Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir taču patīkami apzināties, ja Valsts prezidents ir ar tīru un patiesu sirdsapziņu pierādījis sevi līdzšinējā darbā. Mārcis Auziņš ir izteicies, ka esot uzrunāts Valsts prezidenta amatam, to darījuši kādas koalīcijas partijas pārstāvji, un M.Auziņš esot taujājis viņiem, vai to gribot tikai attiecīgās partijas šī konkrētā viena domu biedru grupa, vai visa partija.

Atbilde esot bijusi, ka to gribot partija.[1] Ja runājam par grupējumiem, kuri ir pamanāmi kādas partijas iekšienē, tad visspilgtāk ar šādu grupēšanos izceļas vienotākā partija Vienotība. Pagaidām visspilgtāk izceļas “Viņķeles” un “Āboltiņas” grupējumi. Atliek vien jautājums, kuras koalīcijas partijas, kurš grupējums vēlas redzēt M.Auziņu par Latvijas Valsts prezidentu?

Bet šādas ideālas prezidenta kandidatūras jau nerodas pēdējā brīdī, attiecīgās personas sevi ir pierādījušas līdzšinējā darbā, kuram tās nodevušās ar visu sirdi un dvēseli. M.Auziņš nav baidījies nospraust patiešām augstus mērķus, protams, ne vienmēr tos var sasniegt, bet tas jau nav galvenais panākumu cilvēku rādītājs.

Apmēram pirms astoņiem gadiem M.Auziņš pieteicās par Latvijas Universitātes rektora kandidātu, pirms tam viņš bija Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsēdētājs ar spēcīgu Fizikas un matemātikas fakultātes aizmuguri, LU iekšienē un ārienē nereti dēvēta par “fizmatu mafiju”, jo tā ietver ne tikai fakultāti, bet arī daudzus institūtus, kas varu LU pārņēmusi nu jau gadu desmitiem. Starp citu fizmatu mafija veiksmīgi vai mazāk veiksmīgi apsaimnieko LU īpašumus un ņem milzu kredītus bankās, operējot ar miljoniem.[2]

Lai kļūtu par rektoru, M.Auziņš izvēlējās paust drošus apgalvojumus, ka LU varētu būt šķiet Pasaules reitingu topa pirmajā simtniekā, bet pagaidām līdz kādām tūkstošajām vietām[3] grozās noteikti, vienu brīdi pat uzrāva līdz posmam no 701. līdz 800. vietai.[4] Arī pirms četriem gadiem, kad M.Auziņš vēlējās un viņam izdevās atkārtoti tikt ievēlētam par LU rektoru, doma ambīcijās bija jau mazinājusies un izteikumos kļuva piesardzīgāks, sacīdams, ka LU reitinga vieta varētu tuvināties simts, bet nu jau Eiropas labākajām universitātēm.[5] Lieki piebilst, ka šobrīd LU izredzes nav krietni palielinājušās.

M.Auziņš bieži uzstājies ar vēlmi padarīt LU par zinātnes universitāti, droši vien tāpēc, ka tā bijusi lielākā un ietekmīgākā universitāte Latvijā. Tiešām uzsvars liekams uz “bijusi”. 2007.gadā, kad LU rektora amata varas ķēdi pārņēma M.Auziņš no sava, protams, fizmatu kolēģa I.Lāča, tad LU studentu skaits bija 25 580,[6] pašlaik, kā rāda statistika, tad LU studentu skaits krities līdz 14 020.[7] M.Auziņa rektorēšanas laikā studentu skaits samazinājies apmēram līdz 54,8084440969 procentiem kopš rektorēšanas sākuma. Tas droši vien tāpēc, ka laikam vainīgs ir demogrāfijas faktors un studijas kļuvušas kvalitatīvākas un piesakās tikai motivētākie un labākie studēt gribētāji. Līdz ar šo kvalitātes rādītāju paaugstināšanu droši vien krities ne tikai studentu skaits, bet kritis arī LU kā lielākās universitātes statuss Latvijā. Šobrīd Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir apsteigusi LU varenībā – tajā studē 14 452 studenti,[8] viņus gan laikam neietekmē demogrāfiskais faktors un mazāk motivētākie studenti izvēlas studēt ļoti vieglās inženierzinātnes. Maza, bet kvalitatīva LU droši vien ir pareizs virziens, jo Latvijā pārāk maz mazu augstskolu. Kvalitātes uzlabošana laikam ir par pamatu, kāpēc neatlika cita iespēja, kā nesen palielināt studiju maksu LU.[9]

Kad M.Auziņš kandidēja par rektoru otrreiz, tad LU Studentu padome izvirzīja citu kandidātu - droši vien tikai tāpēc, lai radītu konkurenci un par uzticības zaudēšanu studentu acīs laikam nevar būt runas, tāds pieņēmums ir visai drošs, jo fizmatu studentu viedoklis bieži ir bijis pozitīvs par rektoru un viņa darbību. Vēl var noteikti piekrist, ka Auziņš ir pasaules līmeņa zinātnieks, jo bieži ciemojas Bērklijas Universitātē ASV, laikam tāpēc LU budžetā parasti tiek ieplānoti līdzekļi pastāvīgiem komandējumiem (šķiet ap pusmiljonu eiro), lai uzturētu LU tik ļoti nepieciešamās saites ar Bērkliju.

Tā kā pasaules līmeņa zinātne var sasaistīties tikai ar cilvēkiem, kuri mēdz doties zinātniskos ārzemju braucienos pastrādāt, tad M.Auziņam došānās uz ārzemēm nodarboties ar zinātni nav sveša jau kopš Padomju Savienības laikiem. Padomju Savienībā uz ārzemēm tika laisti tikai tādi gudri zinātnieki, kuriem bija izcilas spējas zinātnē. Tāpēc M.Auziņa kungs ciemojās (nodarbojās ar zinātni - pētniecību) padomju laikā Ķīnā un Kanādā.

Tiešām nav saprotams, kāpēc pasaules līmeņa zinātniekam M.Auziņam drošības policijā nav devuši pielaidi pie valsts noslēpuma 2010.gadā, tolaik izskanēja aizdomas, ka tas varētu būt tādēļ, ka pasaules līmeņa zinātnieks ciemojies padomju laikā ārzemēs.[10] Protams, vēlāk Satversmes aizsardzības birojs izsniedza šo pielaidi, droši vien drošības policija nebija novērtējusi izcilā un pasaules slavenā zinātnieka nozīmi zinātnes attīstībā padomju laikā. Vismaz pašlaik, kad PSRS Valsts drošības komitejas darbības izpēti (VDK komisiju) vēlas uzticēt LU zinātniekiem, tad vismaz skaidrs, ka šādas spekulācijas vairāk nenotiks, jo fizmatu pārvaldītā universitāte šādas nekrietnības vairs nepieļaus.

Kopības sajūta un vienota universitāte laikam bijusi par pamatu fizmatu pārstāvim Auziņam parakstīties kā kopdzīves likumprojekta iniciatoram, lai sāktu parakstu vākšanu un atbalstu likumprojektam.[11] Kopā taču ir lieliski, ja puisis ar puisi varētu kopā dzīvot un nodrošināt viens otram arī sociālās garantijas.

Kopība tomēr Auziņam bijusi svarīga, lai varētu visi draudzīgi dzīvot arī ar kaimiņiem austrumos, ne velti pat padomju laikos tika uz ārzemēm, lai nodarbotos ar augsto zinātni, jo spēja pārvarēt politiskās un citas nianses, galvenais taču augstās matērijas, kurās domā zinātnieks. Nākamajā dienā pēc pašreizējās Saeimas vēlēšanām M.Auziņš paziņoja savā twitterkontā: “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalīcijai, kurā piedalītos Saskaņa. Tāda iespēja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”[12] Jāņem vērā, ka šis paziņojums bija tieši valdības izveides laikā, varam tikai nojaust, kuras atbildīgas partijas veidotu valdību, ja M.Auziņš kā ļoti labs prezidents nominētu ar visu atbildību premjera amata kandidātus.

Draudzība un labas attiecības ar ārzemju investoriem un LU mecenātiem ir bijušas svarīgas LU rektoram jau sen. 2013.gada septembrī LU notika senāta svinīgā sēde, kurā tika sveikts un uzrunu teica jaunais LU Goda doktors, LU mecenāts, Krievijas miljardieris, Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors Pjotrs Avens: “LU Goda doktora nosaukums P.Avenam tiek piešķirts par viņa zinātnisko un praktisko ieguldījumu Latvijas attīstībā un sadarbībā ar Krieviju, kā arī atbalstu Latvijas Universitātei.”[13] Sadarbība ar Krieviju noteikti ir pats galvenais un pareizais virzības ceļš, lai attīstītos un plauktu Latvija.

Kopība un draudzība, protams, ir svarīga lielajā vienotības un saskaņas pārpildītajā universitātes saimē, kurā fizmatu vadība rāda pareizo Latvijas virzības ceļu, tāpēc M.Auziņš ir ļoti labs Valsts prezidenta amata kandidāts.

* iespējams, pseidonīms

[1] LNT raidījums “900 sekundes” 2015.gada 13.aprīlī

[2] NRA.lv raksts 2011.gada 16.maijā “LU īpašumā "Ratnieki" ieguldīti miljoni, atdeve nekāda”

[3] Macroeconomics.lv 2013.gada 4.septembra raksts “Kāpēc pasaules reitingu topos nav Latvijas augstskolu”

[4] LA.lv 2014.gada 17.septembra raksts “LU – 800 labāko augstskolu skaitā”

[5] LTV 2014.gada 13.maija raidījums “Viens pret viens”

[6] Latvijas Universitātes darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009.-2015.gadam, apstiprināta 2009.gada 18.septembrī, 4.lpp

[7] LU.lv 2014.gada 15.oktobra raksts “Studējošo skaits pilna un nepilna laika studijās 2014. gada 1. oktobrī”

[8] RTU.lv 2014.gada 1.oktobra raksts “Skaitļi un fakti”

[9] TVNET.lv 2015. gada 22. janvāra raksts “Auziņš: nevar izslēgt, ka studiju maksa Latvijas Universitātē augs”

[10] LTV Panorāma - 2010.gada 26.aprīļa sižets “LU rektoram atsaka pielaidi valsts noslēpumam”

[11] DELFI.lv 2015.gada 23. marta raksts “Sāk parakstu vākšanu par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā”

[12] M.Auziņa twitter.com ieraksts 2014.gada 5.oktobrī “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalīcijai, kurā piedalītos Saskaņa. Tāda iespēja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”

[13] LU.lv 2013.gada 28.septembra raksts “Senāta svinīgā sēde par godu Universitātes jubilejai”

Foto no foto.lu.lv

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...