Kāpēc mediji tik labvēlīgi izturas pret patiesi “netīriem” uzņēmumiem un uzņēmējiem?
Pietiek lasītājs11.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ir jautājums Latvijas medijiem – kāpēc tie vienus uzņēmumus un uzņēmējus ir gatavi gremdēt līdz pēdējam, bet citus, lai cik „netīri” visdažādākajās jomās arī nebūtu un lai cik uzskatāmi nedarītu visdažādākās nekrietnības „biznesa” vārdā, ir gatavi gandrīz vai iecelt Latvijas lepnuma statusā. Vēl vairāk, ja arī apstākļi ir tādi, ka „galvenās straumes” mediji ir spiesti paziņot par kādu pārkāpumu, visvisādos veidos pievienojot vārdu „iespējams”, pēc tam tie šo gadījumu nekavējoties „aizmirst”.
Minēšu trīs konkrētus piemērus par pēdējā laikā biežāk pieminēto miljonāru, dārgu luksusauto cienītāju un nodokļu optimizētāju, uzņēmuma Stiga RM īpašnieku Andri Ramoliņu un viņa „ētisko biznesu”.
Pirmais gadījums, ko LNT ziņas pagājušā gada aprīlī aprakstīja kā „Dabas aizsardzības pārvalde vērsīsies pret mežizstrādes uzņēmumu”.
Īss kopsavilkums: Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) sašutusi par mežizstrādes uzņēmuma ”Stiga RM” sākto reklāmas kampaņu, kurā tas aicina mežu īpašniekus steigties pārdot koksni, pirms šos īpašumus ir apsekojuši DAP speciālisti un atraduši aizsargājamos biotopus. DAP šo reklāmu uzskata par maldinošu un vērsīsies ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), pieprasot pārtraukt tās pārraidīšanu.
”Kurzemes radio” skanēja “Stiga RM” apmaksāta reklāma, kurā tiek apgalvots, ka DAP savā vēstulē nepatiesi norādot, ka aizsargājamā biotopa atrašana nenozīmē automātisku saimnieciskās darbības ierobežojumu noteikšanu. Tādēļ uzņēmums reklāmā aicina mežu īpašniekus nekavējoties rīkoties: ”Pēc šādas vēstules saņemšanas, aicinām nekavējoties uzsākt mežistrādi pirms jūsu mūža ietaupījumi tiks pārvērsti dabas parkā, uz kuru varēsiet doties tikai ogot un sēņot.”
DAP uzņēmuma izplatīto informāciju uzskata par maldinošu un vērsīsies PTAC, lai pārtrauktu turpmāku šīs reklāmas publiskošanu, tā LNT Ziņām norādīja DAP ģenerāldirektora vietniece dabas aizsardzības jomā Gunta Gabrāne. ”Ja uzņēmums strādā, pēc esošiem datiem, ar 8 miljonu peļņu, kāpēc viņš apmaksā šāda veida reklāmu, kas mērķēts citiem mežu īpašniekiem? Drīzāk tā ir cilvēkus iebiedējoša informācija, kas ir nepatiesa, lai mazie meža īpašnieki izlemtu, ka ir pirmais mirklis, lai pārdotu savu mežu. Un tad es vēršos pie šī uzņēmuma un atdodu viņam savu koksni pie šā brīža steidzamajām cenām, jo, ”nedod dies’” tiks uzlikt mikroliegums. Es nevaru nosaukt to par krāpniecību, bet tā ir ekonomiska spēle, lai gūtu vēl lielāku peļņu, ko spēlē šis uzņēmums,” skaidro G. Gabrāne.
Tagad pajautāšu – vai jūs esat kaut ko dzirdējuši par to, ka Dabas aizsardzības pārvalde būtu alkatīgajam uzņēmumam uzlikusi sodu? Vai par to, ka sodu būtu uzlicis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kurš citkārt ir gatavs par pārsimt eiro strīdu ievietot uzņēmumu melnajā sarakstā? Un, ja neesat, tad kāpēc, kā jūs domājat?
Otrais gadījums – senāks, datējams ar 2011. gadu: „Par baļķvedēja un vilciena sadursmi pārvadātājs grib piedzīt no „Pasažieru vilciena” 100 000 latu.”
Īss kopsavilkums: 29.marta rītā ap pulksten sešiem Ķegumā uz dzelzceļa pārbrauktuves elektrovilciens sadūries ar kravas auto, kurš "iestrēga" uz pārbrauktuves. Cilvēki negadījumā necieta. Vilcienu satiksme bija apturēta līdz pēcpusdienai, kamēr no avārijas vietas aizvilka gan vilcienu, gan baļķvedēju.
Uzņēmums "Stiga RM" prasa piedzīt no "Pasažieru vilciena" gandrīz 100 000 latu lielu zaudējumu atlīdzību par mašīnista kļūdas dēļ Ķegumā notikušo vilciena un uzņēmumam piederošā baļķvedēja sadursmi.
Uzņēmums prasību piedzīt 99 355,19 latus nodarītus zaudējumus iesniedzis trešdien Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas apgabala tiesā, portālu "Delfi" informēja uzņēmuma advokāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems norāda, ka Valsts policijas Rīgas reģiona un Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs ir atzinis, ka SIA "Stiga RM" piederošā kravas transportlīdzekļa vadītājs faktiski nav vainojams ceļa satiksmes negadījuma izraisīšanā, jo bija ievērojis ceļa satiksmes noteikumus un, saskaņā ar tiem, brīdinājis vilciena mašīnistu par salūzušo transportlīdzekli uz pārbrauktuves.
"Stiga RM" valdes loceklis Andris Ramoliņš ir pilnībā pārliecināts, ka PV rīcībā bija pietiekami daudz laika, lai novērstu elektrovilciena un smagās automašīnas sadursmi Ķegumā, savlaicīgi informējot par to vilciena mašīnistu.
Un tagad pajautāšu – vai esat ko uzzinājuši no „plašstaumes medijiem” par to, kā beigusies šī tiesvedība? Un šis kriminālprocess? Vai jums ir pastāstīts, kāds bijis iznākums „ētiskā uzņēmēja” pietiekami absurdajai prasībai? Un, ja ne, tad kādu iemeslu dēļ, interesanti...
Trešais gadījums atkal nesenāks, saistīts ar bēdīgi slaveno Valsts vides dienestu un 2016. gadā tika pieteikts skaļi: „SIA “Stiga RM” darbība ilgstoši piesārņo vidi.”
Īss kopsavilkums: Veicot pārbaudi bērza saplākšņa ražošanas uzņēmumā SIA “Stiga RM”, Valsts vides dienesta (VVD) Liepājas reģionālās vides pārvaldes (Liepājas RVP) inspektori konstatējuši ilgstošas vides aizsardzības prasību neatbilstības, kā rezultātā Kuldīgas novadā, privātā dīķī bojā gājušas zivis. Liepājas RVP plāno veikt arī tuvumā esošas Krāčupītes pārbaudi, lai pārliecinātos, vai piesārņojums nav skāris arī dabiskā lašu sugas zivju nārsta upi.
Šobrīd Liepājas RVP uzsākusi administratīvo lietvedību un izvērtēs SIA “Stiga RM” rīcību. Kopš piektdienas, 5. februāra, notikuši uzņēmuma lietus ūdens kanalizācijas sistēmas attīrīšanas darbi. Sistēmā nezināmu laika posmu nonācis neattīrīts ūdens, kas plūdis uzņēmuma teritorijā no koka baļķu mērcēšanas konteineriem. Savukārt pa lietus ūdens kanalizācijas sistēmu netīrais ūdens nonācis grāvī, kas
Tāpat VVD Liepājas RVP vērtēs inspektora rīcība, pildot savus amata pienākumus vides piesārņojuma konstatēšanā un veicot kontroles uzņēmumā SIA “Stiga RM”. Vides pārvalde pieļauj, iespējams, pārkāpumus uzņēmuma darbībā varēja konstatēt krietni agrāk – 2015. gada rudenī, kad pārvaldē vērsās dīķa īpašnieks ar aizdomām par ūdens kvalitātes izmaiņām savā privātā ūdenstilpē.
Un tagad atkal pajautāšu – vai esat ko dzirdējuši par to, kā visas šīs pārbaudes beigušās? Par to, vai Andrim Ramoliņam un viņa uzņēmumam būtu uzlikti iespaidīgi sodi par vides piesārņošanu? Un, ja jau atkal neesat dzirdējuši, tad pajautājiet paši sev, kurš te varētu būt vairāk „nomotivēts” – mediji vai attiecīgās valsts iestādes?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
