Kāpēc Maligina šķirtenei ir tik svarīga katra diena, ko Brečei-Beļevičai izdodas noturēties „Olainfarm” vadībā?
Pietiek lasītājs03.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Medijos ir parādījušās ziņas par to, ka jaunu saasinājumu saistībā ar varas cīņām uzņēmumā Olainfarm ir izraisījusi uzņēmuma lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekles Milanas Beļevičas (agrāk Ludmilas Brečes) vēlme kaut vēl dažas dienas saglabāt šo amatu, neraugoties uz mantinieču vairākuma viņai izteikto neuzticību. Patiesībā izskaidrojums šai Beļeviču (attēlā) „komandējošās” Valērija Maligina šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes vēlmei ir ļoti vienkāršs – tiek mēģināts uzņēmumu slēptā veidā iztirgot ukraiņu uzņēmējiem, lai tad, kad Beļeviča amatus zaudēs, „vilciens jau būtu aizgājis”.
Medijos jau ir aprakstīts, kā par vienīgo Olmafarm valdes locekli Maligina vecākās meitas Irinas Maliginas vietā, izmantojot Uzņēmumu reģistra pretimnākšanu juridiski strīdīgā situācijā, Beļeviča tika iecelta šā gada sākumā, savukārt pēc aprīlī notikušās Olainfarm „busiņa sapulces” Beļeviča ar Maligina otras meitas Nikas Saveļjevas un mazgadīgās meitas mātes Balderes-Sildedzes kopēju atbalstu kļuva arī par Olainfarm valdes locekli.
Taču pēc tam situācija mainījās, un jūnija vidū Maligina un Saveļjeva paziņoja, ka Beļeviča ir pilnībā zaudējusi viņu uzticību. „Jūs, Milana Beļeviča, esat zaudējusi Sabiedrības dalībnieku (līdzmantinieku vairākuma) uzticību un esat atcelta no valdes locekļa amata ar 2019. gada 13. jūniju…” – ja atlaišana notiek ar šādu paziņojumu palīdzību, tas liecina par to, ka uzņēmuma vadītājs ir pastrādājis kaut ko tiešām nopietnu.
Taču, kā ir izrādījies, Beļeviča dara visu iespējamo, lai šajā amatā noturētos iespējami ilgi. Uzņēmumu reģistru ir izdevies „nomotivēt”, lai tas lēmumu par Beļevičas atlaišanu izskatītu veselu mēnesi, un te nu jautājums – ar ko tas skaidrojams? Kāpēc Balderei-Sildedzei ir tik svarīga katra diena, kuru Beļevičai vēl izdodas pavadīt amatos Olmafarm un Olainfarm?
Skaidru atbildi dod nu jau arī publiski parādījusies informācija, ka pēdējās divās Olainfarm akcionāru sapulcēs Beļevičas formāli vēl vadīto Olmafarm pārstāvējusi nevis viņa pati, bet gan kāds Volodimirs Novikovs. Kas tas tāds – to citi akcionāri droši nezina, taču cilvēks ar tieši šādu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.
Baldere-Sildedze, kuras marionete ir Beļeviča, par šo mistisko ukraini klusē, un klusē arī pati Beļeviča. Taču ir pilnīgi skaidrs – ne jau tāpat vien ukraiņu lieluzņēmējam ienāktu prātā doties uz Latviju, lai tur tāpat vien piedalītos vietējā uzņēmuma akcionāru sapulcē.
Pēc visa spriežot, ir izdomāta jauna shēma, kā apiet Valērija Maligina testamentā skaidri noteikto aizliegumu tuvākajos gados pārdot Olainfarm akcijas, - viņa šķirtenei kāds šādu shēmu ir ieteicis, un nu tiek darīts viss iespējamais, lai Beļeviču noturētu amatā pietiekami ilgi, lai shēmas īstenošana kļūtu neatgriezeniska.
„Neizdevās rast apstiprinājumu, ka būtu veikta kādas akciju daļas pārdošana vai apķīlāšana par labu kādam nākotnes darījumam. Mīkla par to, kādas ir V. Novikova intereses un patiesā loma kārtējā Olainfarm jezgā, pagaidām paliek neatklāta,” šai tēmai veltītā publikācijā konstatējis laikraksts Dienas Bizness.
Taču arī tam, ka nekādi pārdošanas dokumenti nav publiskoti, ir izskaidrojums – ļaudis, kas stāv aiz Balderes-Sildedzes un viņas marionetes Beļevičas, neraugoties uz Olainfarm biržas uzņēmuma statusu, vispār cenšas jebkādus dokumentus publiskot, cik vēlu vien iespējams. Par to liecina kaut vai fakts, ka vēl joprojām Uzņēmumu reģistrā nav iesniegti pat dokumenti par 21. jūnijā notikušo Olainfarm akcionāru sapulci.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
