Iesaki rakstu: 
Policijas suņi skolās izraisījuši diskusiju, tādēļ šeit nedaudz plašāk: kāpēc tā nav laba ideja. Bet sāksim ar svarīgāko - kā vispār atturēt bērnus no narkotikām skolās? Izrādās, ap to ir vesels zinātnes novirziens. Saucas - prevencija. Un tā ir super interesanta, jo lietas, kuras mums "šķiet" palīdzošas, pārsvarā tādas galīgi nav.
Piemēram, speciālistiem iet uz skolu un runāt par narkotiku kaitīgumu - laba doma, ne? Nē. Tas ne tikai neko nemazina, bet dažus drīzāk pamudina izmēģināt dzeršanu un pīpēšanu.
Labi, tad tos "sliktos" skolēnus vajag sapurināt un parādīt, kur viņi nonāks, ja tā turpinās! Tas noteikti viņus iebiedēs… Arī nē. Izrādās, iebiedēšana ne tikai neattur tīņus no sliktas uzvedības, bet to tikai pastiprina.
Nu okei, tad tos suņus vismaz… Policijas suņu reidi skolās ir maksimāli nepareiza ideja katram, kurš drusku iedziļinājies prevencijā. Un tā ir ļoti kontroversāla ideja. Lūk, daži iemesli:
1. Narkotiku pārbaudes un reidi vienkārši nav efektīvi - tiem nav nekādas ietekmes uz vielu lietošanu.
2. Policijas suņi patiesībā spēj uzost diezgan maz. Un bieži saož nepareizi. Te piemērs no Austrālijas: 75% gadījumos suņu trauksme ir nepamatota. Tas nozīmē, ka vairumam skolēnu, kuriem "kaut kas ir", to tāpat neatrod. Bet daudzus izkratīs bez pamata.
3. Pieņemsim, klasē ir pusaudzis, kuram kabatās ir kaut kas nelegāls. Ko viņš darīs, sākoties reidam? Mēģinās izmest, iemest citam somā vai visu, kas rijams, mēģinās norīt. Šo fenomenu sauc par "panikas pārdozēšanu", to var novērot arī mūzikas festivālos.
4. Reidi stigmatizē tos dažus neveiksminiekus, pie kuriem kaut ko atrod. Viņi tiek identificēti kā klases narkomāni vai skolas ļaunuma sakne. Pateicoties narkologiem, skolotājas šobrīd katru veipu uzskata par nāvējošāko heroīna šprici. Kā tas ietekmē skolēna nākotnes izredzes… Ļoti, ļoti slikti.
5. Bet pieņemsim, Jūsu bērns ir tīrs kā pavasara saulīte. Un viņa somā tiek iemests veips! Vai pieņemsim, ka jūsu bērns ir parasts pusaudzis un izdara šo milzīgo kļūdu, pamēģinot ievilkt dūmu. Vai narkomāna/noziedznieka identitātes piešķiršana viņam palīdzēs?
Ja jūs šaubījāties, tad atbilde ir - nē. Pusaudži vispār ir identitātes veidošanās procesā un uzvedas tā, kā no viņiem to sagaida. Suņi skolā signalizē, ka katrs tiek turēts aizdomās. Un, ja tu kaut ko lieto, tad paslēp kārtīgi, lieto slepeni un nekad nevienam neprasi palīdzību!
6. Narkotiku reidi ar suņiem ietekmē emocionālo vidi un atmosfēru. Tam ir negatīvs efekts arī uz veselību. Daži min, ka lidostās taču izmanto suņus. Jā, un cietumos! Bet lidostas un cietumi nav zināmi kā labākās vietas, kur audzināt veselīgus bērnus.
7. Pēdējais arguments, kas Latvijā nebūs īpaši izprotams, bet pieminēšu - arī pusaudžiem ir kaut kādas tiesības. Tostarp tiesības netikt turētiem aizdomās vai pārmeklētiem bez iemesla. Citviet tiesas ir atzinušas to par nekonstucionālu praksi.
Tad kādēļ darām lietas, kuras ir neefektīvas vai pat kaitējošas? Tādēļ, ka vest suņus uz skolu izskatās labi bildēs. Direktoram ļauj radīt iespaidu, ka tiek kaut kas darīts. Un daži pieķertie veipi var tikt demonstrēti kā uzskatāms rezultāts satrauktajiem vecākiem.
Turpretim realitātē tiek vienkārši tērēts policijas laiks un nauda aktivitātei, kas ir noteikti neefektīva un iespējams kaitējoša. Bet skola mēģina iebiedēt savus skolēnus, kas nozīmē - tiek zaudēta iespēja izveidot tiešām palīdzošu vielu ierobežošanas plānu.
Kāds tas būtu? Garāks stāsts. Bet ir zināms, kas skolās strādā. Eiropā ir aģentūra, kas apkopo datus. Man arī bijusi iespēja apgūt šo pierādījumos balstīto pieeju prevencijai. Vai kādai skolai bijusi interese tādu ieviest? Nē. Tā vietā ir lekcijas un suņi.
Narkotikas skolā ir milzīgs ļaunums. Arī veipiem tur noteikti nav vietas. Bet tāpat kā visām lietām arī šai ir jāpieiet ar vēsu prātu un zināšanām. Ja drakoniskie likumi, brutālas metodes un narkologu lekcijas strādātu, tad šādas sarunas taču mums sen nebūtu vajadzīgas.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
