Kāpēc tāda Veselības ministrijas labvēlība pret vienu laboratoriju?
Mairita Āboliņa, feldšere24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pieķērusies izrevidēt valsts un pašvaldību iestāžu tēriņus COVID sērgas apkarošanai. Valsts kontrole ir secinājusi, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat pagājušā gada augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par atsevišķu laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pamatīgi pārmaksājusi.
Valsts kontroles atzinumā skaidri teikts, ka līdz pat vienota tarifa izveidei Covid-19 noteikšanai (bez parauga ņemšanas), kas stājās spēkā 15. augustā, laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu tika samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam.
Zīmīgi, ka vislielākie līdzekļi tika novirzīti SIA “E.Gulbja laboratorija”, kura saņēma gandrīz pusi jeb 41% no visiem līdzekļiem. Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, SIA “Centrālā laboratorija” – 47,55 eiro, bet SIA “E.Gulbja laboratorija” – 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk.
Ātri parēķināsim! Ja dienā tiek veikti 10 000 mērījumu, tad tikai vienā dienā mēs kā nodokļa maksātāji pārmaksājām „E. Gulbja laboratorijai” vismaz 80 000 eiro! Katrs pats var izrēķināt, cik tas izmaksāja nodokļu maksātājiem ilgtermiņā, jo testi tiek veikti katru dienu, arī sestdienās un svētdienās.
Lai arī COVID testu veikšanā jau ilgāku laiku centās iesaistīties arī valsts uzņēmums BIOR, kurš piedāvāja šo pakalpojumu veikt par ievērojami lētāku cenu nekā „E. Gulbja laboratorija”, BIOR ienākšana tirgū tika bremzēta, un vienotajā pieteikšanās tālrunī nevarēja pieteikties uz testu nodošanai pie BIOR.
Kā mēs redzam, tad īpašā labvēlība pret „E. Gulbja laboratoriju” nav beigusies, jo pašlaik viņiem ir nodrošināts monopolstāvoklis testu veikšanai lidostā „Rīga”. Medijos jau ir izskanējis, ka „E. Gulbja laboratorija” netiek galā ar uzticētajiem pienākumiem, cilvēki ir spiesti uz analīzēm gaidīt stundām ilgi.
Tā vietā, lai meklētu risinājumus, piedāvātu alternatīvas (konkurence vienmēr spēj uzlabot kvalitāti un arī samazināt cenu. Oficiālie dati rāda, ka pašlaik COVID analīzes Latvijā veic vismaz 6 dažādas privātās un arī valsts laboratorijas), Veselības ministrija spītīgi turas pie „E. Gulbja laboratorijas” piedāvājuma, turpinot spīdzināt ikvienu Latvijas pilsoni un ārzemju viesi, kas ierodas mūsu valstī.
Tā vietā, lai rūpīgi izvērtētu cik daudz līdzekļu Latvijas valsts ir pārmaksājusi par veiktajiem COVID testiem un vērstos pret ierēdņiem, kuri pieļāva šo pārmaksu, Veselības ministrija turpina pasniegt „E. Gulbja laboratorijai” vēl specbalvas “Gada balva medicīnā 2020” ietvaros. Tas ļauj prognozēt, ka arī turpmāk mēs kā nodokļu maksātāji turpināsim pārmaksāt par COVID testiem un turpināsies viena spēlētāja kvazimonopols šajā nozarē.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
