Iesaki rakstu: 
Vēl 21.40 data.gov.lv nebija ielikti šodienas skaitļi par Ķīnas vīrusa izplatību pašvaldībās, tāpēc šodien karti netaisīšu. Kaut viens SPKC avots ziņo par 22 saslimušiem Vecpiebalgas novadā, bet cits SPKC avots — par vismaz 50. (Varbūt nesakritību var izskaidrot ar laboratoriju ziņu apkopošanas laikiem un to, ka pirmās ir rīta ziņas, bet otrās — pēcpusdienas.) Uzrakstīšu par ko citu — ka pašreizējā masku kampaņa diemžēl lemta sakāvei.
Nē, ne tāpēc, ka maskas nedarbotos. Darbojas — un kā vēl! Prieks redzēt, ka pēc astoņiem mēnešiem to sapratuši arī Latvijas oficiālie veselības sargi. Vai tāpēc, ka šodien bija sliktas ziņas: jauns rekords ar 148; pozitīvu testu >3%; mirusi trīsdesmitgadniece; Vecpiebalga?
Nē, arī ne. Īstenībā pieaugums sabremzējies līdz lēnākajam kopš sērgas sprādziena sākšanās 22. septembrī. Nedēļas caurmērs (izmantojams, lai novērstu atsevišķu dienu - īpaši brīvdienu - lēkāšanas ietekmi) pa nedēļu audzis 1,24 reizes, salīdzinot ar trīskāršošanos 25. septembrī — 6. oktobrī. Kāpēc tad? Vismaz trīs cēloņu dēļ:
- oficiālie mūsu veselības sargi nemaz negrasās un necenšas uzveikt Ķīnas vīrusu. Rīcība notiek, reaģējot uz sērgas izplatīšanos (nevis nepieļaujot to) un lūkojot pēc minimāliem pietiekamiem ierobežojumiem, kas to apturētu, nevis izskaustu. Kā čivināja Uga Dumpis: “Lai būtu lejupejoša tendence vai vismaz stabilitāte.”;
- lēzena lejupejoša tendence slimības izplatību samazina pārāk lēni, un vīrusu nav iespējams izskaust saprātīgā laikā. Tāpēc, visticamāk, ierobežojumus mīkstinās, nesasniedzot nulli, kā tas jau reiz notika jūnijā. Diemžēl oficiālie mūsu veselības sargi rīkojas kā ugunsdzēsēji, kas beidz dzēst, vienā istabā atstājuši mazliet degam. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas atlikums savairosies atkal, kā tas jau reiz notika jūlijā—septembrī, un mūsu pūles jau otrreiz gada laikā būs nolaistas podā;
- lai pašreizējā masku kampaņa pavisam droši būtu lemta sakāvei, parūpēsies joprojām uzturētā pasažieŗu satiksme ar inficētām zemēm, kas ir divēji kovidiotiska. Pirmkārt, karantīna nav jāievēro līdz traģikomiski augstam slieksnim; otrkārt, karantīnas noteikumi virs sliekšņa pieļauj citu cilvēku aplipināšanu. Vaļīga satiksme ar ārzemēm ievazā sērgu iekšzemē un vietējo cīņu vērš cīņā ar vējdzirnavām.
Iznākumā oficiālie mūsu veselības sargi dzen mūs kovidiotiskā burvju aplī: sērga savairojas — izsludinām ierobežojumus, sērga mazinās — mīkstinām. Un tā tālāk, nemitīgā nāves ēnā, un tik vairojot iedzīvotāju upuŗus un uzņēmumu zaudējumus. Par laimi, nekas nav nolemtība, un vīruss dara tikai to, ko tam ļauj darīt. No iepriekš minētiem trīs punktiem viegli secināt, kas darāms, lai no burvju apļa izrautos un pašreizējā masku kampaņa būtu sekmīga:
- mērķim jābūt — izskaust Ķīnas vīrusu no Latvijas, izbeigt iekšzemes aplipināšanu;
- lai to izdarītu saprātīgā laikā, dažās nedēļās, ierobežojumiem jābūt iespējami stingriem;
- neatlaisties priekš nulles sasniegšanas;
- sasniegumus uzturēt un sargāt ar kārtīgu karantīnu (14 dienu, neatkarīgi kontrolētu, vienatnes) braucējiem no inficētām (>0,2 saslimušie dienā no miljona iedzīvotāju) zemēm.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
