Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Arī es biju starp tiem, kas pagājušajā trešdienā uzcītīgi klausījās Latvijas radio, lai no pirmavota – tieslietu ministra Aigara Štokenberga uzzinātu, ko tad tieši dos atlaižamās Saeimas tik lielā vienprātībā pieņemtās „pretofšoru” izmaiņas komerclikumā. Un kaut ko sapratu arī – lai arī no tantēm Bauskā nekas tāds netiek gaidīts.

Tātad – ko es sapratu par Štokenberga loģiku: zinot uzņēmumu patiesā labuma guvējus, Valsts ieņēmumu dienestā var viegli noskaidrot, kuri tad ir saistītie uzņēmumi. Pēc tam jau var tikpat viegli noskaidrot, vai tiek veikti fiktīvi pārskaitījumi, kuru mērķis ir tikai optimizēt nodokļus, vai tie tiešām ir saistīti ar kāda uzņēmuma konkrēto saimniecisko darbību. Savukārt tas tad arī palīdzēs atklāt PVN shēmas – un valsts būs ieguvēja.

Tiktāl viss skaisti un jauki, tikai viens neērts sīkums – lai tiktu pie lielās nodokļu naudas, mūsu mīļajai valstij ir jāzina uzņēmumu patiesā labuma guvēji, - tas tāpēc, lai varētu pamanīt blēdīgās shēmas. Kā tos uzzināt? Un tad nu ministrs radio vienkārši saka – nu, kā, saskaņā ar likumu visiem tie jāuzrāda Uzņēmumu reģistram. Viņš, rau, tā cerot (!).

Ministra cerības – tas ir nopietns arguments, bet vismaz pie mums Bauskā papildus tam, ka pavasarī ceram uz labu kartupeļu ražu, mēs vēl arī šo to darām, lai mūsu cerībām būtu pamats – nu, teiksim, vismaz iestādām kartupeļus.

Bet kas vēl vēlmē pēc saviem kartupeļiem ir ministram, izņemot cerību un tāpat dikten nopietno juridiski tautsaimniecisko apgalvojumu, ka „agri vai vēlu jebkura patiesība nāk gaismā” (kaut Latvijas mūsdienu vēsture ir pilna ar miljonu mahinācijām, par kurām patiesība gaismā nav nākusi ne sitama)?

Izrādās – nekā nav, izņemot sava veida apburto apli. Valsts naudu dabūs, ja atklās nodokļu shēmas. Nodokļu shēmas varēs atklāt, ja būs zināmi patiesie labuma guvēji. Labuma guvējus, kā cer ministrs, visi uzņēmumi kārtīgi uzrādīs. Bet uzrādīs droši vien tikai kārtīgie uzņēmumi, ne jau blēži, kas blēdās arī tagad un nez vai beigs to darīt.

Tad kā jaunais likums palīdzēs noķert blēžus, kas līdz šim blēdās ar nodokļiem un tagad neuzrādīs pareizos labuma guvējus? Nekā, jo viņi labuma guvējus nebūs uzrādījuši – pretēji ministra kaismīgajām cerībām. Vai viņus kaut kas motivēs? Ja kaut kas tiks atklāts, tiks ierosināti kriminālprocesi, un tad viss nāks gaismā, saka ministrs.

Bet līdz šim arī bez visiem likuma grozījumiem bija tieši tāpat – ne labāk un ne sliktāk: ja blēži bija dumji, par viņu rīcību ierosināja kriminālprocesus, to ietvaros sūtīja tiesiskās palīdzības līgumus uz ārzonām, reizēm saņēma atbildes utt.; ja blēži nebija dumji, nekādu kriminālprocesu nebija. Tad kāda jēga no likuma grozījumiem, kurus var mierīgi nepildīt?...

Patiesībā noslēdzošā intervijas daļa, pēc manām vienkāršajām domām, šo Štokenberga vārdā nosaukto apburto apli demonstrē vienkārši skaisti.

Žurnāliste: Viņi nedeklarēs, viņi pateiks, ka tas ir pārāk sarežģīti.

Štokenbergs: Mēs to uzzināsim, tiklīdz mūsu rīcībā būs ziņas, ka kāds ir pārkāpis likumu.

Žurnāliste: Pēc kā jūs varēsiet spriest, ka ir pārkāpts likums? Likums paredz, ka, ja tas ir pārāk sarežģīti, tad var neziņot.

Štokenbergs: Nu, tas ir bezjēdzīgi.

Žurnāliste: Bet es nesaprotu, kāpēc jūs tagad nevarat, bet tad jūs varēsiet?

Štokenbergs: Vai jūs varētu…

Žurnāliste: Tad es jautāju, ja jūs varēsiet, tad kad mēs uzzināsim, jo tas taču arī ir svarīgi, kas...

Štokenbergs: Es jums atbildēju piecas reizes, ka mēs to uzzināsim tajā brīdī, kad būs kriminālprocess.

Žurnāliste: Nu, bet par to tad kriminālprocess?

Štokenbergs: Es neplānoju. Jūs plānojat kaut kādu kriminālprocesu. Tas, ko es jums pateicu, ka mūsu rīcībā nav nekādu ziņu, ka tur šobrīd tiek rosināts kriminālprocess. Tas ir tas, ko es jums atbildēju.

Žurnāliste: Bet kad būs pirmie rezultāti, kad mēs uzzināsim, kādi ir ēnu ekonomikas apkarošanas rezultāti? Un ar šo airBaltic piemēru, kā tad mēs apkarosim ēnu ekonomiku?

Štokenbergs: Mēs spēsim salīdzināt ar saviem makroekonomiskajiem datiem, cik liels turpmāk ir ēnu ekonomikas ir ēnu ekonomikas īpatsvars. Šobrīd pēc dažādiem pētījumiem, tie ir 38, 1 procents.

Žurnāliste: Ņemsim šo pašu airBaltic akcionāra piemēru, izstāstiet, lūdzu, kā tas apkaros ēnu ekonomiku? Lai cilvēki saprot... Tātad ir airBaltic akcionārs, kura īpašnieks ir ārzonā reģistrēta kompānija.

Štokenbergs: Nu, kāds tam sakars šobrīd ar airBaltic.

Žurnāliste: Jūs pats minējāt šo piemēru.

Štokenbergs: Es pieminēju to kā piemēru, kurā šobrīd ir ārzonas uzņēmums. Uzņēmumā, kurā ir Latvijas valsts kapitāla daļas.

Žurnāliste: Jā.

Štokenbergs: Tas acīm redzami nav pareizi, jo pat mēs, īpašnieki, šobrīd nevaram pārliecināties, kas ir mūsu partneris mums piederošā uzņēmumā.

Žurnāliste: Jā, bet mēs runājam par cīņu ar ēnu ekonomiku. Tātad kādā veidā, uzzinot, ka patiesais labuma guvējs ir, es nezinu, Nīderlandes pilsonis tāds un tāds, jums izdosies apkarot ēnu ekonomiku?

Štokenbergs: Gluži vienkārši. Viņš sēdēs cietumā par nodokļu nemaksāšanu. Vai tas nav saprotams?

Žurnāliste: Kāpēc viņš sēdēs cietumā? Kādus nodokļus šis uzņēmums nav maksājis?

Štokenbergs: Es nezinu, par kuru uzņēmumu…

Žurnāliste: Mēs runājam par airBaltic.

Štokenbergs: Labi, es atvainojos. Man pietiek...

Ar vārdu sakot, labi saprotams, kāpēc Štokenberga kungs aizmuka no radio studijas. Nav viegli skaidroties par stulbiem, populistiskiem un nekādi neīstenojamiem likuma grozījumiem. Bet, ja nu es akurāt par tiem un cienīto ministru kļūdos, varbūt no valdības vai Saeimas varētu parādīties kāds, kurš skaidri pastāstītu – kas tad tā reāli un praktiski tiek likts lietā, lai tiktu pie kartupeļu ražas. Izņemot, protams, Štokenberga cerības un pārliecību, ka "kādreiz viss nāk gaismā".

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...