 25 gados spēcīgu zemnieku saimniecību, bet pirms 10 gadiem sapratu, ka pats vairs nevarēšu dragāt ar traktoriem, savu zemi pārdevu un tā vietā nomāju, beidzu nodarboties ar lauksaimniecību 2016.gadā. Bet paralēli tiku vācis literatūru, darbagaldus, instrumentus, mērinstrumentus lielā vairumā.
Pārdodot visu lauksaimniecības tehniku, ieguldot ģimenes naudas koplīdzekļus, tika uzcelta metālapstrādes darbnīca, ko es personīgi varu palaist jaunatnes izglītošanai - pamatā metāltehnoloģija, kalšana, termiskā apstrāde, kā arī visu pamatmetālapstrādes darbagaldu apguve, skiču, telpisku skiču, rasējumu lasīšana, to zīmēšana.
Ļoti daudzi jaunieši vasarā nāca man palīdzēt, un tad gadi desmit atpakaļ ievēroju, ka izglītības līmeņa vairs nav. Viņi lielījās - es būšu, es būšu, bet es teicu - nekas tu nebūsi, jo vāji esi beidzis pamatskolu un proftehniskajā tev atkal būs jāmācās vispārizglītojošie priekšmeti, pāris mēnešus pamocījies, bez specialitātes šī skola būs jāatstāj.
Bērniem būtu jādod iespēja uzreiz piedalīties praktiskajā darbībā, ko viņš ir izvēlējies, varbūt nedaudz nostiprinot neiegūtās zināšanas pamatskolā, visu laiku radīt interesi, mācīties un apgūt izvēlēto prasmi. Taču tā nenotiek: nomokot pamatskolu, bērni aizbrauc neizglītoti pie draugiem un radiem, un viena latviešu pilsoņa ir mazāk.
Liels paldies, ka kāds varbūt arī ieklausīsies manī, - ir tik daudz cilvēku, bet viedoklis katram savs. Ja kādam ir vēlēšanās ar mani sazināties, mans mobilais tālrunis ir 26439186, bet adrese - Ķeguma nov., Birzgales pag. „Saullēkti”, LV-5033.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
