Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir pilnīga un absolūta bezjēga iegāzt tūkstošus uz rokas locītavas liekamā tikšķošā verķī, kura vienīgā vērā ņemamā sūtība ir skaitīt laiku, bet kurš to dara krietni sliktāk nekā, teiksim, jūsu mobilais telefons, kas turklāt, kā zināms, ir apveltīts vēl ar virkni dažādu vērtīgu un noderīgu funkciju. Vai ne, ko?

Protams, tīra bezjēga - bet kāpēc tā nedomā tie miljoni cilvēku, no kuriem katrs šos tūkstošus, bet dažs pat simttūkstošus un miljonus tērē, tā pat briesmīgākajos krīzes laikos pārvēršot mehānisko rokaspulksteņu industriju par vienu kaitinoši plaukstošu nozari? Kāpēc arī mūsu pašmāju Ušakoviem, Šleseriem, Lembergiem, Buroviem, pat visvisādām Sprūdēm un pārējiem vēlme pēc šāda laikrāža pārsit jebkuru politisko piesardzību? Un kāpēc jau atkal kārtējais sevi par politiķi uzskatošais indivīds ir glupi iekritis tieši dārga laikrāža dēļ? Pacentīšos paskaidrot, jo par šo tēmu šo to zinu.

Par ko viņi lāga nemaksā...

Vispirms tiksim skaidrībā ar to, par ko viņi nemaksā vispār vai nemaksā gandrīz neko, iegādājoties mehānisko rokaspulksteni no „augstākā plaukta", kur cenas tiešām tikai sākas ar četrciparu summām.

Pirmkārt, viņi nemaksā par to, ka „augstākā plaukta" rokaspulkstenis viņiem rādīs precīzu laiku. Ja personiskā efektivitāte cilvēkam ir pāri visam un viņš vēlas būt precīzs līdz sekundei, šāds pulkstenis nav domāts viņam. Lieki teikt arī, ka simtreiz dārgāks pulkstenis jums nerādīs simtreiz vairāk laika.

Mobilais telefons laika rādīšanas funkciju veiks daudz uzticamāk, bet, ja nu ar to ir par maz, var taču nopirkt par pārsimt eiro kādu nebūt „Casio" elektronisko laikrādi, kas dažas reizes diennaktī uztver absolūti precīzā laika signālu no pasaulē sabūvētajiem raidītājiem un piedevām kalpo par barometru, altimetru, hronometru, termometru, modinātāju un ko tik vēl ne. Un - staigājiet laimīgi! Ja laikrādim ir saules baterijas, tad - arī gandrīz vai mūžīgi.

Otrkārt, pretēji izplatītajam uzskatam salīdzinoši gandrīz nekas netiek maksāts arī par materiāliem. Korpuss no baltā, rozā, dzeltenā zelta, platīna, pat pallādija un kā tik vēl ne - tas, protams, izklausās un reizēm arī izskatās jauki, taču no tiem daudzajiem tūkstošiem, kas ir kopējā kārtīga pulksteņa cena, zelta vai platīna korpusa vērtība ir tikai nedaudzi procenti. Aritmētika ir diezgan nepielūdzama lieta.

Treškārt, neko briesmīgi daudz cilvēks nemaksā arī par zīmolu - ja iegādājas kaut ko no tā paša augstākā plaukta, kur ir vieta tādiem cienījamiem vārdiem ar pamatīgu vēstuli un mūslaiku sasniegumiem kā Patek Philippe, Breguet, Vacheron Constantin, Blancpain, Audemars Piguet, Ulysse Nardin, IWC, Girard Perregaux, A. Lange & Söhne, Parmigiani Fleurier, Jaeger-LeCoultre, Franck Muller, Arnold & Son, Bedat & Co., F.P.Journe, Jaquet Droz, Piaget un Glashutte Original, jā, arī Rolex galu galā (ir gan vēl vesela varza tiešām izcilu mūslaiku jaunuļu, bet to uzskaitīšana aizņemtu vai veselu lappusi).

Protams, ja ir runa par dažiem plauktiņiem zemāk - tiem, kur atrodas visādi brīnumi, kam priekšā un pakaļā uzspiesti pazīstamu modes namu un citu slavenu zīmolu nosaukumi (no Armani līdz Bvlgari), - tad par šī līmeņa laikrāžiem gan kārtīgi tiek maksāts tieši par zīmolu un druscīt arī par dizainu, jo tāds pats verķis ar tādām pašām „iekšām", tikai bez skanīgā nosaukuma maksās vairākkārt lētāk.

... un par ko jūs MAKSĀJAT

Jā, bet, ja reiz viss iepriekš minētais neko īpašu nav vērts, kas tad ir tas, par ko tādu Šleseru vai Lembergu aplaupa gaišā dienas laikā (un viņš vēl ar prieku ļaujas aplaupīties), pieprasot neskaitāmus tūkstošus par iepakotu zobratu un atsperu kaudzīti, kas ik dienu kaut kur kaitinoši pazaudē dažu labu vērtīgu sekundi, bieži vien ir pasmaga un gandrīz vienmēr - ļoti un ļoti vārīga?

Pavisam īsā atbilde ir - viņš maksā par statusu, ko reizēm dod un reizēm atkal nedod šāds uz rokas locītavas uzlikts verķis (jo zinošu cilvēku acīs nekas nepadara indivīdu tik smieklīgu kā superdārgs pulkstenis, kas absolūti neatbilst viņa reālajam stāvoklim sabiedrībā, - tad jau labāk pievilkt baltas zeķes pie uzvalka vai uzlipināt firmas zīmi uz saulesbriļļu stikla stūrīša).

Savukārt šo statusu dziļākajā būtībā ir radījis darbs, ko nedaudz maniakāli noskaņoti ļaudis ir ieguldījuši un turpina ieguldīt, cenšoties sasniegt nesasniedzamo vai vismaz tam maksimāli tuvoties, turklāt to darot ar metodēm, kas nedaudz atgādina, teiksim, mēģinājumu uzkāpt Everestā, staigājot tikai uz rokām vai varbūt pārvietojoties nekā citādi kā tikai kūleniski. Un, otrkārt, jāmaksā arī par viņu apsēstību šim Everestam pietuvoties kaut par vēl vienu solīti. Jancīgu vīziju, citiem vārdiem sakot.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mehānisko pulksteņu industrija ne tikai Šveicē vien ik gadu iegulda fantastiskus naudas, prāta, izpētes un darba resursus, lai tikai tās jaunākie izstrādājumi būtu par pieckapeiku pārāki par iepriekšējiem. Sacensību „disciplīnu" nemaz tik daudz nav: ir iespējams cīkstēties precizitātes paaugstināšanas, jaunu funkciju izstrādes un apvienošanas vienā pulkstenī, tad vēl jaunu materiālu ieviešanas un mehānismu uzlabošanas jomā - jā, un tas lielos vilcienos arī viss.

It kā šķiet pavisam nedaudz - bet tikai līdz brīdim, kamēr sākat iedziļināties vai kaut nedaudz aizdomāties. Un tātad - jau palūkošanās uz visnotaļ parasta rokaspulksteņa mehānismu liek nedaudz pabrīnīties par to, kā gan nezināmie čaklie vīriņi ir spējuši salikt tik sasodīti daudz sasodīti sīku detaļu, kuras kopā skaita laiku un reizēm rāda arī datumu un vēl šo to.

Taču tas ir parasts rokaspulkstenis, - bet mēs runājam par neparastiem. Par tādiem, kuri vienlaikus ar ikdienišķu laika skaitīšanu vēl arī - un nu sāciet skaitīt uz pirkstiem - saskaita sekundes līdz par desmitdaļu precizitātei, rāda nedēļas dienu, datumu, mēnesi, gadu (ņemot vērā arī to, ka reizi pa četriem gadiem gadās garais gads), mēness fāzi, iegremdēšanās dziļumu ūdenī un paisumu un bēgumu datus, reizēm arī šādus tādus zvaigžņu stāvokļus, nu, un vēl jau arī modinātājs, otrās laika zonas rādītājs, saullēkta un saulrieta rādītājs, gaitas rezerves indikators un tā tālāk, un tā tālāk. Un to visu nodrošina nevis kaut kāda nožēlojama elektronika, bet cildeni vecmodīgi zobratiņi, skrūvītes un ķīlīši.

Tas - par funkcijām, bet vēl jau ir arī materiāli un mehānismi, kuri šīs funkcijas nodrošina un kaut kā visi jāsabāž pulksteņa korpusā. Un inovācijām nav un nav beigu - paradoksāli, bet pēc būtības aizvēsturiskos mehānismos tiek izmantoti kosmiskās ēras materiāli, kuru īpašības ļauj diennaktī panākt dažas sekundes desmitdaļas lielāku precizitāti vai lēnāku nodilšanu, zobratu vietā tiek izmantotas no tiem pašiem kosmiskajiem materiāliem izmantotas pievadķēdes, tiek atrasti veidi, kā mehānisko griezi papildināt ar elektromagnētiskajiem spēkiem - un tā tālāk, un tā joprojām.

Iekārojamā tehnoloģiskā izvirtība

Arī šajā ziņā sausi racionālā jēga bieži vien jau sen ir piemirsta sarežģītības skaistuma un elegances vārdā. Piemēram, sensenos laikos leģendārais Luiss Ābrams Bregē izgudroja glīti rimbuļojošu mehānismu - turbijonu, kas uzlaboja precizitāti pārsvarā vertikālā stāvoklī (vestes kabatā) esošajiem kabatas pulksteņiem. Pagāja laiks, pulksteņi pārcēlās uz stāvokli nepārtraukti mainošo rokas locītavu, turbijons praktiskās funkcijas zaudēja, bet... tāpēc nebūt neizzuda.

Tieši otrādi, gadiem ejot, laika plūdumu tik glīti demonstrējošais mehānisms (parasti sver vien pāris gramus, toties tajā sakomponēti daudzi desmiti, reizēm pat vairāk nekā simt detaļu) kļuva par īstenu statusa simbolu - jēgas nekādas, toties glīti, un visi zinātāji zina, ka ne kurš katrs var atļauties kaut ko tik nefunkcionālu un dārgu reizē.

Rezultātā parādījās aizvien jauni un jauni varianti - nu jau par nelielu, taisnīgu samaksu (biežāk sešciparu, nekā piecciparu) iegādājami pulksteņi gan ar žiroturbijonu (turbijons ar žiroskopa mehānismu), gan ar trīskāršu un pat diviem dubultturbijoniem. Bet īpašs šiks ir turbijona lodziņš nevis uz pulksteņa ciparnīcas, bet „apakšpusē", - tu, cilvēks, zini, kāds dārgums tev uz rokas, un kāda gan daļa citiem. (Nu, labi, Šlesera kungam kaut ko tik murgainu un neiedomājamu neiestāstīt, bet tas nekas.)

To, kādā - kā daudziem var šķist - tehnoloģiskajā inženierdomas izvirtībā iespējams nonākt, uzskatāmi demonstrē, piemēram, repetīra funkcijas attīstība. 18. gadsimts, kā zināms, bija tumšs laiks šī vārda burtiskajā nozīmē, bet vēlme arī diennakts tumšajā laikā uzzināt, cik tad īsti ir pulkstenis, maksātspējīgajai publikai bija - gan viesojoties nepareizajā alkovā, gan laikus ceļoties uz rītausmas dueli, gan arī uzvedīgāku iemeslu dēļ. Tad nu arī tika izgudrots repetīrmehānisms, kas, iebakstot pulkstenim, ar dažādiem ding-dang-dong ļāva saprast, cik tad apmēram varētu būt pareizs laiks.

Laiki, pateicoties sākumā gāzes apgaismojuma, tad arī elektrības izplatībai, kļuva aizvien gaišāki, taču repetīri ij nedomāja iznīkt. Tieši otrādāk, tie kļuva tikai pilnīgāki un pilnīgāki, jau šajā laikā pamazām vien kļūstot par statusa simbolu: kā labi saprotams, nebija viegli mazajā korpusiņā iemontēt aizvien sarežģītākos mehānismus, kuri pulksteņa īpašniekam laiku spēja nodzindzināt aizvien precīzāk un precīzāk.

Vispirms repetīri, nospiežot podziņu korpusa sānos, spēja ar noteiktu sitienu skaitu pavēstīt tikai pareizo stundu un stundas ceturksni. Tad 18. gadsimtā Londonā parādījās repetīri, kas jau spēja nosaukt arī pareizo stundas pusceturksni, bet ap 1750. gadu briti jau salīdzinoši masveidā sāka izgatavot minūšu repetīrus - pulksteņus, kas atskaņo stundu skaitu, pēc tam - ceturkšņus, bet vēl pēc tam - pēc attiecīgā ceturkšņa pagājušās minūtes. Tātad, ja pulkstenis ir, teiksim, četri un trīsdesmit piecas minūtes, minūšu repetīrs jums paziņos - dong, dong, dong, dong, ding-dong, ding-dong, ding, ding, ding, ding, ding.

Līdz ar to ir viens neapstrīdams fakts, ko var ņemt, bet var arī neņemt vērā: repetīrmehānismam praktiskas jēgas nav nekādas, bet rokaspulksteni par laikrāžu karali un to augstākās līgas cienīgu pārstāvi (protams, ar attiecīgu cenu, kurā drīzāk būs seši, nekā pieci cipari, - un par četriem nemaz nesapņojiet) padara nevis mūžīgais kalendārs ar garā gada funkciju, superprecīza hronometra vai vēl desmiti citu vairāk vai mazāk nevajadzīgu funkciju, bet tieši šī te spēja, kad vien jums ienāk prātā, īstā Ziemassvētku gaisotnē noziņot - ding, ding, dong, dong, ding-dong. Kāpēc tā? Nu vienkārši tāpēc, ka tā. Nedaudz perversi, bet fakts.

Šī sarežģītā ieguldīšana

Arī tās, protams, vēl ne tuvu nav visas pulksteņu pasaules izvirtības šķietamās un perversijas. Jo, rau, ir lēti un dārgi pulksteņi, ir vienkārši un sarežģīti pulksteņi, ir vai katrā veikalā sastopami un izcili reti pulksteņi, - bet vēl ir arī tāda kategorija kā nozīmīgie pulksteņi, kas angliski parasti tiek pieminēti kā important watches.

„Neiesvētītam" pilsonim tas grūti saprotams, bet fakts - jūs varat iegādāties pulksteni arī par piecu un sešu ciparu summu, tas var būt izgatavots no neiedomājamākajiem materiāliem, apveltīts ar vissarežģītākajām funkcijām, protams, arī nokaisīts ar dārgakmeņiem, piederēt kādam no pulksteņu pasaules prestižākajiem zīmoliem, - un vienalga nepiederēt šai kategorijai. Bet jūsu cerības pulkstenī investēt savu sūri grūti pelnīto naudiņu ar cerību kādreiz to atpelnīt ar uzviju ir tieši atkarīgas no tā, ir vai nav cerības tam pievienoties šai sugai.

Pirmām kārtām jau laikrādis faktiski nekad nebūs „important", ja būs izlaists kaut cik lielākā skaitā: ideāla, protams, ir sērija, kuras pārstāvji ir uz dažu roku pirkstiem skaitāmi, taču teorētiski (un arī praktiski) var būt „derīga" arī 200-300 eksemplāru liela „ģimene", it īpaši, ja tā izlaista stingri noteiktā - dažu gadu laikā.

Tiesa, te var būt izņēmums - viss atkarīgs no tā, kādās rokās pirms tam pabijis šis laikrādis. Pulksteņu pasaulē vārds „lietots" automātiski nenozīmē „sliktāks un neprestižāks nekā jauns", bieži vien pat otrādi - slavens bijušais saimnieks pat daudzos tūkstošos izlaistu pulksteni bez problēmām var iecelt nozīmīgo pulkā.

Un vēl viens nozīmīgs faktors - svarīgi ir arī tas, ar ko šī limitētā sērija patiešām ir bijusi atšķirīga no citām. Atšķirības faktori var būt visdažādākie - gan iemesls, kura dēļ sērija laista klajā (izgatavotāja jubilejas ir īpaši nozīmīgas), gan specifiskie funkciju salikumi, gan materiāli, kas izmantoti tikai šajā sērijā.

Tad vēl ārkārtīgi svarīgas zinātāju acīs var būt atsevišķas pulksteņa detaļas, kas to padara unikālu un... jā, jau atkal svarīgu. Ja, piemēram, vidusmēra Šlesera acīs tas, cik briljantiņi ir izvietoti uz Rolex ciparnīcas, ir tikai izskata jautājums, tad kompetentais vērtētājs nekavējoties pateiks - o, šeit taču ir seši briljantiņi piecu vietā, tātad tas taču ir viens sasodīti unikāls laikrādis.

Visbeidzot, svarīgs ir arī viss tas, kas ar pulksteni tā dzīves laikā noticis, - bieži vien pietiek ne tikai ar arhīvu materiāliem un citiem dokumentiem, bet arī ar vienkārši skaistu leģendu, kas taču varētu būt patiesība: tā, piemēram, vienam no Sotheby's izsolītajiem Patek Philippe pilnīgi pietika vienkārši ar pieļāvumu, kas tas varētu būt uzdāvināts šveiciešu luksuspildspalvu ražotāja Caran d'Ache direktoram, lai cena sakāptu vai debesīs.

Jā, un vēl, protams, ir izcilie gadījumi, kad pulkstenis iemieso vairākus nozīmīgumu veidojošos faktorus - te ir gan sens izlaides gads, gan niecīgs zināmo eksemplāru skaits, gan svarīgs „vēsturiskais saimnieks", gan izlaides laikam pietiekami sarežģītu funkciju klāsts. Tad nu laiks izsaukties - bingo!...

Līdz ar to droši var pateikt, lūk, ko: ja jauns pulkstenis veikalā maksā līdz dažiem desmitiem tūkstošu eiro, tas ir un paliek masu modelis, un nevajadzētu cerēt, ka tuvākajos gadu desmitos ar tā cenu varētu notikt kas īpaši patīkams. Cita lieta - ja tas maksā vismaz tūkstošus simt: tad tā īpašnieks var būt drošs par to, ka šādu pulksteņu vismaz nav īpaši daudz - šāda cena gribot negribot signalizē par pietekami sarežģītu un līdz ar to arī retu mehānismu. Un, ja reiz rets, iespējams, ar laiku kļūs vēl retāks...

Raksts pirmoreiz publicēts 2012.gadā.

Novērtē šo rakstu:

149
14

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

6

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

FotoKopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan Rietumu (angļu, vācu, franču valodās) puses. Tas ir mega krahs, ko patlaban Rietumi piedzīvo ar savām ilūzijām un pārpratumiem par Krieviju.
Lasīt visu...

21

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

FotoPriekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:
Lasīt visu...

21

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

FotoLatvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan ar māju privatizāciju, gan ar visu mājokļu uzturēšanas sistēmu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....