Kāpēc SPKC sniedz pretrunīgu un acīmredzami maldinošu informāciju?
Ilze Jurča06.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es vēlos saņemt atbildi no Slimību profilakses un kontroles centra. 1.jautājums - saskaņā ar Jūsu datiem no gada sākuma līdz oktobrim 38 personas ir mirušas no C19, taču no Jūsu publiskotās informācijas www.covid19.gov.lv un leta.lv, izriet, ka līdz 26.10.20. - 01.11.20. ir mirušas 74 personas. Nesakritība 36 personas?
Savukārt jau datos 02.11.20. - 08.11.20 Jūs norādāt, ka mirušas ir 99 personas, lai gan saskaņā ar Jūsu pašu datiem šai laikā mirušas tikai 25 personas (02.11 - 3 personas, 03.11. - 2, 04.11. - 6, 05.11. - 3, 06.11. - 7, 07.11. - 1, 08.11. - 3, kopā 25 personas).
Tātad, ja pēc stāvokļa uz 31. oktobri bija mirušas 38 personas, pieskaitot 25 personas, kas mirušas 02.11. - 08.11, pieskaitot 01.11. mirušās 3 personas, sanāk, ka mirušas 38+3+25=66 personas, nevis 99!? Kur radās vēl 33 personas?
Arī, pārskaitot Jūsu pašu publiskotos datus, novembrī sanāk, ka mirušas 135 personas. Šis skaitlis ne tuvu nav Jūsu norādītajam kopējam mirušo skaitam - līdz 23.11. - 29.11 esot miruši 197, bet līdz 30.11. - 06.12. esot miruši 262. Kāpēc dati nesakrīt? Nesakritība ir vairāk nekā par 60 mirušajiem viena mēneša ietvarā.
2.jautājums - vai Jūsu publiski izplatītajos datos par veikto testu skaitu ir ietverti tikai pirmreizējie testi (1 tests - 1 cilvēks), vai arī Jūs datos iekļaujat visu, arī atkārtoto/sistemātiski veikto testu skaitu? Vai gadījumā, ja datos tiek iekļauti arī vairākkārtēji veikto testu rezultāti (skaits), 14 dienu kumulatīvā rādītāja rezultāts ir patiess un objektīvs?
3.jautājums - vai testu skaitā tiek ieskaitīti visi veiktie testi, tai skaitā mutes /deguna dobuma testi un siekalu testi?
4.jautājums - vai, veicot testēšanu, nošķirat personu datus, kuras jau izslimojušas ar Covid-19 un kurām saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju vēl vairākus mēnešus pēc izveseļošanās var būt pozitīvs Covid-19 tests (piemēram, medicīnas un sociālās aprūpes darbinieki, kas izslimojuši, atgriežas darbā)?
5.jautājums - cik valstij šobrīd izmaksā 1 testa veikšana un testa rezultātu apstrāde? Cik valsts no pandēmijas sākuma ir samaksājusi par Covid-19 testu veikšanu un datu apstrādi kopsummā?
6.jautājums - kāpēc valsts uzturētajā vietnē www.covid19.gov.lv joprojām ir nepatiesi dati par personām, kas izveseļojušās no Covid-19? Pēc Jūsu datiem no 30.11.2020. valstī joprojām nav izveseļojusies NEVIENA persona. Joprojām no pandēmijas sākuma valstī izveseļojušies ir tikai 1866 cilvēki?
7.jautājums - kāpēc Jūs neatspoguļojat datus par hospitalizētajiem Covid-19 pacientiem dinamikā - cik personas katru dienu slimnīcās tiek ievietotas un cik personas ik dienu no slimnīcām tiek izrakstītas?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
