Iesaki rakstu: 
Pēc vēlēšanām KPV LV ir uzsākusi izmisīgu un strauju rebrendinga kampaņu ar mērķi izmainīt pašu izveidoto bļauru, populistu un slikto zēnu imidžu, lai topošo kolēģu un sabiedrības acīs pārtaptu par kompetentu, pragmātisku un uz dialogu vērstu valstsvīru komandu. Ir skaidrs, ka šādas kampaņas mērķis ir koalīcijas veidošanas procesa centrālā spēlētāja JKP pārliecināšana, ka nākamajā koalīcijā viens oligarhu projekts (ZZS) ir jānomaina ar citu (KPV LV).
Līdz ar to uz šo brīdi konservatīvo priekšā stāv divi reāli koalīcijas veidošanas ceļi – sadarboties ar veco eliti, kuru reprezentē ZZS, vai arī mainīt iepriekšējo gadu status quo un uzsākt sadarbību ar jaunajām partijām, kuru priekšgalā sevi pozicionē KPV LV. Praksē tas nozīmētu, ka konservatīvajiem tuvāko nedēļu laikā būs jāpieņem ārkārtīgi grūta un svarīga izvēle starp diviem ļaunumiem.
Izvērtējot vairākus faktorus, es esmu nonācis pie secinājuma, ka šajā scenārijā KPV LV ir nosacīti lielākais ļaunums un JKP vajadzētu izvairīties no tālākas sadarbības ar to. Skaidrības labas uzskaitīšu dažus iemeslus, kādēļ JKP, manuprāt, būtu jāizvairās no koalīcijas dibināšanas ar KPV LV.
Nestabilitāte. 1) Partijas līderi Artuss Kaimiņš, Atis Zakatistovs un Linda Liepiņa tiek apvainoti partijas pretlikumīgā finansēšanā. KNAB ir paziņojuši, ka līdz šī gada beigām KPV LV lietu plāno nodot kriminālvajāšanai. Tas nozīmē, ka nākamā Saeimas sasaukuma laikā viena no valdību veidojošajām partijām varētu palikt bez saviem līderiem, kas varētu destabilizēt politisko situāciju valstī.
2) KPV LV sevi iepriekš ir pierādījusi kā nekonsekventu partiju bez ilgtermiņa stratēģijas. Kaimiņa un Gobzema politiskā stratēģija līdz šim ir bijusi saistīta ar ad hoc lēmumiem un vērsta tikai uz partijas iekļūšanu 13.Saeimā. KPV LV iepriekšējās darbības liecina, ka ar to nākamās valdības ietvaros visticamāk būs grūti sadarboties personību līmenī, kā arī koordinēt valstij svarīgu ilgtermiņa reformu veikšanu.
3) Tāpat nedrīkst aizmirst bēdīgi slavenās Zatlera Reformu partijas likteni, kura līdzīgi KPV LV veiksmīgi ekspluatēja Latvijas sabiedrībā esošās populisma vēsmas, iesaistījās koalīcijas izveidē un tikpat ātri sabruka iekšējo domstarpību dēļ. Latvijai jau ir viena negatīva pieredze, kad jauna un populistiska partija beidz savu pastāvēšanu, tiklīdz saskaras ar politiskajai varai līdzi ejošajiem izaicinājumiem un atbildību.
Šlesera/Meroni ietekme. 1) Cenšoties pretoties Lemberga ietekmei Latvijas politikā, JKP iešaus paši sev kājā, valdībā ievelkot vēl niknākus un slīpētākus politekonomiskos aktorus Ainara Šlesera un Rūdolfa Meroni veidolā. Gan Šlesers, gan Meroni ir draudzīgi noskaņoti pret Krieviju un politiku uztver kā personīgo rotaļu laukumu.
2) Tikmēr Lemberga ietekme Latvijas politikā turpina samazināties. Viņa ilggadējais politprojekts ZZS piedzīvo iekšēju krīzi, un partijas biedru vidū trūkst vienprātības par Ventspils mēra atbalstīšanu. KPV LV tiek tieši vadīti no augšas, savukārt partijas virvīšu raustītāji uz šo brīdi atrodas daudz labākās un stabilākās pozīcijās nekā aiz ZZS stāvošais Lembergs. Varas atdošana KPV LV visticamāk iedzītu pēdējo naglu ZZS zārkā, taču to vietā nāktu Latvijai, iespējams, vēl draudīgāki spēlētāji.
Reputācijas riski. 1) KPV LV gan Rietumu, gan Latvijas informācijas telpā tiek uzskatīta par klaji populistisku un, iespējams, prokremlisku partiju. Partijas iekļūšana koalīcijā varētu radīt draudus Latvijas reputācijai Rietumos – mūsu partneri to uzskatītu par zīmi, ka Latvija ir nostājusies uz politiskās nestabilitātes ceļa.
2) KPV LV līderu priekšvēlēšanu agresīvās retorikas un izplatīto melu ignorēšana kalpos kā pierādījums JKP līderu bezprincipialitātei. Sadarbošanās ar KPV LV būtu reputācijas drauds visai Latvijas politiskajai sistēmai, jo pierādītu iepriekš sabiedrībā plaši izplatītu tēzi, ka Latvijas politiķiem galvenais ir nauda un vara, nevis sekošana saviem ideāliem.
Uz šo brīdi aiz KPV LV sēdošie PR speciālisti ir uzsākuši mērķtiecīgu pret JKP vadību vērstu līderu ietekmēšanas procesu, kura mērķis ir pārliecināt konservatīvo lēmumpieņēmējus, ka valdības kodols ir jāveido kopā ar KPV LV. Lai gan īstermiņā tas ļautu saīsināt partijām nepatīkamo koalīcijas veidošanas procesu, ilgtermiņā tas var izrādīties neizdevīgs un nepopulārs lēmums, kas kaitētu pašiem JKP.
Ar šo ziņu es aicinu visus JKP biedrus saglabāt vēsu prātu un vēlreiz izvērtēt KPV LV patiesos nodomus un to, ko no šādas sadarbības iegūtu ne tikai jūs kā politiķi, bet valsts un sabiedrība kopumā!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
