Kāpēc politiķi cenšas “nokušināt” 600 miljonu eiro Damokla zobena draudus pār 2023. gada valsts budžetu?
Pietiek lasītāja12.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada nogalē medijos un publiskajā telpā ļoti skaļi nozvanīja draudu zvans par to, ka Latvijai saistībā ar “būvnieku karteļa” afēru var tikt piestādīts uzrēķins līdz pat sešsimt miljonu eiro apmērā. No budžeta naudu varētu nākties atmaksāt Eiropas Savienībai. Par to plaši runāja mediji, uztraucās sabiedrība un komentēja eksperti. Vienīgi, kas izvēlējās strausa taktiku, bija mūsu jaunievēlētie politiķi.
Eiropas attīstītajās demokrātijās līdzvērtīgā situācijā valsts politiskā elite uzreiz mestos cīņā, lai gan publiski, gan arī neformāli izdarītu visu iespējamo un novērstu iespējamību, ka nodokļu maksātāju nauda tiek izrauta no budžeta un aizskatīta uz ES. Jo nerīkošanās tiešā veidā nozīmē naudas atraušanu veselībai, drošībai, izglītībai, utt.
Latvijas gadījums šoreiz ir pavisam īpatnējs – mēs patiesībā redzam pilnīgi pretēju rīcības scenāriju. Bailes, padošanās, gatavība atdot budžeta naudu bez cīņas! Nav pilnīgi neviena politiķa, kas būtu gatavs pacīnīties, lai nauda neaizplūst prom!
Vienīgā manītā aktivitāte – apklusināt žurnālistus (https://jauns.lv/raksts/zinas/537338-zurnalists-izjut-organizetu-spiedienu-pec-raksta-par-iespejamajam-kp-lemuma-sekam-buvnieku-kartela-lieta) un iespējami ātrāk “nostumt” šo jautājumu no mediju uzmanības fokusa. Politiskā elite ir gatava samaksāt ar nodokļu naudu, lai tik paši varētu mierīgi dzīvot tālāk un ātrāk sākt gatavoties, viņuprāt, lielākajam šā gada politiskajam notikumam – valsts prezidenta vēlēšanām.
Sakritība, bet fakts – Levits ir bijušais tiesnesis. Ja šis “Damokla zobens” netiks ātri nostumts malā, tad viņam nāksies skaidrot, kāpēc tā sanācis, ka tautas acīs šī gada galvenie politiskie “sasniegumi” būs algu pacelšana politiķiem un ievērojamas naudas atmaksa Eiropai.
Šobrīd jau varam redzēt jau vairākus brīdinājuma signālus, ka tieši šādu ceļu ir izvēlējusies Latvijas politiskā elite. Pirmkārt, tiesneses Laura Konošonoka, Sandra Gintere un Linda Vīnkalna būvnieku lietu virza trieciena tempos, uzliekot tai dzelžainus laika ierobežojumus, kas liecina par interesi pēc iespējas ātrāk aizvērt šo jautājumu un izņemt no dienas kārtības.
Otrkārt, Valsts kase 10. janvārī visai lepni paziņoja, ka jau ir paspējusi izveidot “drošības spilvenu”, aizņemoties papildus 750 miljonus eiro. Summu “nejaušā” sakritība liek aizdomāties, vai šādi jau netiek gatavota nauda Eiropas Savienībai. https://kase.gov.lv/jaunumi/valsts-kase-emite-5-gadu-obligacijas-starptautiskajos-finansu-tirgos#article-text
Treškārt, tiesā apstrīdētā Konkurences padomes lēmuma aizstāvībai medijos tiek virzīta nu jau bijusī padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama. Tomēr viņa tā arī nespēj noformulēt, cik tad viņas politiskā kampaņa izmaksās nodokļu maksātājiem - 10%, 25%, 100% https://xtv.lv/rigatv24/video/mO7rQrZZNMK-09_01_2023_zinu_top. Tas tikai apliecina, ka neviens nezina patieso summu, kura būs jāmaksā no Latvijas budžeta. Tāpēc nauda ir paņemta ar rezervi un maksāt esam gatavi nekavējoties un bez diskusijām. Un 2023. gada budžets tā arī vēl joprojām nav pieņemts!
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
