Iesaki rakstu: 
Šī raksta mērķis nav pierādīt aviācijas nozīmi moderna kara apstākļos un it īpaši uzbrukuma operācijās. Par to ir sarakstīts pietiekoši, un arī raksta autors šo jautājumu ir aizskāris Ukrainas kara kontekstā. Ja aizsardzības kaujās aviācijas trūkumu var daļēji kompensēt ar efektīvu pretgaisa aizsardzību, tad uzbrukumā tas vairs nestrādā, jo neviens cits konvencionālo ieroču veids nespēj līdzināties aviācijas efektivitātei zaudējumu radīšanā pretinieka aizsardzībai ar nosacījumu, ja vismaz daļēji tiek neitralizēta pretinieka pretgaisa aizsardzība.
Līdzekļi pretgaisa aizsardzības sistēmu neitralizācijai Ukrainai ir, tai skaitā izlūkošanas dati, artilērija ar augstas precizitātes munīciju, bezpilota lidaparāti, bet trūkst mūsdienīgu kaujas lidmašīnu – tādu kā, piemēram, 4.paaudzes iznīcinātājs F-16.
Kāpēc tieši F-16? Pirmkārt, tas ir daudzfunkcionāls iznīcinātājs, kas spēj pildīt ne vien iznīcinātāja, bet arī bumbvedēja un triecienlidmašīnas funkcijas. Otrkārt, to ir saražots liels skaits - apmēram 4500, un tie ir bruņojumā daudzās pasaules valstīs, attiecīgi ir viegli pieejamas rezerves daļas.
Kādi tad ir līdz šim dzirdētie Ukrainas partneru argumenti pret šo lidaparātu piegādi. Pirmais - nepieciešams ilgs laiks pilotu sagatavošanai. Ja gatavo no nulles, tad var piekrist, un šis laiks būtu 4-6 gadi. Bet runa jau ir par ukraiņu pilotiem ar kaujas pieredzi uz Su 27 un MIG 29! Kā uzskata Ukrainas Gaisa spēku rezerves pulkvedis, lidotājs-instruktors un militārais analītiķis Romāns Svitans, ukraiņu pilotu pārapmācīšanai pietiktu ar 3 mēnešiem.
Jāpiezīmē, ka 2022.gada vasarā ASV Kongresa Pārstāvju palātā tika pieņemts likumprojekts par 100 miljonu USD piešķiršanu Ukrainas pilotu apmācībai. Otrs resurss pilotu un tehniķu kontingenta veidošanai ir brīvprātīgie no citām valstīm (Ukrainas likumdošana paredz šādu iespēju). Kā redzams, tad šis arguments nestrādā.
Otrs pamatojums, kāpēc nepiegādāt modernus kaujas lidaparātus, ir nepieciešamās infrastruktūras trūkums Ukrainā (lidlauki un apkopes/remonta bāzes). Kā apgalvo jau šeit pieminētais R.Svitans, tad piemēroti lidlauki Ukrainā ir. No savas puses piebildīšu, ka, ņemot vērā jau Ukrainai piegādātās modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ieskaitot Patriot kompleksus, nodrošināt Ukrainas lidlauku aizsardzību ir iespējams. Ja runa par remontbāzēm, tad šim nolūkam var izmantot tuvākās Ukrainas partnervalstis, kuru bruņojumā ir minētie lidaparāti (Polija, Rumānija). Ja būtu patiesa vēlme, tad gada laikā bija iespējams iekārtot remontbāzes arī Ukrainas Rietumu apgabalos.
Kāds tad ir sausais atlikums tam visam? Skaidrojumu sniedza, tīšām vai netīšām, ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs nule kā notikušajā Ramšteinas sanāksmē, - trūkst politiska lēmuma. Kāpēc trūkst, viņš saprotamu iemeslu dēļ nepaskaidroja, toties savu versiju - un visai loģisku - ir paudis Romāns Svitans: slepena noruna starp ASV un Krieviju. ASV nepiegādā Ukrainai F-16, bet Krievija nepiegādā Irānai solītos Su-35 (šī gada martā Irāna paziņoja par pirkuma līguma noslēgšanu).
Nebūs pārsteigums, ja šajā ASV nostājā nozīmīga loma ir Izraēlai, un šeit pārmetumi izraēliešiem ir nevietā, - valsts cīnās par savu izdzīvošanu. Aprēķins šeit ir pragmatisks - viena ebreja dzīvība ir līdzvērtīga 100 ukraiņu dzīvībām (bez aviācijas ukraiņu zaudējumi gaidāmajā ofensīvā var pieaugt desmitkārtīgi).
Jāpiezīmē, ka Izraēlā nozīmīgu vēlētāju skaitu sastāda emigranti no PSRS un viņu pēcnācēji, starp kuriem ir nav mazums Kremļa atbalstītāju un arī ietekmes aģentu (savulaik ebreju emigranti no PSRS tika vervēti VDK ar piedāvājumu, no kura nevarēja atteikties).
Skumīgi ir tas, ka galu galā prasītie lidaparāti tiks piegādāti, bet cik daudz zaudētas ukraiņu dzīvības frontē un cik daudz sakropļotu bērnu krievu sabumbotās pilsētās būs vēl nepieciešams?
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
