Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Augstākā tiesa ir saņēmusi politologa Gata Puriņa kasācijas sūdzību par rajona tiesas spriedumu, ar kuru atstāts spēkā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmums neizpaust likumdošanas iniciatorus. Ar pieteikumu tiesā Gatis Puriņš vērsās, pārsūdzot CVK lēmumu, kas liedza pilsoņiem iepazīties ar to deputātu vārdiem un uzvārdiem, kuri iesniedza grozījumus Satversmē, lai likvidētu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Pietiek šodien publicē gan Puriņa kasācijas sūdzību, gan pirmās instances tiesas nolēmumu.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam - Gata Puriņa kasācijas sūdzība

Iesniedzu kasācijas sūdzību par 2013. gada 19. aprīļa Administratīvās rajona tiesas (tiesnese Ilona Petrovska) spriedumu lietā Nr. A420373612, pārsūdzot to pilnā apmērā, pamatojoties uz šādiem argumentiem un apsvērumiem.

[1.] Pirmās instances tiesa nav interpretējusi pareizi materiālās tiesību normas, nav piemērojusi pareizas materiālās tiesību normas un ir piemērojusi materiālās tiesību normas, kuras uz faktiskajiem apstākļiem nav attiecināmas.

[1.1.] Informācijas atklātības princips ir tiesību doktrīnā vispāratzīts princips, kas ir tieši piemērojams. Informācijas atklātības tiesības ir arī Satversmes 100. pantā nostiprinātas pamattiesības, kā arī cilvēktiesības, kuras nostiprinātas virknē Latvijas Republikai saistošu, ratificētu starptautisko tiesību aktu. Satversmes 100.pants līdzīgi kā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta pirmā daļa paredz ikvienam "tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju". Lai persona spētu izmantot tās tiesības, kas ir saistītas ar informācijas atklātības principu, t.i., tiesības uz informācijas brīvu saņemšanu, ir nepieciešams izveidot kārtību, kādā informācija kļūst pieejama interesentam. Pateicoties valstī iedibinātajai kārtībai informācijas izsniegšanā, persona spēj izmantot savas tiesības uz informāciju, kā arī paļauties uz to, ka valsts institūcijas ievēros šo kārtību. Labi izveidota kārtība, kādā informācija kļūst pieejama interesentam, ir garants tam, ka informācijas atklātības princips nevainojami spēs darboties attiecīgajā tiesību sistēmā. Turpmāk, analizējot kārtību, kādā informācija kļūst pieejama interesentam, tiks lietots jēdziens "procesuālā pieejamība", kas norāda uz vienu ar informācijas atklātības principu saistītajiem aspektiem — pieejamību un tās nevainojamas darbības procesuālo nodrošinājumu. Nodrošinot procesuālo pieejamību, valstij ir: 1) jādara zināms sabiedrībai par tās pārziņā esošu informāciju, par vietu un veidu, kā ir iespējams saņemt konkrēto informāciju, 2) jārada vienota prakse informācijas sniegšanā valsts pārvaldes iestādēs, tādā veidā vienkāršojot ar tās izsniegšanu saistīto procesu, 3) informācijas atteikuma gadījumā jānodrošina pārsūdzības iespējas kādā neatkarīgā institūcijā.

Lai ierobežotu Satversmes 100. pantā noteiktās pamattiesības, jāeksistē leģitīmiem Satversmes 116. pantā noteiktiem kritērijiem, kā arī kritērijiem, kurus daudzkārt pamattiesību un cilvēktiesību ierobežošanai uzsvērusi Satversmes tiesa.

Ja Satversmes tiesa kādā publicētā spriedumā ir attiecīgo tiesību normu iztulkojusi, iestādei un tiesai jāpiemēro tas pats tulkojums. Nozīmīgākais Satversmes tiesas skaidrojums saistībā ar informācijas atklātības principa saturu ir dots lietā Par Ministru kabineta noteikumu Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" atbilstību Informācijas atklātības likumam. Šīs lietas galvenais jautājums bija, vai Informācijas atklātības likuma 5.pantā dotais ierobežotas pieejamības informācijas uzskaitījums ir izsmeļošs, cik plaši tas ir iztulkojams un kas ir tiesīgs ierobežot pieejamību informācijai. Tā kā, analizējot Vadības līgumu lietu, Satversmes tiesa pamatā vadījās no Satversmes 100. un 116.panta, tā savā argumentācijā izmantoja Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.panta iztulkošanā. Izvērtējot kādu tiesību ierobežojuma tiesiskumu, Eiropas Cilvēktiesību tiesa analizē attiecīgo tiesību ierobežojumu pēc trim kritērijiem: 1) vai šādam ierobežojumam ir objektīvs un pamatots iemesls, kas parasti ir normatīvais akts, 2) vai šādam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un 3) vai šāds ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, t.i., vai pastāv proporcionālas attiecības starp izvēlētajiem līdzekļiem un nospraustajiem mērķiem.

Satversmes tiesa konstatēja, ka neviens, izņemot likumdevēju, normatīvi nevar ierobežot pieejamību informācijai. Savukārt, ja likumdevējs tomēr ir paredzējis kādu informāciju ierobežot, personai, kas atsaucas uz šādām likumdevēja dotajām tiesībām, informācijas pieejamības ierobežošana ir jāpamato ne tikai ar konkrēto likuma pantu, bet atbilstoši Satversmes 116.pantam ir jāpārliecinās par šī ierobežojuma nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts vai sabiedriskās drošības intereses vai citu cilvēku pamattiesības un brīvības. Tādējādi Satversmes tiesa faktiski norādīja, ka Latvijas tiesību piemērotājiem ir jāvadās no līdzīgiem apsvērumiem, kādi tie ir Zviedrijas tiesību sistēmā, un proti, lai pamatotu informācijas pieejamības ierobežošanu, ir nepieciešams atsaukties ne tikai uz likumu, bet arī uz konstitūcijā aizsargātām interesēm un vērtībām.

Tiesa spriedumā vispār nav analizējusi informācijas atklātības pamattiesību un cilvēktiesību ierobežošanu, motīvu daļā pieminot Satversmes 100. pantu, pārrakstot tā tekstu, bet vispār neanalizējot, ne Satversmes 8. nodaļā noteikto, ne arī starptautiskos tiesību aktus, nedz gadījumus, kad var šīs pamattiesības ierobežot.

[1.2.] Tiesa nepareizi piemēro likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 8. pantu un 24. pantu, kā arī likuma Par Centrālo vēlēšanu komisiju 6. pantu, nepamatoti izvirzot apgalvojumu, ka no šīm normām izriet atbildētāja - Latvijas Republikas - un attiecīgās iestādes pienākumi informācijas atklātības tiesību jautājumā. Līdzīgi kā ugunsdrošības noteikumi vai Satversmes 100. pantā noteiktais cenzūras aizliegums ir saistošs ikvienai iestādei, tā arī no informācijas atklātības principa izrietošie iestādes vispārējie pienākumi nav un nevar būt aprakstīti katrā individuālā normatīvajā aktā, kas reglamentē kādas specifiskas valsts funkcijas un konkrētu iestāžu pārvaldes uzdevumus. Pamatojoties uz juridiskās obstrukcijas

2 Ibid., Par Ministru kabineta noteikumu Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" atbilstību Informācijas atklātības likumam: Satversmes tiesas spriedums// Latvijas Vēstnesis, 1999, 7.jūl., Vildbergs H.J., Feldhūne G. Salīdzinošās konstitucionālās tiesības: atsauces pamattiesībām: Rīga, Latvijas Universitāte, 2001, 65.lpp.

aizliegumu, nav pamata atteikt informāciju tikai tāpēc, ka kādas konkrētas iestādes reglamentējošā ārējā vai iekšējā normatīvā aktā nav paredzēts tāds pārvaldes uzdevums kā informācijas izsniegšana privātpersonām.

[1.3.] Tiesa nonāk pie nepareizas materiālo tiesību normu piemērošanas, interpretējot tā, ka iepriekšminētie normatīvie akti paredz, ka „No minētā secināms, ka vēlētājam, parakstoties par konkrētā likumprojekta grozījumu iesniegšanu, nav pienākums norādīt savu darbavietu un amatu", šis apgalvojums, lai arī patiess neizriet no lietas faktiskajiem apstākļiem un uz tiem neattiecas. Tiesa norāda, ka tautas tieši vēlēta priekšstāvja jeb deputāta amats ir „darbavieta". Tā ir nepareiza materiālo tiesību normu piemērošana, jo nedz Saeimas deputātiem, nedz pašvaldību deputātiem nav darba tiesisko attiecību ar Latvijas Republiku - tās ir valsts amatpersonas, kuras konkrētā gadījumā - parakstu vākšanas gadījumā - piedalās likumdošanas procesā.

[1.4.] Likumdošanas process Latvijā ir atklāts. Pieteicējs ir lūdzis sniegt informāciju par likumdošanas procesu, par to, kādas amatpersonas ir piedalījušās likumdošanas procesā. Šāda informācija ir un ir bijusi Latvijas Republikas rīcībā, divās datu bāzēs, kuras abas ir pieejamas Centrālajā Vēlēšanu komisijā, no kurām dažu sekundes simtdaļu laikā var iegūt informāciju par to, kuri deputāti ir piedalījušies likumdošanas procesā, par kuru esmu lūdzis informāciju.

[2.] Tiesa no tiesību teorijas viedokļa aplami izdara secinājumu par faktiskajiem apstākļiem, balsot tos tikai uz materiālām tiesību normām, nevis faktisko apstākļu pārbaudi. Tiesa konstatējusi apzināti nepatieso apgalvojumu „Komisijas rīcībā nav informācijas par parakstījušos vēlētāju ieņemamajiem amatiem un darbavietām, tādējādi Komisija nevarēja sniegt pieteicējam viņa pieprasīto informāciju" tikai pamatojoties uz materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu, nevis pārbaudot apstrīdētā akta tiesiskumu (kas vispār nav analizēts) un nevis pārbaudot faktiskos apstākļus. Tādējādi tiesa pārkāpusi vairākas procesuālas normas.

[2.1.] Pirmkārt, tiesa pārkāpusi procesuālo normu, kas liek objektīvi izmeklēt lietu. Administratīvā procesa likuma 107. pants paredz, ka, lai prasījuma robežās noskaidrotu patiesos lietas apstākļus un panāktu tiesisku un taisnīgu lietas izskatīšanu, tiesa dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus, kā arī savāc pierādījumus pēc savas iniciatīvas (objektīvās izmeklēšanas princips). Tas nav veikts.

[2.2.] Otrkārt, tiesa ir izdomājusi jaunu pamatojumu iestādes vietā, kas ir procesuālas normas pārkāpums. Administratīvā procesa likuma 250. panta otrā daļa paredz, ka tiesa, vērtējot administratīvā akta tiesiskumu, spriedumā ņem vērā tikai to pamatojumu, ko iestāde ietvērusi administratīvajā aktā. Šajā gadījumā tiesa nav ievērojusi 250. panta pirmās daļas sprieduma veidošanas, veicot brīvu teorētisku pārspriedumu, nepārbaudot faktiskos apstākļus un neanalizējot akta tiesiskumu.

[3.] Tiesa pārkāpusi Administratīvā procesa likuma 9. pantā noteikto patvaļas aizlieguma principu - administratīvo aktu un tiesas nolēmumu var pamatot ar faktiem, kuri ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai, un no tiem izrietošiem objektīviem un racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Tiesa nav pamatojusi spriedumu ne ar vienu faktu.

[3.1.] Pirmkārt, tiesa atteicās gūt pierādījumus, ka informācija faktiski ir (nevis nav) Centrālās Vēlēšanu komisijas rīcībā.

[3.2.] Otrkārt, tiesa atteicās gūt eksperta atziņas par to, ka no divām datu bāzēm - deputātu datu bāzes un parakstu vākšanas datu bāzes - pieprasīto informāciju iespējams gūt dažu sekunžu laikā.

[3.3.] Treškārt, tiesa atteicās uzklausīt liecinieka liecības un pārbaudīt to, ka atbildētāja pusē pieaicinātās iestādes dokumenti ir viltoti. Proti, Centrālās vēlēšanu komisijas locekļi vispār nav zinājuši, nav lēmuši par tās priekšsēdētāja izdoto informācijas atteikumu, savukārt, informācija elektroniskas datu bāzes veidā joprojām ir atbildētāja rīcībā, nevis ir pilnībā iznīcināta.

[4.] Pieteicējs jau vērsa tiesas uzmanību, ka pirmā instance ir vienīgā instance, kurā pārbauda lietas faktiskos apstākļus pēc būtības, taču tiesa uzstājīgi atteicās no faktisko apstākļu izzināšanas, pierādījumu pārbaudes un liecinieku uzklausīšanas.

Informācijas atklātības likuma 15.panta otrā daļa paredz, ka šajā gadījumā par spriedumu nevar iesniegt apelācijas sūdzību, bet tikai kasācijas sūdzību. Kasācijas instance pierādījumus nevāc un lietu pēc būtības neizskata. Centrālā vēlēšanu komisija (turpmāk - CVK), lai arī tās statuss neatbilst Satversmes 58.pantam, nav augstākas iestādes. Vēršu tiesas uzmanību, ka atbilstoši Satversmei šai iestādei jābūt padotai Ministru kabinetam, taču tā nav. Tāpēc vienīgā reize, kad notiek iestādes rīcības kontrole un lietas izvērtēšana pēc būtības ir pirmā instance, tāpēc citā nebūs iespējams izprasīt pierādījumus.

[4.1.] Tādēļ pirmajā instancē pieteicējs lūdza īstenot faktu pārbaudi, pamatojoties uz liecinieku liecībām. Kasācijas instances tiesā tas nebūs iespējams. Pieteicējs apstrīd trīs atbildētāja apgalvojumus: pirmkārt, ka atbildētāja rīcībā nebija attiecīgas informācijas; otrkārt, ka atbildētājam informācijas saņemšanai būtu nepieciešama sarežģīta informācijas apstrāde; treškārt, ka atbildētāja - Latvijas Republikas - pusē pieaicinātā iestāde neesot informācijas atklātības likuma subjekts, bet tai jāpilda tikai tie uzdevumi un funkcijas, kas minēti likumā Par Centrālo Vēlēšanu komisiju. Trešais atbildētāja apgalvojums ir tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas jautājums, bet pirmais un otrais - strīds par faktiem. Pieteicējs arī apstrīd apgalvojumu, ka iestādes rīcībā esošā informācija kopā ar atbilstošo datu bāzi vairs neatrodas iestādes rīcībā un ir iznīcināta kopā ar datora magnētisko disku. Šobrīd lietā ir tikai bezprecedenta un tukši atbildētāja apgalvojumi, ka informācija bija jāapstrādā un ka informācija tika iznīcināta. Pierādījumus atbildētājs nav sniedzis. Dokumentāla pamatojuma nav. Vienlaikus Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis 2012. gadā XXXXXXX var sniegt nozīmīgas liecības par iestādes oficiālās argumentācijas neatbilstību faktiem, tajā skaitā informācijas un datu bāžu iznīcināšanu. XXXXXXX pirmoreiz Centrālajā vēlēšanu komisijā ievēlēts XXXXXXX.gadā, atkārtoti XXXXXXX.gadā un XXXXXXX.gadā. Šīs liecības ir būtiskas, jo var atspēkot dokumentālus pierādījumus. Pieteicējs lūdza pirmās instances tiesai pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 162. pantu tiesu uzaicināt XXXXXXX, XXXXXXX, XXXXXXX, Rīga, XXXXXXX, tālrunis XXXXXXX, [email protected]. XXXXXXX, lai ierastos tiesā nepieciešams oficiāls pieprasījums darba devējam, kuru lūdzu nosūtīt elektroniski 2013.gada 9. aprīlī - SIA XXXXXXX, Rīga, reģistrācijas numurs, XXXXXXX, XXXXXXX, fakss XXXXXXX, tālrunis XXXXXXX. Tiesa to noraidīja.

[4.2.] 2013. gada 10. martā pieteicējs lūdza Atbilstoši tiesas 2013. gada 7. marta tiesas sēdē uzliktajam pienākumam sniegt ekspertīzei nepieciešamos jautājumus, pēc papildus konsultācijām ar ekspertiem sniedzu koriģētus rakstveida paskaidrojumu par ekspertam uzdodamajiem jautājumiem.

Lūdzu tiesu izprasīt lietisko pierādījumu - magnētisko disku vai disku masīvu, kur atradās datu bāze, kā arī rezerves kopēšanu reglamentējošos iekšējos normatīvos aktus, kas attiecas uz konkrēto serveri vai serveru kopumu, un rezerves kopiju veidošanas reģistru papīra formātā autorizētu ar personīgo parakstu un tā atšifrējumu, un digitālu pieeju attiecīgās rezerves kopiju bibliotēkai; vispārpieejama informācija liecina, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj atjaunot izdzēstu informāciju, ja pats magnētiskais disks nav iznīcināts.

Atbildētājs sniedz divus apgalvojumus - pirmkārt, ka 2012. gada 23. janvārī datu bāze iznīcināta, otrkārt, ka darba nedēļas - piecu dienu laikā (un acīmredzot arī desmit dienu laikā līdz 23. janvārim) - neesot iespējams veikt pārbaudi, kuri no 1865 personas kodiem ietilpst 187 378 personas kodiem. Proti, argumentē, ka 1865 elektronisku desmitciparu kombināciju esības pārbaude 187 378 elektroniskās desmitciparu kombinācijās, veicot pilno datu pārlasi, esot 2012. gada janvāra līmeņa datortehnikai un informācijas tehnoloģijām atbildētājam - Latvijas Republikai - nav iespējams. Līdz ar to ekspertam uzdodamie jautājumi ir šādi:

[4.2.1.] vai valodas likumprojekta iesniedzēju datu bāze un tieši vēlēto tautas priekšstāvju datu bāze atbildētāja pusē pieaicinātajā iestādei atbilst vispārpieņemtam datu bāžu un informācijas sistēmu labas pārvaldības prakses līmenim 2012. gadā Eiropas Savienībā? Vai šajās datu bāzes nav tehnoloģiskas atpalicības informācijas tehnoloģiju līmenī vai arī ir pierādījumi, kas liecina par tīšu (tendenciozu) rīcību slēpt datu bāzi no tiesas procesa?

[4.2.2.] cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai veiktu 1865 elektronisku desmitciparu kombināciju esības pārbaude, veicot pilno pārlasi 187 378 elektroniskās desmitciparu kombinācijās? cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai veiktu pilno pārlasi 1865 elektronisku desmitciparu kombināciju esības pārbaude 187 378 elektroniskās desmitciparu kombinācijās un sekojošu sakrītošo desmitciparu kombināciju atlasi?

[4.3.] Pieteicējs uztur šādus paskaidrojumus, kuru neanalizēšana, pamato, kāpēc tiesa pārkāpusi procesuālās tiesību normas par objektīvo izmeklēšanu:

[4.3.1.] 2012.gada 13.janvārī atbildētājam iesniegts informācijas pieprasījums par atbildētāja rīcībā esošu informāciju, kas nepieciešams zinātniski pētnieciskai darbībai. Informācijas atklātība ir Satversmē aizsargāta pilsoņa pamattiesības, kas izriet no Satversmes 100. panta, savukārt Satversmes 113.pants aizstāv zinātniskās darbības brīvību. Sociālzinātniski pētījumi, īpaši politoloģija, nevar būt abstrahēti no datiem, kuri ir pieejami valsts pārvaldei, šie kvantitatīvie dati un informācija par faktiem jādod pētniekiem, pat, ja tā ir ierobežotas pieejamības informācija. To paredz Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtā daļa.

a. Informācija tika prasīta Administratīvā procesa likuma 64.panta trešās daļas kārtībā, pamatojot steidzamību. Nesniedzot nekādu lēmumu, atbildētājs steidzamību ignorēja.

b. Tikai stipri vēlāk pieteicējs saņēma atbildētāja 2012.gada 30.janvāra vēstuli Nr.01-02/4, kura netika nosūtīta, bet tika izsniegta tikai tad, kad pieteicējs pats piezvanīja uz atbildētāja iestādes biroju.

c. Informācija nav lūgta par privātpersonām, par privāto dzīvi, bet tikai par valsts amatpersonu - tieši vēlētu priekšstāvju - publiski tiesiskajā jomā veiktu likumdošanas iniciatīvu. Pieteicējam kā pilsonim ir tiesības zināt, kādu likumdošanas iniciatīvas darbību veic tieši vēlēti priekšštāvji. Savukārt, kā zinātniekam pieteicējam ir tiesības pieejai arī ierobežotas pieejamības informācijai; pieteicējs ir sistemātiski un ilgstoši veicis zinātnisko darbību Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, ir daudzas vispārzināmas pieteicēja publikācijas, pieteicējs studējis zinātņu doktora studiju programmā, kas pierāda, ka viņa rīcība drošticami atbilst zinātniskās pētniecības statusam.

d. Tikai CVK rīcībā bija vienlaikus divas datu bāzes - tieši vēlēto deputātu datu bāze, kā arī likumdošanas iniciatīvas datu bāzes, kas ļautu dažu sekunžu laikā ar meklēšanu datu bāze iegūt informāciju, kuri tautas priekšstāvji ir virzījuši likumdošanas iniciatīvu. Informācijas atklātības likums nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā. Informācija par likumdošanas iniciatīvu atbalstījušajiem deputātiem bija CVK rīcībā.

e. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 11.panta normas mērķis ir aizsargāt privātpersonu datus, bet šā likuma mērķis nav aizstāvēt valsts amatpersonas pret atklātību par to veikto likumdošanas inicatīvu. Satversmes 100.pants un Satversmes 113.pants rada subjektīvās tiesības pilsonim un zinātniekam iepazīties ar deputāta publisko darbību likumdošanas jomā. Ir absurdi un nesaprotami, kāpēc atbildētājs argumentē par sensitīviem datiem, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, dalību arodbiedrībās, veselību un seksuālo dzīvi, jo ne par deputātu veselību, ne rasi, ne seksuālo dzīvi informācija nav lūgta. Informācija nav lūgta arī par privātpersonu politisko pārliecību; politisko piederību deputāti jau ir atklājuši sabiedrībai - kandidējot vēlēšanās no noteiktas partijas saraksta, savukārt šajā gadījumā nav pieprasīta informācija par privātpersonu reliģisku, filosofisku vai politisku pārliecību, bet tikai par vienu konkrētu publiski tiesisku rīcību - likuma iniciēšanu. Līdzīgi absurdi būtu slēpt Saeimas stenogrammas vai Ministru kabineta protokolus, jo arī tur atspoguļota politisku amatpersonu, kas vienlaikus ir arī cilvēki ar saviem fiziskās personas datiem, politisko rīcību.

f. Atbildētājs nepamatoti runā par balsstiesībām, jo šeit nekas nav lūgts par nobalsošanu, proti, atbildētājs nepamatoti argumentācijā iejauc aizklātu balsošanu ar to aizstājot atklātu parakstu vākšanu.

g. 2012.gada 27.marta vēstulē Nr.02-01.20/66 ceturtajā lappusē atbildētāja pusē pieaicinātā iestāde nekaunīgi melo, norādot, ka esmu lūdzis noskaidrot politisko pārliecību, jo lūgts ir tikai veikt atlasi, noskaidrot, kuri no tieši velētiem deputātiem ir publiski virzījuši likumdošanas iniciatīvu. Pēc vārda „otrkārt" paskaidrojumos minētais ir apzināta nepatiesība un tiesas maldināšana. Tieši tāda pati maldināšana ir stāsti par vēlēšanām, balsošanu, vēlētāja tiesībām balsot aizklāti, jo tas ir pretrunā tiesību teorijai.

h. Tiesību teorija un vispāratzīta Latvijas tiesību doktrīna paredz, ka eksistē septiņi sākotnējās publiskās personas orgāni - Saeima, Ministru kabinets, tiesas, Satversmes tiesa, valsts prezidents, valsts kontrole un pilsoņu kopums. Pilsoņu kopums vis nav tauta vai jebkurš pilsoņu kopums, bet pilsoņu kopa, kad tā īsteno Satversmē noteiktās publiskās funkcijas, piemēram, viena desmitā daļa vēlētāju. Gan Kārlis Dišlers, gan Egīls Levits, gan Valsts pārvaldes iekārtas likums skaidri nosaka, kas ir orgāni. Publiskas personas orgāns — iestāde vai amatpersona, kuras kompetence un tiesības tieši paust publiskas personas tiesisko gribu ir noteiktas attiecīgās publiskās personas juridiskajā pamataktā vai darbību reglamentējošajā likumā. Tātad šajā gadījumā, kad tieši vēlētas valsts amatpersonas - deputāti publiski veic kādu rīcību - vēlas grozīt Satversmes konstitucionālo kodolu - piedaloties publiskās personas orgāna - pilsoņu kopuma - publiskā likumdošanas iniciatīvā nav nekāda pamata uzskatīt, ka likumdošanas iniciatori, kas ievēlēti par deputātiem ir kādas privātas personas, kurām pastāv leģitīma interese slēpt savu rīcību.

i. Visbeidzot iepriekšminētā rīcība ir valsts drošības apdraudējums. Līdz ar to citiem pilsoņiem ir tiesības zināt, kuri ievēlēti pilsoņu priekšstāvji valsts drošību apdraud.

Gatis Puriņš

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS - SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ Rīgā 2013.gada 19.aprīlī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese I.Petrovska, piedaloties pieteicējam Gatim Pūriņam, Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Centrālās vēlēšanu komisijas pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Jonāsam, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc Gata Puriņa pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Centrālai vēlēšanu komisijai sniegt pieprasīto informāciju.

Aprakstošā daļa

[1] Centrālajā vēlēšanu komisijā (turpmāk - Komisija) 2012.gada 13.janvārī saņemts pieteicēja Gata Puriņa informācijas pieprasījums, kurā pieteicējs lūdz sniegt informāciju par 2012.gada 18.februārī paredzēto tautas nobalsošanu par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" līdz 2012.gada 18.janvārim (mēnesi pirms nobalsošanas). Savā informācijas pieprasījumā pieteicējs lūdza norādīt deputātu vārdus, uzvārdus, pašvaldības nosaukumu (nenorādot citus personas datus), paskaidrojot, ka informācija nepieciešama, lai veiktu pētījumu par šīm personām.

Komisija 2012.gada 30.janvari ar lēmumu Nr.01-02/4 (turpmāk - Lēmums) atteica pieteicējam pieprasītās informācijas sniegšanu.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā par pienākuma uzlikšanu Komisijai sniegt pieprasīto informāciju.

Savā pieteikumā pieteicējs norāda, ka Lēmumā nav saprotams pamatojums informācijas sniegšanas atteikumam, turklāt pieteicējs netika pieprasījis informāciju par privātpersonām, bet vienīgi tikai amatpersonu vārdus un uzvārdus, nelūdzot sensitīvus datus.

Pieteicējs uzskata, ka viņam ir tiesības iegūt ziņas, kādas likumdošanas iniciatīvas atbalsta pieteicēja ievēlētas valsts amatpersonas, lai gūtu informētu viedokli, kuru izmantot īstenojot pasīvas un aktīvas vēlēšanu tiesības.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 30.martā saņemtajos rakstveida paskaidrojumos Komisija lūdz pieteikumu noraidīt, papildus paskaidrojot, ka viens no Komisijas pienākumiem ir rīkoties spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros.

Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 2.pantā likumdevējs ir noteicis, ka tautas nobalsošanā un likumu ierosināšanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu.

Savukārt minētā likuma 22.pants precizē, ka ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

No minētā redzams, ka likumdevējs nav uzlicis Latvijas pilsoņiem pienākumu sniegt Komisijai plašāku informāciju par savu politisko pārliecību, nodarbošanos vai citas ziņas, tādējādi Komisijai nav tiesību šādas ziņas prasīt no Latvijas pilsoņiem, kas piedalās tautas nobalsošanā.

Latvijas Republikā ir izveidota vienota vēlētāju uzskaites sistēma - vēlētāju reģistrs. Vēlētāju reģistra likuma 6.pantā ir noteikts, kādas ziņas jāiekļauj reģistrā par vēlētāju. Taču arī Vēlētāju reģistra likums neparedz iespēju pieprasīt un fiksēt paplašinātu informāciju par vēlētāju.

Tādējādi visi balsstiesīgie pilsoņi ir vienlīdzīgi savā vēlētāja, balsotāja un likumprojekta iniciatora statusā, neatkarīgi no tā vai pilsonis ir nodarbināts Latvijas Republikas publiskajā, vai privātajā sektorā, vai nodarbināts starptautiskajās organizācijās un to institūcijās vai ārvalstu privātajā sektorā.

Pildot Informācijas atklātības likuma prasības, Komisija ir informējusi sabiedrību par parakstu vākšanas par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" rezultātiem. Informācija par šiem rezultātiem ir publicēta un brīvi pieejama dažādās vietnēs, tostarp Komisijas mājaslapā http://-web.cvk.lv/pub/public/30187.html, kā arī http://web.cvk.lv/pub/public/30264.html.

No 2011.gada 1.novembra līdz 30.novembrim notika parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai. Parakstu vākšana bija jāorganizē, jo 2011.gada 9.septembrī tika iesniegts 12 533 vēlētāju parakstīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Tiesības piedalīties parakstu vākšanā bija balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri parakstīšanas brīdī bija sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Apkopojot un pārbaudot saņemtos parakstus, Komisija konstatēja, ka par Satversmes grozījumu ierosināšanu abās parakstu vākšanas kārtās ir parakstījušies 187 378 balsstiesīgi pilsoņi.

Informācijas atklātības likums nodrošina, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Kā izriet no Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Komisijas darbību un kompetenci, tad Komisijas kompetencē nav paplašinātu datu par vēlētājiem vākšana, reģistrēšana, ievadīšana, glabāšana, sakārtošana, pārveidošana, izmantošana, nodošana, pārraidīšana un izpaušana, bloķēšana vai dzēšana.

Tādējādi Komisija, izpildot pieteicēja informācijas pieprasījumu, būtu pārkāpusi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 11.pantu, kas aizliedz personas datu apstrādi, kas neatbilst Komisijas paredzētajam personu datu apstrādes mērķim.

Aizklātums nav anonimitāte un Komisijas pienākums, pieteicēja informācijas pieprasījuma kontekstā, ir konstatēt vai vēlētājs ir balsstiesīgs pilsonis, vai vēlētājs savu politisko pārliecību nerealizē atkārtoti, saskaitīt vēlētāju parakstus, konstatēt rezultātu un likumā noteiktajā kārtībā ar rezultātiem iepazīstināt sabiedrību.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Sensitīvo personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot likumā uzskaitītos gadījumos (norādītie gadījumi nesakrīt ar pieteicēja informācijas pieprasījumā norādītiem mērķiem); likuma izpratnē sensitīvi personas dati — personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.

No pieteicēja informācijas pieprasījuma izriet: pirmkārt, nepieciešamība veikt vēlētāju selektīvu izlasi - noskaidrot, kuras no privātpersonām (Latvijas Republikā balsstiesības ir tikai privātpersonām), kas ir parakstījušās par likumprojektu „Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē", ir vēlētas valsts vai pašvaldības amatpersonas; otrkārt, uzzināt šo privātpersonu sensitīvus datus - politisko pārliecību.

Valsts ievēro vienlīdzīgas izturēšanās pret visiem pilsoņiem principu, visi balsstiesīgie pilsoņi ir vienlīdzīgi un starp viņiem nav dalījuma privātpersonās, amatpersonās u.tml. Nav tiesību normas, kas noteiktu, kurai balsstiesīgo pilsoņu grupai savas balsstiesības un politiskā pārliecība ir jārealizē atklāti.

Piedalīšanās vai nepiedalīšanās vēlēšanās, tautas nobalsošanā un arī likuma ierosināšanā ir balsstiesīgā Latvijas Republikas pilsoņa politiskās pārliecības realizēšana.

Demokrātiska valsts rūpējas, lai pilsoņi varētu brīvi paust savu gribu, nebaidoties no ierobežošanas, sodīšanas vai vajāšanas.

Vēl vairāk, Satversmes 6.pantā expressis verbis noteikta vēlētāja tiesība balsot aizklāti. Aizklāta balsošana ir pašsaprotama brīvas gribas izpausmes garantija. Šo normu nevar sašaurināti attiecināt to tikai uz vēlēšanām un tautas nobalsošanu. Ja likumdevējs ir Satversmes normām nostiprinājis vēlētāja tiesības iesniegt Satversmes grozījumu projektu vai likumu projektu, tad aizklātums attiecas uz vēlētāju (balsstiesīgu pilsoni) arī šajā aspektā.

Komisija norāda, ka Komisijai ir saistošs Arhīvu likums, kura mērķis ir nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu un arhīvu pārvaldību. Atbilstoši Arhīvu likuma 4.panta prasībām, parakstu vākšanas lapas tiek nodotas valsts arhīvam atbilstoši iepriekš saskaņotam arhīvu plānam.

Tādējādi pieteikumā pieprasītā informācija ir pieejama valsts arhīvā. Savukārt, elektroniskā datu bāze, kas tika reģistrēta Datu valsts inspekcijā iestādes iekšējai lietošanai ar noteiktu mērķi - parakstītāju skaita noteikšanai ir iznīcināta 2012.gada 23.janvārī. Rīkojums un akts par personu kodu iznīcināšanu pieņemts pēc Satversmes tiesas 2012.gada 20.janvāra rīcības sēdes lēmuma - neapturēt referendumu.

[4] Tiesas sēdē pieteicējs savu pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz pieteikumā un pieteikuma papildinājumos norādītajiem argumentiem.

Tiesas sēdē Komisijas pilnvarotais pārstāvis pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pieteicējam sniegtajā atbildē un rakstveida paskaidrojumos tiesai sniegtajiem argumentiem.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, noklausoties procesa dalībnieku tiesas sēdē sniegtos paskaidrojumus un izvērtējot tos kopsakarā ar lieta materiāliem, secina, ka pieteikums ir noraidāms turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[6] Tiesa konstatē, ka izskatāmajā gadījumā pieteicēja mērķis ir iegūt informāciju par personām - deputātiem, kas parakstījušies par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

Savukārt Komisija atteica pieteicējam pieprasītās informācijas sniegšanu, norādot, ka pieprasītā informācija ir aizliegta sensitīvo personas datu apstrāde un neatbilst Komisijas paredzētajam personu datu apstrādes mērķim.

Tādējādi lietā ir strīds par to, vai Komisija pamatoti ir atteikusies sniegt pieteicējam viņa pieprasīto informāciju.

[7] Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 64.pants noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

Savukārt Satversmes 65.pants noteic, ka likumprojektus var iesniegt Saeimai Valsts Prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, ne mazāk kā pieci deputāti, kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju.

Satversmes 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Satversmes 100.pants noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.

Likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 1.panta 4.punkts noteic, ka tautas nobalsošanu rīko, ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Minētā likuma 11.panta pirmā daļa noteic, ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai.

Savukārt šī panta otrā daļa noteic, ka tautas nobalsošana par vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta noraidīšanas vai tā pieņemšanas ar satura grozījumiem Saeimā.

Arī no likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" IV.nodaļas „Likumu ierosināšana" izriet, ka ne mazāk kā 10000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem ir tiesības, norādot savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu (22.pants), pēc kā tiek uzsākta parakstu vākšana šā likuma ierosināšanai, vienlaikus nogādājot visām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kā arī parakstu vākšanas lapas (23.pants). Turklāt pilsoņi, kuri parakstījuši iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu šā likuma 22. pantā noteiktajā kārtībā, ieskaitāmi kopējā šā likuma ierosinātāju skaitā (24.pants).

No minētajām tiesību normām izriet, ka likumdošanas ierosināšanas tiesība cita starpā pieder arī tautai un katram vēlētājam ir brīvas tiesības paust savu viedokli, proti, Satversmes grozījumu likumprojektu iesniegt, kā arī parakstīties par šādu grozījumu iesniegšanu, ir tiesīgi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.

Tādējādi secināms, ka vēlētāji, kas parakstījās par konkrētā likumprojekta iesniegšanu to darīja, realizējot savas Satversmē garantētās pilsoņa tiesības.

[8] Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šī likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Šis likums nosaka vienotu kārtību, kādā privātpersonas ir tiesīgas iegūt informāciju iestādē un to izmantot. Likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 12.pantu, ja pieprasītās informācijas nav iestādes rīcībā, iestāde sniedz izziņu par informācijas atrašanās vietu, un, ja tas iestādei ir zināms, norāda, kādā kārtībā informācija ir pieejama.

No minētajām tiesību normām izriet, ka iestādei ir pienākums izsniegt tādu informāciju, kas ir tās rīcībā, vai kuru tai ir pienākums radīt.

Saskaņā ar likuma „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 8.pantu parakstu vākšanas lapās saskaņā ar ierakstu Latvijas pilsoņa pasē atzīmējams katra tautas nobalsošanas ierosinājuma parakstītāja vārds, uzvārds, personas kods un parakstīšanas datums.

Savukārt šī likuma 24.panta trešā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija saskaita parakstus un konstatē rezultātu, pēc tam ne vēlāk kā triju dienu laikā paziņo to Valsts prezidentam un nosūta viņam vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu.

Savukārt likuma „par Centrālo vēlēšanu komisiju" 6.pants noteic, ka Komisija:

1) nosaka valsts piešķirto naudas līdzekļu sadalījumu citām vēlēšanu komisijām;

2) rūpējas, lai attiecīgās valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinātu vēlēšanu komisijas ar telpām, transportu un sakaru līdzekļiem, kā arī citiem materiāltehniskajiem līdzekļiem;

3) nosaka, kādām jābūt vēlēšanu kastēm un ar vēlēšanu norisi saistīto dokumentu paraugiem;

4) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisiju protokoli un citi vēlēšanu (tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas) materiāli nosūtāmi vēlēšanu komisijām;

5) nosaka kārtību, kādā vēlēšanu komisijas nosūta protokolus un citus vēlēšanu (tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas) materiālus Centrālajai vēlēšanu komisijai;

6) noklausās republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju ziņojumus par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu;

7) dod republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijām norādījumus par visiem jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu procesa un gaitas nodrošināšanu atbilstoši likuma prasībām;

7-1) sakarā ar saņemtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda vēlēšanu rezultātus atsevišķos vēlēšanu apgabalos vai vēlēšanu iecirkņos;

7-2) informē vēlētājus par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas kārtību;

7-3 ) apkopo vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātus un publicē tos;

8) izskata sūdzības un iesniegumus par citu vēlēšanu komisiju lēmumiem un darbību un atceļ to nelikumīgos lēmumus;

9) ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu saistītu jautājumu;

10) pilda citus likumos noteiktos pienākumus.

No minētā secināms, ka vēlētājam, parakstoties par konkrētā likumprojekta grozījumu iesniegšanu, nav pienākums norādīt savu darbavietu un amatu, savukārt Komisijai ir pienākums apkopot un publicēt vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātus, taču nav pienākums un nav arī tiesības papildus apstrādāt iegūto informāciju un radīt jaunu informāciju, proti, Komisijai nav pienākums un nav arī tiesību pārbaudīt parakstījušos vēlētāju ieņemamos amatus un darbavietas.

[9] Ņemot vērā iepriekš [7]-[8] konstatēto, tiesa atzīst, ka Komisijas rīcībā nav informācijas par parakstījušos vēlētāju ieņemamajiem amatiem un darbavietām, tādējādi Komisija nevarēja sniegt pieteicējam viņa pieprasīto informāciju. Līdz ar to Komisijas Lēmums par atteikšanos sniegt pieprasīto informāciju atzīstams par tiesisku.

Tādējādi tiesai nav pamata atcelt Lēmumu, bet pieteicēja pieteikums ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu Administratīvā rajona tiesa nosprieda:

noraidīt Gata Puriņa pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Centrālai vēlēšanu komisijai sniegt pieprasīto informāciju."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...