Kāpēc Maligina šķirtenei ir tik svarīga katra diena, ko Brečei-Beļevičai izdodas noturēties „Olainfarm” vadībā?
Pietiek lasītājs03.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Medijos ir parādījušās ziņas par to, ka jaunu saasinājumu saistībā ar varas cīņām uzņēmumā Olainfarm ir izraisījusi uzņēmuma lielākā akcionāra – SIA Olmafarm valdes locekles Milanas Beļevičas (agrāk Ludmilas Brečes) vēlme kaut vēl dažas dienas saglabāt šo amatu, neraugoties uz mantinieču vairākuma viņai izteikto neuzticību. Patiesībā izskaidrojums šai Beļeviču (attēlā) „komandējošās” Valērija Maligina šķirtenes Signes Balderes-Sildedzes vēlmei ir ļoti vienkāršs – tiek mēģināts uzņēmumu slēptā veidā iztirgot ukraiņu uzņēmējiem, lai tad, kad Beļeviča amatus zaudēs, „vilciens jau būtu aizgājis”.
Medijos jau ir aprakstīts, kā par vienīgo Olmafarm valdes locekli Maligina vecākās meitas Irinas Maliginas vietā, izmantojot Uzņēmumu reģistra pretimnākšanu juridiski strīdīgā situācijā, Beļeviča tika iecelta šā gada sākumā, savukārt pēc aprīlī notikušās Olainfarm „busiņa sapulces” Beļeviča ar Maligina otras meitas Nikas Saveļjevas un mazgadīgās meitas mātes Balderes-Sildedzes kopēju atbalstu kļuva arī par Olainfarm valdes locekli.
Taču pēc tam situācija mainījās, un jūnija vidū Maligina un Saveļjeva paziņoja, ka Beļeviča ir pilnībā zaudējusi viņu uzticību. „Jūs, Milana Beļeviča, esat zaudējusi Sabiedrības dalībnieku (līdzmantinieku vairākuma) uzticību un esat atcelta no valdes locekļa amata ar 2019. gada 13. jūniju…” – ja atlaišana notiek ar šādu paziņojumu palīdzību, tas liecina par to, ka uzņēmuma vadītājs ir pastrādājis kaut ko tiešām nopietnu.
Taču, kā ir izrādījies, Beļeviča dara visu iespējamo, lai šajā amatā noturētos iespējami ilgi. Uzņēmumu reģistru ir izdevies „nomotivēt”, lai tas lēmumu par Beļevičas atlaišanu izskatītu veselu mēnesi, un te nu jautājums – ar ko tas skaidrojams? Kāpēc Balderei-Sildedzei ir tik svarīga katra diena, kuru Beļevičai vēl izdodas pavadīt amatos Olmafarm un Olainfarm?
Skaidru atbildi dod nu jau arī publiski parādījusies informācija, ka pēdējās divās Olainfarm akcionāru sapulcēs Beļevičas formāli vēl vadīto Olmafarm pārstāvējusi nevis viņa pati, bet gan kāds Volodimirs Novikovs. Kas tas tāds – to citi akcionāri droši nezina, taču cilvēks ar tieši šādu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.
Baldere-Sildedze, kuras marionete ir Beļeviča, par šo mistisko ukraini klusē, un klusē arī pati Beļeviča. Taču ir pilnīgi skaidrs – ne jau tāpat vien ukraiņu lieluzņēmējam ienāktu prātā doties uz Latviju, lai tur tāpat vien piedalītos vietējā uzņēmuma akcionāru sapulcē.
Pēc visa spriežot, ir izdomāta jauna shēma, kā apiet Valērija Maligina testamentā skaidri noteikto aizliegumu tuvākajos gados pārdot Olainfarm akcijas, - viņa šķirtenei kāds šādu shēmu ir ieteicis, un nu tiek darīts viss iespējamais, lai Beļeviču noturētu amatā pietiekami ilgi, lai shēmas īstenošana kļūtu neatgriezeniska.
„Neizdevās rast apstiprinājumu, ka būtu veikta kādas akciju daļas pārdošana vai apķīlāšana par labu kādam nākotnes darījumam. Mīkla par to, kādas ir V. Novikova intereses un patiesā loma kārtējā Olainfarm jezgā, pagaidām paliek neatklāta,” šai tēmai veltītā publikācijā konstatējis laikraksts Dienas Bizness.
Taču arī tam, ka nekādi pārdošanas dokumenti nav publiskoti, ir izskaidrojums – ļaudis, kas stāv aiz Balderes-Sildedzes un viņas marionetes Beļevičas, neraugoties uz Olainfarm biržas uzņēmuma statusu, vispār cenšas jebkādus dokumentus publiskot, cik vēlu vien iespējams. Par to liecina kaut vai fakts, ka vēl joprojām Uzņēmumu reģistrā nav iesniegti pat dokumenti par 21. jūnijā notikušo Olainfarm akcionāru sapulci.
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
