Iesaki rakstu: 
Pirmkārt, vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību šajā traģēdijā cietušajiem, bojā gājušo cilvēku tuviniekiem, un šajā nelaimē iesaistītajiem cilvēkiem.
Kāpēc sabruka Maxima lielveikala jumts? Jautājums uz kuru tiks un jau tiek meklēta atbilde.
Pētot fotogrāfijas portālā www.tvnet.lv, mans kā sertificēta būvnieka viedoklis ir šāds.
No konstruktīvā viedokļa raugoties.
Jumts balstījās uz kolonnām, uz kurām nostiprinātas metāla kopnes (vienkāršākā valodā to varētu dēvēt arī par siju), kuras savukārt nosegtas ar pārseguma dobumotajiem paneļiem.
Cik var spriest pēc 1. fotogrāfijas, kolonnas savu darbu ir izpildījušas, jo nav redzamas to deformācijas. Savukārt kopnes ir sadalījušās tieši uz pusēm.
2. fotogrāfijā redzams, ka kopnes, pareizāk sakot, to puses pašas par sevi nav deformējušās, bet ir it kā burtiski pārlūzušas uz pusēm kā pārgrieztas. Attēla labajā apakšējā stūrī var redzēt kopni, kura atrodas savā iebūves vietā. Ar bultiņu un aplīti norādīta kopņu savienošanas vieta.
3. fotogrāfijā ar sarkanajām vertikālajām līnijām izcelta kolonna, bet ar horizontālajām un slīpajām - kopne.
Zilās uz leju vērstās bultiņas rāda slodzi ko rada paneļi un visa masa kas atrodas virs tiem.
Rozā bultiņas norāda uz slodzēm, kādas ir jāuzņem kopnei savienojuma punktos.
Augšējā daļā kopne tiek spiesta kopā, bet apakšējā tās daļā tā tiek stiepta.
Ar dzelteno bultiņu norādīta kritiskākā kopnes vieta.
Vēl viena fotogrāfija - 4., pēc kuras var spriest, kāda bija jumta nesošā konstrukcija.
Lūk, 5. fotogrāfijā redzama kopnes puse un tās savienošanas princips. Lai gan fotogrāfijā redzama tikai augšējā savienojuma vieta, bet visdrīzāk, ka apakšējās savienojuma vietas mezgls ir līdzīgs, un šķiet, ka tās ir skrūves.
6. fotogrāfijā - iespējams, tā pati kopnes puse pirms izcelšanas no gruvešiem.
Pēc šajās fotogrāfijās redzamās informācijas es teiktu, ka nav izturējis kopnes apakšējais savienojums.
Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu, vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā, un nevaru neko apgalvot, bet domāju, ka tās ir skrūves kuras nav izturējušas slodzes.
Ja man būtu jānosaka šīs traģēdijas iemesli, es sāktu ar kopņu savienojuma mezgla un to savienojošo skrūvju izpēti.
1. Vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves tiešām bija ar pietiekamu noturību?
2. Kādas skrūves tika pielietotas šī mezgla izbūvei?
3. Vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes?
4. Vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes?
Vēl viens jautājums ir par šī projekta sadalījumu kārtās.
Ministru kabineta noteikumos Nr.112 Vispārīgie būvnoteikumi 4. punktā minēts: "Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām."
Manuprāt, tāds kārtu sadalījums kā šajā objektā pēc būtības ir pretrunā ar būvnoteikumiem.
Jautājums šādu būves kārtu apstiprinātājiem: cik neatkarīga var būt būvniecības kārta ēkā, uz kuras vēlāk plānots veikt tik vērienīgus būvdarbus?
Protams, ka juristi visdrīzāk teiks, ka pēc burta viss ir likumīgi.
Ja tā, tad šis punkts ir noteikti jāmaina tā, lai nākamās būvniecības kārtas būvdarbi nekādā veidā nevarētu radīt kādu apdraudējumu iepriekšējās, ekspluatācijā nodotās kārtas lietotājiem.
Iemesli, kāpēc objekts tika sadalīts šādās kārtās, katram ir skaidri.
Divu gadu laikā telpu nomnieki ir samaksājuši lielu daļu līdzekļu, kurus plānots izlietot būvprojekta tālākajā realizācijā. Alkatība!
Kopš padomju laikiem esam pieraduši jebkādā iespējamā veidā pretoties noteikumu, likumu un dažādām valsts varas prasībām. Laiks pamosties un apjaust, ka mūsu vara ir mūsu rokās. Kā jau tas ir rakstīts Satversmē.
Ja drošības sistēma ziņo, ka jāpamet ēka, tad tā arī jādara. Nevajag izlikties esam gudrākiem par citiem.
Noteikti jāmaina un jāpastiprina arī noteikumi un instrukcijas, kas attiecas uz atbildīgo personu rīcību šādās situācijās.
Par visu šo domājot, pārņem dusmas.
Ar kuru vietu cilvēki domā, darot savu darbu?
Vai tiešām tikai un vienīgi par savu pašlabumu?
Šausmina arī lielais bojā gājušo glābēju skaits! Saprotams, ka vīri centās darīt visu to labāko, bet ko darīt viņu ģimenēm.
Šādā gadījumā pa priekšu būtu jāiet būvniekam vai vismaz cilvēkam, kurš orientējas būvkonstrukcijās un spēj novērtēt radušās situācijas nopietnību un bīstamību. Saprotu, ka līdz šim liktenis mūs ir pasargājis no šāda mēroga traģēdijām un mūsu pieredze ir pielīdzināma nullei, bet jautājums, ko dara atbildīgo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm?
Ja matemātiski mēģinām salīdzināt šīs traģēdijas apmērus proporcionāli iedzīvotāju skaitam ar citām valstīm tad, ASV tie būtu vairāk nekā 8000...
Šo aprēķinu veicu tikai ar mērķi pievērst uzmanību šī notikuma nozīmīgumam.
Tā ēka ar visu dzīvojamo māju ir jānojauc, neskatoties uz ieguldīto līdzekļu apjomu un jāierīko piemiņas vieta bojā gājušajiem.
Ja ASV 11.09. notikumi motivē amerikāņus cīņai ar terorismu. Tad lai šī traģēdija motivē latvijiešus cīņai ar nolaidību, bezatbildību, savtīgumu un korupciju.
Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut ka šo traģēdiju noraksta uz kaut kādiem force majeure apstākļiem! Lasīju versiju par zemes anomālijām tieši šajā Zolitūdes rajonā un, ka satiksmes radītās vibrācijas esot rezonējušas ar ēkas vibrācijām. Manuprāt, tas neiztur nekādu kritiku, pulksten 18:00 Priedaines un Jūrkalnes ielas krustojums ir vairāk sastrēgums nekā satiksmes kustība. Kāpēc tad nav sabrukušas padomju laikā celtās daudzstāvu kārbas, kuras atrodas tikai pārdesmit metru attālumā no notikumu vietas? Tātad mēs nevis progresējam, bet gluži otrādi regresējam savā attīstībā un zināšanās?!
Muļķības! Nepieļausim ka mūs muļķo!
Nevajag asiņu, atriebības un grēkāžu, bet objektīvu lietas apstākļu un tās cēloņu noskaidrošanu, kas novedis pie šīs traģēdijas, lai novērstu trūkumus un nepilnības sistēmā kas pieļāva šo traģēdiju.
Pie mums pasūtītājus visbiežāk visvairāk interesē interjers un eksterjers, bet būtiskās lietas bieži vien tiek palaistas garām.
Kāda tagad nozīme šī traģiski sagruvušā ēku kompleksa izskatam?
Video no YouTube, ko izdevies uzņemt BBC. Versija par kopņu sagrūšanu tikai nostiprinās.
Labi, ka tur neviens vairs nebija apakšā!!!
Par komentāros izteikto vēlmi sazināties ar mani. Kā jau minēju, esmu būvnieks, neesmu arhitekts vai būvkonstruktors, kuram ir padziļinātas zināšanas par būvkonstrukciju projektēšanu slodžu aprēķiniem utt. Es par notikušo spriežu pēc savu zināšanu un pieredzes apjoma.
Mans e-pasts: [email protected]. Lūdzu neizmantot ļaunprātīgi!
Foto no TVNET
Pārpublicēts no http://raitis-buvniecibas-darbs.blogspot.com/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
