Kāpēc Rinkēvičs par savu seksuālo orientāciju paziņo tieši šobrīd?
L. Lapsa07.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs par savu seksuālo orientāciju, kas politiķu un mediju aprindās jau sen nebija noslēpums, paziņojis tieši šobrīd? Pietiek šajā kontekstā publicē kādu Rinkēvičam adresētu un septembra vidū nosūtītu iesniegumu saistībā ar aizdomām, ka augstā amatpersona uz valsts rēķina veiksmīgi savieno profesionālo un romantisko dzīvi, un ministra pirms trim nedēļām sniegto atbildi uz šo iesniegumu.
"Edgaram Rinkēvičam, Ārlietu ministrija
Vēlos iepazīties ar informāciju par visiem ārzemju komandējumiem, kuros laika posmā no 2011. gada 1. novembra līdz 2014. gada 1. septembrim devies ārlietu ministra biroja vadītājs Atis Lots, par katru komandējumu minot tā mērķus, pārējās delegācijas sastāvu, izmantoto viesnīcu un rēķinu cenas, biļešu cenas u.c. un dienasnaudas.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Lato Lapsa
Rīgā, 2014. gada 12. septembrī"
"Par informācijas pieprasījumu
2014.gada 16.septembrī Ārlietu ministrijā tika saņemta Jūsu 2014.gada 12.septembra vēstule, ar kuru Jūs lūdzat sniegt informāciju „par visiem ārzemju komandējumiem, kuros laika posmā no 2011.gada 1.novembra līdz 2014.gada 1.septembrim devies ārlietu ministra biroja vadītājs Atis Lots, par katru komandējumu minot tā mērķus, pārējās delegācijas sastāvu, izmantoto viesnīcu un rēķinu cenas, biļešu cenas u.c. un dienasnaudas". Šī informācija Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Ņemot vērā, ka Ārlietu ministrija neveido katra darbinieka nošķirtu komandējumu plūsmas apkopojošu pārskatu, Jūsu pieprasītās informācijas sagatavošanai bija nepieciešama papildus apstrāde. Līdz ar to saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu atbilde uz Jūsu informācijas pieprasījumu tiek sniegta 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
Ārlietu ministra biroja vadītājs Atis Lots ir karjeras diplomāts, kurš strādā Ārlietu ministrijā kopš 1998.gada. Savas diplomātiskās karjeras laikā Atis Lots ir pildījis dienesta pienākumus vairākās Latvijas vēstniecībās ārvalstīs, tai skaitā Krievijā un Vācijā, kā arī ir ieņēmis nozīmīgus amatus Ārlietu ministrijas centrālajā aparātā. Ārlietu ministra biroja vadītāja pienākumus Atis Lots pilda kopš 2011 .gada 26.oktobra.
Biroja vadītāja uzdevums ir nodrošināt ārlietu ministra pastāvīgu saziņu ar Ārlietu ministrijas struktūrvienībām, kā arī ārvalstu iestādēm un amatpersonām. Šis uzdevums tiek veikts gan strādājot līdzās ministram Rīgā, gan arī pavadot ministru komandējumos uz ārvalstīm. Ievērojot ministra komandējumu, biežumu, daļā komandējumu ministru pavada biroja vadītājs, bet daļā biroja vadītāja vietnieks. Ministra komandējuma laikā biroja vadītājs vai vietnieks ir pastāvīgā saziņā ar ministrijas amatpersonām, nodrošinot ministru ar visu viņa vizītes darbam un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, kā arī nododot ministra rīkojumus un lēmumus izpildei ministrijas amatpersonām. Tāpat biroja vadītājs veic ministra tikšanos sarunu pierakstus, gatavo preses relīzes par ministra vizīti, nodrošina fotouzņēmumus, atbild par diplomātisko dāvanu apmaiņu, kā arī pilda citas protokolārās funkcijas.
Delegācijā parasti iekļauj ari citas Ārlietu ministrijas amatpersonas, to sastāvu nosakot individuāli, atkarībā no ministra komandējumā paredzētā pasākuma nozīmīguma, satura un
citiem apstākļiem. Ja attiecīgajā ārvalstī ir Latvijas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība, tad delegācijas sastāvā noteikti tiek iekļauts attiecīgais Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks. Tāpat delegācijas sastāvā var tikt iekļauts Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks-politiskais direktors, atbildīgā ministrijas amatpersona par attiecīgo ārvalsti un citas amatpersonas, izvērtējot viņu dalības lietderīgumu.
Jūsu pieprasītā informācija ir sagatavota tabulas veidā, tajā norādot visus Ārlietu ministra biroja vadītāja Ata Lota komandējumus no 2011.gada 31.oktobra līdz 2014.gada 6.septembrim.
Vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka Jūsu pieprasītās informācijas sagatavošanai par visu komandējumu delegāciju personālsastāvu, kas piedalījās ārlietu ministra vizītēs (Ata Lota komandējumos), ir nepieciešams ieguldīt būtiskus Ārlietu ministrijas resursus, kas nav samērojami ar Ārlietu ministrijas ikdienā veicamajiem pienākumiem. Šīs informācijas sagatavošanai ir nepieciešams apkopot ne tikai Ārlietu ministrijas rīkojumus par ministrijas amatpersonu nosūtīšanu komandējumā uz attiecīgo ārlietu ministra vizīti, bet arī izskatīt sarakstes ar citām iestādēm un komercsabiedrībām, kuras nozīmēja savus pārstāvjus dalībai attiecīgajā vizītē. Lai ievērotu samērīguma principu, lūdzam norādīt konkrētus tabulā uzskaitītos komandējumus, par kuriem Jūs vēlētos saņemt delegāciju sastāva informāciju. Papildus iepriekš minētajam vēlamies norādīt, ka informācija par ārlietu ministra ārvalstu vizītēm, to saturu un gaitu vienmēr tiek publicēta Ārlietu ministrijas mājaslapā preses relīžu veidā.
Papildus minētajai tabulai šīs vēstules pielikumā pievienojam arī Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumus Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi", kā arī Ārlietu ministrijas 2014.gada 25.marta kārtību Nr.5 „Ārlietu ministrijas darbinieku aizvietošanas prombūtnes laikā un atvaļinājumu, komandējumu (darba braucienu) noformēšanas kārtība". Šie ir pamata normatīvie akti, kuri reglamentē Ārlietu ministrijas amatpersonu nosūtīšanu komandējumos.
Pielikuma:
1) tabula par Ārlietu ministra biroja vadītāja komandējumiem laika posmā no 2011.gada 31.oktobra līdz 2014.gada 6.septembrim;
2) Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi";
3) Ārlietu ministrijas 2014.gada 25.marta kārtība Nr.5 „Ārlietu ministrijas darbinieku aizvietošanas prombūtnes laikā un atvaļinājumu, komandējumu (darba braucienu) noformēšanas kārtība".
Ar cieņu,
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rīgā, 2014. gada 16. oktobrī"
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
