Kāpēc „Rīgas namu pārvaldnieka” apsaimniekotie dzīvokļi brīnumainā kārtā kļuvuši lielāki
PIETIEK01.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gada beigās tūkstoši Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieksapsaimniekoto dzīvokļu īpašnieku saņēma no uzņēmuma vēstules, no kurām izrietēja, ka viņu dzīvokļu platība ir brīnumainā kārtā palielinājusies un attiecīgi uzņēmums plāno iekasēt lielāku apsaimniekošanas maksu. Šodien publicējam no Rīgas namu pārvaldnieka vadītāja Aivara Gontareva saņemto atbildi uz viņam nosūtīto informācijas pieprasījumu:
„Šī gada decembrī daļa SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) klientu saņēma informatīvu vēstuli par nekustamā īpašuma platības aktualizētiem datiem saistībā ar nekustamā īpašuma kopējo lietderīgo platību atbilstoši Valsts zemes dienesta (VZD) sniegtajai informācijai.
Tas ir pamatots ar aizvadītajā gadā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 408, kas pārņēma un izmainīja iepriekš MK noteikumos Nr. 1014 noteikto kārtību, kādā pārvaldnieks sastāda tāmi un aprēķina maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu. Noteikumos precizēta formula, pēc kuras aprēķina pārvaldīšanas izdevumus, ņemot vērā dzīvojamās mājas lietderīgo platību un noteica, ka aprēķinos jāizmanto kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītā mājas lietderīgā platība. Analizējot veiktās precizitātes, ir redzams, ka tam pamatā ir divi vēsturiski fakti:
1) līdz 1999. gadam veicot kadastrālos mērījumus, izmantoja samazinājuma koeficientu lodžijām 0,5, balkoniem un terasēm 0,3.
2) otrs platību precizēšanas aspekts ir saistīts ar 01.2012. MK 48 noteikumos ieviesto noapaļošanu līdz vienam ciparam aiz komatam, iepriekš izmantoto divu vietā. Tas nozīmē, ka katras istabas platība ir noapaļota līdz vienai zīmei aiz komata.
Ja iedzīvotājs kategoriski nepiekrīt jaunajiem zemes dienesta aprēķiniem, viņš var pasūtīt atkārtotu dzīvokļa uzmērīšanu saskaņā ar VZD noteikto kārtību.
Pēc būtības, dzīvokļu platība jau nav mainījusies, ir izlaboti vēsturiski izveidojušies aspekti. Kam arī līdz šim jebkurš, interesējoties par savu īpašumu, varēja pārliecināties, pārbaudot savus datus www.kadastrs.lv sistēmā. Jo nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 3.pantā ir noteikts, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastrs ir vienota uzskaites sistēma, kas nodrošina datu iegūšanu par valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, to objektiem, kā arī minēto datu uzturēšanu un izmantošanu.
Likuma 8.panta 3.punkts nosaka aktuālās kadastra informācijas izmantošanu nekustamā īpašuma attīstības un apsaimniekošanas plānošanai, kas ņemts vērā Ministru kabineta 11.07.2017. noteikumos Nr.408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” (turpmāk MK noteikumi Nr.408), 8.pantā nosakot dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas plānošanai izmantot dzīvojamās mājas kadastrālās uzmērīšanas lietā norādīto dzīvojamās mājas lietderīgo platību kvadrātmetros.
Ņemot vērā to, ka MK noteikumi Nr.408 tika pieņemti 11.07.2017., un RNP apsaimniekojamo dzīvokļu īpašumu būtisko skaitu, pārvaldīšanas maksas plānošanai 2018.gadam, RNP rīcībā nebija pilna informācija par visu dzīvokļu īpašumu platībām atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem datiem, tāpēc 2018.gada pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķinam tika izmantota RNP rīcībā esošā informācija, kas iegūta no noslēgtajiem īres/pārvaldīšanas/nomas līgumiem un Zemesgrāmatu apliecībās reģistrētajiem datiem.
Kā norādījusi Ekonomikas ministrija 28.12.2017. skaidrojumā Nr.63-5-9482, pakāpenisku platību aktualizāciju pieļauj arī MK noteikumi Nr.408, tajos iekļaujot 9.punktu, kas nosaka izņēmuma gadījumus no vispārējās kārtības, pie nosacījuma, ka pārvaldnieka rīcībā nav aktuālas dzīvojamās mājas kadastrālās uzmērīšanas lietas.
RNP kā dzīvojamo māju apsaimniekotājs neveic platību pārrēķināšanu, tāpēc RNP nepastāv platību pārrēķināšanas metodika. Dzīvojamo māju lietderīgā platība, kas izmantota pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas plānošanai 2019.gada, kā arī, sākot ar 2019.gada janvāri, tiks izmantota pārvaldīšanas izdevumu aprēķinam RNP klientiem, iegūta no Nekustamā īpašuma valsts kadastra, sadarbojoties ar Valsts zemes dienestu. Informācija par dzīvojamo māju lietderīgajām platībām iegūstama Valsts zemes dienesta uzturētajā datu publicēšanas portālā www.kadastrs.lv, tomēr visām tiešsaistē saņemamajām izdrukām no portāla pievienota informācija par to, ka šai informācijai ir tikai informatīvs raksturs un tai nav juridiska spēka.
Tāpēc, lai iegūtu datus, kurus izmantot pārvaldīšanas maksas aprēķinam, Sabiedrība vērsās Valsts zemes dienestā ar lūgumu sagatavot aktuālo informāciju no Nekustamā īpašuma valsts kadastra sistēmas par RNP pārvaldīšanā esošajiem īpašumiem. Atsaucoties uz RNP pieprasījumu, Valsts zemes dienests sagatavoja un 03.10.2018. sniedza informāciju par visu RNP pārvaldīšanā nodoto dzīvojamo māju un tajā esošo dzīvokļu īpašumu aktuālajām platībām.
Pēc datu aktualizēšanas var secināt, ka 20% RNP klientiem nekas nemainīsies, jo RNP rīcībā līdz šim esošie dati atbilst VZD Kadastra informācijas sistēmas aktuālajiem datiem. Toties 60% RNP klientiem platība samazināsies, un tikai 20% – platība tiks aktualizēta atbilstoši patiesajam tās apmēram pēc VZD datiem. Dziļāk analizējot izmaiņu datus, ir secināms, ka 70% ir saistīti ar iepriekš minēto noapaļošanu 1 kvm robežās, 30% ar balkonu un lodžiju iekļaušanu to faktiskajā apmērā pārsvarā 5 kvm robežās.”
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
