Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāpēc tiek vajāts un nomelnots izcils režisors? Kāpēc notiek piekasīšanās pilnīgiem sīkumiem? Kāpēc lai jebkurš normāls cilvēks nerīkotos tā kā Hermanis ar savu dzīvokli – jo mazāk mēs spējam samaksāt šai valstij, jo labāk? Šādus un līdzīgus jautājumus uzdod daudzi Pietiek lasītāji, - pienācis laiks sniegt skaidru atbildi.

 

Atbilde būtībā ir vienkārša un īsa – par Jaunā Rīgas teātra galvenā režisora Alvja Hermaņa dzīvokļu darījumiem mēs šodien jau piekto rakstu publicējam tāpēc, ka esam pārliecināti: nekāda izcilība, nekādi nopelni, nekādi sasniegumi nedod cilvēkam tiesības pat sīkumos krāpt savu valsti vai kaut radīt aizdomas par šādu krāpšanu. Vēl vairāk – jo izcilāks cilvēks un jo lielākā mērā viņu sev par ētisko paraugu piemēra citi, jo smalkākam jābūt mikroskopam, zem kura tiek aplūkota viņa rīcība.

Visi zina, ka Hermanim līdzīgas valsts „likumīgās apkrāpšanas” shēmas un shēmiņas ir īstenojuši tūkstoši cilvēku, - bet, kas ir saprotami un gandrīz vai piedodami tantei Ņurai no Pļavniekiem, tas izskatās vienkārši piedauzīgi tāda cilvēka kā Hermanis izpildījumā, kurš latviešu tautai regulāri norāda uz tās labajām un sliktajām īpašībām.

Protams, šī mūsu pārliecība ir pilnīgā pretrunā ar to, ko varētu nosaukt par „Ēlertes morāli”, - to, ko kādreizējā Dienas galvenā redaktore, tagadējā politiķe dažādās formās ir piekopusi un arī citiem ar dažādiem panākumiem mēģinājusi uzspiest gadiem ilgi.

Šo „Ēlertes morāli” mēs esam redzējuši visdažādākajās izpausmēs. Kāds cits kaut ko nav nodeklarējis? Tas taču ir korupcijas skandāls! Kaut ko nav deklarējis „savējais”? Nu, kam negadās...

Kaut ko privatizē kāds cits? Tas ir aizdomīgi, tas rada bažas par valsts nozagšanu! Kaut kas ieprivatizējies pašam vai draugam Sašam? Nu, privatizācija taču vispār nav nekāds darījums...

Neprašas un idiotus visaugstākajos valsts amatos liek citi? Šausmas, valstij gals klāt! Bet tagad amatos tiek bāzti savi nejēgas, un arī visnetīrākajā politiskajā tirgū redzami vieni vienīgi savējie? Nu, tāda ir politika...

Kamēr Šķēle ēleršu biznesam atlaiž PVN par avīžpapīru, tikmēr Šķēle ir nevis oligarhs, bet valstiski domājošs; kad oligarhs un valsts nozadzējs Lembergs pārvēršas par koalīcijas partneri, partnerība, kā izskatās, ir gatava aiziet ļoti un ļoti tālu... Un tā tālāk, un tā tālāk.

Tas arī ir šīs Hermaņa-Ēlertes-Čigānes morāles – vai kā nu to saukt – pamats: rau, es esmu tik balts, tik pūkains, es tā cīnos par vispārējo labklājību, es tā neieredzu visu slikto un ļauno, ka šī pūkainība attaisno tos mazos grēciņus, kas iegadās man pašam. Mana pārliecība, rau, ir tik izcila, ka visiem jāskatās tikai uz to un vienīgi uz to – un nevis uz to, ka man atkal un atkal paslīd kāja kādā Dienas prihvatizācijiņā, kādā dzīvokļa darījumiņā, kādā nodokļu apiešanā, kādā lakatiņu kontrabandiņā...

Kā to var redzēt arī no Pietiek lasītāju komentāriem, Latvijā gan ir pietiekami daudz cilvēku, kas šajā ziņā ir Ēlertes, Hermaņa, Čigānes un Co. domubiedri. Un, kad Ēlerte apgalvo, ka viņa būtu gana laba prezidente šai valstij, viņai ir liela daļa taisnības – viņa perfekti atbilstu tiem ļaudīm, kuri tāpat kā viņa ir pārliecināti, ka skaļa brēkšana par valsts interesēm dod visas tiesības paklusām nokārtot savas mazās praktiskās vajadzībiņas.

Ak, un vēl viens lasītāju laiku pa laikam uzdots jautājums, uz kuru tāpat būtu īstais laiks atbildēt, - ar ko tu pats, Lapsa, labāks?

Kas teica, ka es esmu labāks? Es – noteikti ne. Taču ir divi nelieli sīkumi, kas mani būtiski atšķir no ēlertēm, hermaņiem, čigānēm, bendrātēm utt. Manuprāt – pietiekami būtiski ne tikai man vien, lai tos te arī pieminētu.

Pirmais – atšķirībā no ēlertēm un Co. es nekad neesmu ne licis sevi par kaut kādu pareizās dzīves piemēru, ne arī mācījis dzīvot citus. Tas, ko es daru, ir – stāstu to, ko esmu uzzinājis, un laiku pa laikam pasaku arī, ko es pats personiski par to domāju. Kādam tas patīk, kādam ne, - tas ir tikai normāli.

Un otrais – es vienmēr esmu centies ierobežot savu latviski cilvēcisko kāri pagrābties pēc sīka praktiska labuma. Neesmu, protams, Hermaņa, Ēlertes, Čigānes, Bendrātes u.tml. mēroga dižgars, taču vienmēr esmu sev atgādinājis – ja tu, Lapsa, gribi lekt visiem acīs, tu nevari atļauties to, ko mierīgi var atļauties jau pieminētā tante Ņura (un, kā izrādās, arī Hermanis un Co.).

Man dzīvē nav bijis briesmīgi daudz lielu darījumu – ar tādiem saprotot, piemēram, dzīvokļu, mašīnu, akciju un tamlīdzīgu mantu iegādi. Bet, kad tādi ir gadījušies, esmu spējis novērtēt riskus, kas saistīti ar vēlmi šādos darījumos kaut ko visnotaļ likumīgi „ietaupīt”.

Iegādājoties līzingā mašīnu, es atturējos no vēlmes to iegādāties uz sava uzņēmuma vārda un „ietaupīt” PVN, - gribējās, protams, bet es labi apzinājos, kādus s... var nākties strēbt šo dažu s... tūkstošu eiro dēļ. Tāpat, pērkot dzīvokli, es atturējos no kārdinājuma Zemesgrāmatā uzrādīt samazinātu summu, - kaut kārdinājums (un iespēja), protams, bija. Droši vien ne mazāks kā dižgaram un latvju tautas liekulības atmaskotājam Hermanim.

Vai es tāpēc esmu kaut kādā ziņā labāks par tādu Hermani ar viņa dzīvokļiem, Ēlerti ar viņas privatizācijām, nodokļiem un „politiskajiem kompromisiem”, Čigāni ar viņas pindacīgo kravu un Bendrāti ar viņas klaušu līgumiem? Nez vai. Tikpat labi var teikt – vienkārši nedaudz piesardzīgāks.

Taču, lasot Hermaņa aizvainotos vārdus par to, kā viņam, lūk, kaut ko nākas kādam skaidrot par savu nelielo darījumiņu, un Ēlertes nožēlojamo skaidrošanos, ka privatizācija, lūk, neesot nekāda iegāde, man tomēr kļūst labi ap sirdi par šo savu piesardzīgumu – vai kas nu tas tāds.

Kaut, protams, katram dzīvē savi prieki – un droši vien jau pasaulē ir ne mazums lietu, kuru dēļ ir vērts melot, liekuļot un krāpt citus un pašam sevi. Paskatieties uz Ēlerti, draudzīgi čalojot pie viena galda ar kādreizējo „valsts nozadzēju” Lembergu, - un kļūst skaidrs, ka šādu lietu acīmredzot pasaulē ir pietiekami daudz.

Zīmējums no www.karikatura.ru

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...