Kāpēc tāda Veselības ministrijas labvēlība pret vienu laboratoriju?
Mairita Āboliņa, feldšere24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pieķērusies izrevidēt valsts un pašvaldību iestāžu tēriņus COVID sērgas apkarošanai. Valsts kontrole ir secinājusi, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat pagājušā gada augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par atsevišķu laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pamatīgi pārmaksājusi.
Valsts kontroles atzinumā skaidri teikts, ka līdz pat vienota tarifa izveidei Covid-19 noteikšanai (bez parauga ņemšanas), kas stājās spēkā 15. augustā, laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu tika samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam.
Zīmīgi, ka vislielākie līdzekļi tika novirzīti SIA “E.Gulbja laboratorija”, kura saņēma gandrīz pusi jeb 41% no visiem līdzekļiem. Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, SIA “Centrālā laboratorija” – 47,55 eiro, bet SIA “E.Gulbja laboratorija” – 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk.
Ātri parēķināsim! Ja dienā tiek veikti 10 000 mērījumu, tad tikai vienā dienā mēs kā nodokļa maksātāji pārmaksājām „E. Gulbja laboratorijai” vismaz 80 000 eiro! Katrs pats var izrēķināt, cik tas izmaksāja nodokļu maksātājiem ilgtermiņā, jo testi tiek veikti katru dienu, arī sestdienās un svētdienās.
Lai arī COVID testu veikšanā jau ilgāku laiku centās iesaistīties arī valsts uzņēmums BIOR, kurš piedāvāja šo pakalpojumu veikt par ievērojami lētāku cenu nekā „E. Gulbja laboratorija”, BIOR ienākšana tirgū tika bremzēta, un vienotajā pieteikšanās tālrunī nevarēja pieteikties uz testu nodošanai pie BIOR.
Kā mēs redzam, tad īpašā labvēlība pret „E. Gulbja laboratoriju” nav beigusies, jo pašlaik viņiem ir nodrošināts monopolstāvoklis testu veikšanai lidostā „Rīga”. Medijos jau ir izskanējis, ka „E. Gulbja laboratorija” netiek galā ar uzticētajiem pienākumiem, cilvēki ir spiesti uz analīzēm gaidīt stundām ilgi.
Tā vietā, lai meklētu risinājumus, piedāvātu alternatīvas (konkurence vienmēr spēj uzlabot kvalitāti un arī samazināt cenu. Oficiālie dati rāda, ka pašlaik COVID analīzes Latvijā veic vismaz 6 dažādas privātās un arī valsts laboratorijas), Veselības ministrija spītīgi turas pie „E. Gulbja laboratorijas” piedāvājuma, turpinot spīdzināt ikvienu Latvijas pilsoni un ārzemju viesi, kas ierodas mūsu valstī.
Tā vietā, lai rūpīgi izvērtētu cik daudz līdzekļu Latvijas valsts ir pārmaksājusi par veiktajiem COVID testiem un vērstos pret ierēdņiem, kuri pieļāva šo pārmaksu, Veselības ministrija turpina pasniegt „E. Gulbja laboratorijai” vēl specbalvas “Gada balva medicīnā 2020” ietvaros. Tas ļauj prognozēt, ka arī turpmāk mēs kā nodokļu maksātāji turpināsim pārmaksāt par COVID testiem un turpināsies viena spēlētāja kvazimonopols šajā nozarē.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
