Iesaki rakstu: 
Vēl 21.40 data.gov.lv nebija ielikti šodienas skaitļi par Ķīnas vīrusa izplatību pašvaldībās, tāpēc šodien karti netaisīšu. Kaut viens SPKC avots ziņo par 22 saslimušiem Vecpiebalgas novadā, bet cits SPKC avots — par vismaz 50. (Varbūt nesakritību var izskaidrot ar laboratoriju ziņu apkopošanas laikiem un to, ka pirmās ir rīta ziņas, bet otrās — pēcpusdienas.) Uzrakstīšu par ko citu — ka pašreizējā masku kampaņa diemžēl lemta sakāvei.
Nē, ne tāpēc, ka maskas nedarbotos. Darbojas — un kā vēl! Prieks redzēt, ka pēc astoņiem mēnešiem to sapratuši arī Latvijas oficiālie veselības sargi. Vai tāpēc, ka šodien bija sliktas ziņas: jauns rekords ar 148; pozitīvu testu >3%; mirusi trīsdesmitgadniece; Vecpiebalga?
Nē, arī ne. Īstenībā pieaugums sabremzējies līdz lēnākajam kopš sērgas sprādziena sākšanās 22. septembrī. Nedēļas caurmērs (izmantojams, lai novērstu atsevišķu dienu - īpaši brīvdienu - lēkāšanas ietekmi) pa nedēļu audzis 1,24 reizes, salīdzinot ar trīskāršošanos 25. septembrī — 6. oktobrī. Kāpēc tad? Vismaz trīs cēloņu dēļ:
- oficiālie mūsu veselības sargi nemaz negrasās un necenšas uzveikt Ķīnas vīrusu. Rīcība notiek, reaģējot uz sērgas izplatīšanos (nevis nepieļaujot to) un lūkojot pēc minimāliem pietiekamiem ierobežojumiem, kas to apturētu, nevis izskaustu. Kā čivināja Uga Dumpis: “Lai būtu lejupejoša tendence vai vismaz stabilitāte.”;
- lēzena lejupejoša tendence slimības izplatību samazina pārāk lēni, un vīrusu nav iespējams izskaust saprātīgā laikā. Tāpēc, visticamāk, ierobežojumus mīkstinās, nesasniedzot nulli, kā tas jau reiz notika jūnijā. Diemžēl oficiālie mūsu veselības sargi rīkojas kā ugunsdzēsēji, kas beidz dzēst, vienā istabā atstājuši mazliet degam. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas atlikums savairosies atkal, kā tas jau reiz notika jūlijā—septembrī, un mūsu pūles jau otrreiz gada laikā būs nolaistas podā;
- lai pašreizējā masku kampaņa pavisam droši būtu lemta sakāvei, parūpēsies joprojām uzturētā pasažieŗu satiksme ar inficētām zemēm, kas ir divēji kovidiotiska. Pirmkārt, karantīna nav jāievēro līdz traģikomiski augstam slieksnim; otrkārt, karantīnas noteikumi virs sliekšņa pieļauj citu cilvēku aplipināšanu. Vaļīga satiksme ar ārzemēm ievazā sērgu iekšzemē un vietējo cīņu vērš cīņā ar vējdzirnavām.
Iznākumā oficiālie mūsu veselības sargi dzen mūs kovidiotiskā burvju aplī: sērga savairojas — izsludinām ierobežojumus, sērga mazinās — mīkstinām. Un tā tālāk, nemitīgā nāves ēnā, un tik vairojot iedzīvotāju upuŗus un uzņēmumu zaudējumus. Par laimi, nekas nav nolemtība, un vīruss dara tikai to, ko tam ļauj darīt. No iepriekš minētiem trīs punktiem viegli secināt, kas darāms, lai no burvju apļa izrautos un pašreizējā masku kampaņa būtu sekmīga:
- mērķim jābūt — izskaust Ķīnas vīrusu no Latvijas, izbeigt iekšzemes aplipināšanu;
- lai to izdarītu saprātīgā laikā, dažās nedēļās, ierobežojumiem jābūt iespējami stingriem;
- neatlaisties priekš nulles sasniegšanas;
- sasniegumus uzturēt un sargāt ar kārtīgu karantīnu (14 dienu, neatkarīgi kontrolētu, vienatnes) braucējiem no inficētām (>0,2 saslimušie dienā no miljona iedzīvotāju) zemēm.
Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
