Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nu jau pagājis stipri ilgs laiks, kopš ar šādu jautājumu Tviterī pie Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) vērsās Slīteres Nacionālā parka vecākais eksperts, daudziem zināms dabas popularizētājs un laiku pa laikam arī LOB biedrs Vilnis Skuja.

Droši vien daļa mednieku, izlasot, ka LOB atbalsta putnu medības, drūmi smiesies, jo nereti tiekam attēloti kā lielākie mednieku ienaidnieki. Jā, tas, ka LOB atbalsta putnu medības, tiešām ir skaļi teikts, tomēr nevar nepiekrist, ka pret putnu medībām kā tādām nekad neesam iebilduši.

Zinot, ka reiz būs par to jāuzraksta, Viļņa jautājumu noglabāju. Domāju, ka tagad, kad ūdeņus sakustinājusi gan Latvijas Mednieku asociācijas cīņa par mērkaziņu medībām, gan tā paša Viļņa izteikumi "Latvijas Radio" raidījumā "Zaļais vilnis", ir īstais brīdis pie tā atgriezties.

No vienas puses pastāv viedoklis, ka mednieki ir neaptēsti dzērāji, kurus vada dziņa nogalināt. Tā nav patiesība. No otras puses ir paziņojumi, ka mednieki ir tā sabiedrības grupa, kas visvairāk dara dabas aizsardzības labā un tieši mednieku interese ir tā, kas nodrošina medījamo sugu pastāvēšanu. Un arī tā nav patiesība.

Par pirmo apgalvojumu mazliet vēlāk, bet sākšu ar otro - par mednieku rūpēm par putnu aizsardzību. Gan pasaulē kopumā, gan tieši Latvijā netrūkst piemēru mednieku ieguldījumam dabas aizsardzībā. Par to nav šaubu. Tomēr apgalvojums, ka mednieku interese ir galvenais dabas aizsardzības balsts, ir, maigi izsakoties, pārspīlēts. To apliecina arī Eiropas Vides aģentūras pērn pavasarī publicētais ziņojums par dabas aizsardzības stāvokli Eiropas Savienībā.

Īpaši aizsargājamo sugu grupā ir vislielākais sugu ar augošām populācijām īpatsvars, bet vislielākais sarūkošo populāciju īpatsvars ir medījamo sugu grupā. Noteikti nevar apgalvot, ka medības ir par pamatu bēdīgajām tendencēm, kas vērojamas medījamo sugu vidū, tomēr atspoguļotās putnu populāciju pārmaiņas ir skaidrs apliecinājums tam, ka mednieku interese par putniem nevar nodrošināt populāciju saglabāšanos tā, kā to var no direktīvas izrietoši dabas aizsardzības likumi un pasākumi.

Droši vien atziņa, ka mednieku interese putnus neglābj, vēl jo vairāk liek uzdot jautājumu - kāpēc tad LOB necīnās pret putnu medībām?

Īsā atbilde ir pavisam vienkārša: tāpēc, ka esam apsolījuši to nedarīt. Pirms 12 gadiem LOB pārstāvētā dabas aizsardzības organizāciju apvienība BirdLife International noslēdza līgumu ar Eiropas Savienības Medību un dabas aizsardzības asociāciju federāciju (FACE), kas būtībā ir ES līmeņa miera līgums starp mednieku un dabas aizsardzības organizācijām. Abas puses vienojušās par kopīgu atbalstu Putnu direktīvai, un tā, kā zināms, ietver gan putnu aizsardzības nosacījumus, gan atļauju putnus medīt.

Vēl viena tikpat vienkārša atbilde: LOB biedru vidū vienmēr ir bijuši mednieki, turklāt ne tikai "ierindas biedri", bet arī lēmējvaras pārstāvji. Ievērojamākais no LOB biedriem medniekiem, protams, ir mūsu ilggadējais prezidents Jānis Vīksne, bet viņš nebūt nav vienīgais mednieks, kas bijis arī augstu stāvošs LOB biedrs. Starp citu jāatzīmē, ka Latvija šajā ziņā nav unikāla - arī citās valstīs mednieki ir augstos amatos dabas aizsardzības organizācijās.

Tomēr LOB biedri ir ļoti dažādi, un mūsu rindās netrūkst arī putnu mednieku pretinieku (un arī daži no viņiem ir un ir bijuši LOB padomes locekļi). Tieši tāpēc 2009. gadā mēs ilgi un reizēm kaislīgi diskutējām savā starpā, lai saprastu, ko īsti LOB domā par medībām. Tā tapa dokuments - LOB nostāja medību jautājumā. Tolaik atzīmējām, ka nostāja pārskatāma pēc gada, bet līdz šim neesam jutuši nepieciešamību to darīt.

Bet nav arī gluži tā, ka LOB neiestāšanās pret putnu medībām skaidrojama vien ar savulaik Eiropā parakstītu dokumentu un nespēju tikt galā ar citādi domājošiem pašu rindās. Tagad aizspiediet ausis, jo es teikšu kaut ko tādu, kas daudziem nepatiks: LOB ir dabas aizsardzības, nevis dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija. Mūsu mērķis ir populāciju, nevis indivīda aizsardzība. Tā dabā ir iekārtots, ka dzīvnieki cits citu nogalina, un kaut kur tur pa vidu jau izsenis iekārtojies arī cilvēks.

Mūsdienās Latvijā medības vairākumā gadījumu nav būtisks drauds savvaļas putnu populācijām, galvenokārt tāpēc, ka tās ir stingri reglamentētas Putnu direktīvas noteiktajā rāmī. Medības ir ierobežotas gan sugu, gan laika ziņā, gan ar citiem nosacījumiem, un, lai gan tās var šķist nežēlīgs pasākums, tās ne tuvu nestāv, piemēram, vispārējai putnu mazuļu iznīcināšanai ligzdošanas laikā mežizstrādes dēļ (atgādinu, ka šeit joprojām var parakstīties par šādas prakses izbeigšanu).

Gribu arī atgriezties pie diagrammas par ES putnu populāciju pārmaiņām. Jā, vienkārši skatoties, medības tiešām nav putnu glābiņš, tomēr tas nenozīmē, ka mednieki nevar dot būtisku ieguldījumu dabas aizsardzībā. Tikai, lai to izdarītu, jātiek vaļā no maldīgās "mēs esam vienīgie, kas kaut ko dara" pārliecības un jāmācās sadarboties. LOB ir viena no šādām sadarbības platformām starp medniekiem un nemedniekiem, un, kā jau minēju, neesam unikāli, tāpēc varu droši apgalvot, ka mednieku ieguldījums slēpjas arī tajā stabiņā, kas atspoguļo īpaši aizsargājamo (un nemedījamo) putnu populāciju pieaugumu ES.

Pirms kāda laika, diskutējot par tām pašām mērkaziņas medībām, uz manu aizrādījumu, ka Latvijā nav piemēra, kad mednieku interese būtu spējusi pavērst pretējā virzienā apdraudētas sugas lejupejošo populācijas tendenci, Latvijas Mednieku savienības vadītājs Jānis Baumanis norādīja, ka bez mednieku intereses Latvijā vairs nebūtu medņu. Toreiz atcirtu, ka tā ir tikai spekulācija, tomēr...

Jā, mednis joprojām ir apdraudēts, jā, maz ticams, ka tad, ja mednis nebūtu medījams putns, tas no Latvijas jau būtu izzudis, tomēr būtu nevietā noniecināt mednieku ieguldījumu šīs sugas aizsardzībā. Un es nerunāju par plēsīgo zvēru izmedīšanu medņu riestu apkārtnē, bet gan par daudz būtiskāko medņu dzīvotnes aizsardzību. Lai gan detalizētas informācijas man nav, es nešaubos, ka mednieki devuši būtisku ieguldījumu medņu mikroliegumu veidošanā, vai nu paši ierosinot mikrolieguma izveidošanu vai ziņojot kādam (piemēram, LOB), kas to izdara. Skaidrs, ka bez dzīvotnes aizsardzības gan medņu Latvijā vairs nebūtu.

Man kā LOB vadītājam bieži jārunā visas organizācijas vārdā, tāpēc jānoliek malā personīgais viedoklis. Es tiešām ļoti cienu veģetāriešus (vismaz kamēr veģetārisms nekļūst sektantisks) un, ja gribasspēks atļautu, pats par tādu kļūtu. Tāpat es ļoti cienu Vilni Skuju un vienmēr uzmanīgi ieklausos viņa teiktajā. Tomēr LOB nostāja putnu medību jautājumā man nesagādā nekādu diskomfortu, un es zem tās parakstītos arī tad, ja amats neliktu to darīt. Ļaujiet paskaidrot...

Pirmkārt, man jau sen ir izstrādājusies nepatika pret cilvēku vienkāršotu klasifikāciju: latvietis - labs, krievs - slikts; kristietis - labs, musulmanis - slikts; uzņēmējs - labs, ierēdnis - slikts utt. Neviens nekļūst par nicināmu cilvēku tāpēc, ka ir mednieks, un neviens nekļūst labs tikai tāpēc, ka met plinti krūmos. Man "rokas stiepiena attālumā" ir divi mednieki - sievastēva brālis un kaimiņš (par kuru šeit jau esmu rakstījis), kas savās zināšanās un rūpēs par dabu noteikti izceļas virs vidējā latvieša.

Turklāt jāpatur prātā, ka mednieki nav vienīgie, kas nogalina putnus, un arī šajā ziņā man nav nekāda pamata justies morāli pārākam par medniekiem. Uzmetu aci statistikai, kas man pa rokai, un pārliecinājos, ka Latvijā vidēji viens mednieks nomedī 1-2 putnus gadā. Es, būdams autovadītājs, visbiežāk gada laikā nogalinu vairāk. Protams, sajūta, notriecot putnu, ir ļoti nepatīkama un es to neizbaudu nekādā mērā, tomēr beigtajam putnam vienalga, vai to mērķtiecīgi nogalina mednieks vai nejauši - autovadītājs, kurš pēc tam mocīsies sirdsapziņas pārmetumos.

Ceru, ka tagad Vilnim un pārējiem būs skaidrs, kāpēc LOB (un arī es personīgi) neiestājas pret putnu medībām kā tādām. Tomēr savu mērķi nodrošināt Latvijas savvaļas putnu populāciju saglabāšanu arī nekad neaizmirsīsim, tāpēc vienmēr cīnīsimies pret medību praksi, kas apdraud šī mērķa sasniegšanu. Protams, būs tādi, kas mūs pasludinās par mednieku ienaidniekiem. Protams, būs tādi, kas mums pārmetīs pārlieku iecietību pret medniekiem. Bet es esmu iemācījies ar to sadzīvot.

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...