Kāpēc maksāt nodokļus, lai Jums, tiesu sistēmas stulbeņi un korumpanti, būtu pensija?
Aldis Gobzems06.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ik dienas turpina pienākt Latvijas tiesu sistēmas spriedumi, turpinot mani sodīt ar tūkstošiem, kas aug kā sēnes pēc lietus, par to, ka braucu ar autobusu pa Latviju. Un šajā vietā es vēlos vērsties pie Latvijas tiesu sistēmas. Pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša un visas tās kliķes. Cits vārds man neatrodas. Nekā cienījama diemžēl tur nav.
Es esmu bijis advokāts un zinu, cik korumpēta un mazizglītota ir liela daļa Latvijas tiesu sistēmas. Un to es saku, jo daļa no tiesnešiem mani ir sastapusi tiesas sēdēs un zina, ka mani nu nekā par mazizglītotu nosaukt nevar. Tiesu zālē vienmēr esmu demonstrējis augstas klases tiesu runu, un manis gatavotie juridiskie dokumenti ir bijuši cienījami.
Man ir bijušas neskaitāmas reizes, kad ir nācies noklusēt korupciju tiesās vai tiesnešu stulbumu. Jo tāpat jau nav bijis, kam pasūdzēties. Tiesnešu kliķe pati sevi vienmēr ir sargājusi. Bezjēdzīga laika tērēšana – kaut kam sūdzēties.
Faktiski Latvijas tiesās var nopirkt ļoti daudz. Varēja tad un var joprojām arī tagad. Visu nevar, bet daudz ko var. Tiesu sistēmā ir virkne kukuļņēmēju, Latvijā kukuļņēmējus neķer, viņi visi var justies droši. Principā visās jomās. Īpaši tiesās. Bet tas lirisks ievads.
Būtība ir šeit. Jūs mani sodāt ar desmitiem tūkstošu eiro par neko. Un ko Jūs iegūstat? Mani pārmācāt vai cenšaties salauzt? Nu nesanāks ne viens, ne otrs. Manu garu nevar salauzt. Mans gars ir nesalaužams. Pārmācīt arī neizdosies.
Bet ko Jūs iegūstat? Pirmkārt, Jūs iegūstat, ka Latviju pavisam un uz neatgriešanos pamet vismaz četri Latvijas pilsoņi. Izrēķiniet, cik juridiski samērīgi tas ir un kāds no tā ir Latvijas valsts materiālais ieguvums. Pareizi. Jūsu spriedumi pret mani nevis padara valsti materiāli bagātāku, bet nabagāku, jo viss, kas mums pieder un nav atņemts, vairs nekad netiks tērēts Latvijā.
Tas attiecas arī uz nodokļiem - Jūsu spriedumi panāk tikai to, ka turpmāk nekad un nekādos apstākļos Latvijas valstij es nemaksāšu labprātīgi neko. Proti, labāk kļūt ir par citas valsts nodokļu rezidentu. Pirms tam maksāju desmitiem, desmitiem tūkstošus eiro nodokļos kā privātpersona. Biju pietiekami liels nodokļu maksātājs. Tagad vairs nekad mūžā. Nevienu centu labprātīgi Latvijas valstij. To Jūs esat ieguvuši.
Ko vēl? Jūs esat ieguvuši par vismaz diviem latviešu bērniem mazāk Latvijai. Jums pie dirsas? Nu it kā tomēr tiesai un it kā samērīgums jāvērtē. Laba izpratne par samērīgumu, ironiski smieklīga, lai neteiktu traģiska. Un pats galvenais. Jūs esat panākuši nicinājumu, riebumu un vienaldzību pret sistēmu, kurā daudzi jo daudzi spiesti dzīvot nabadzībā.
Jūs varat spriest, cik gribat. Sakrāsies summa, un kaut kad uztaisīs maksātnespēju un norakstīs. Vai lai karājas gaisā. Jūs, Latvijas tiesu sistēma, esat izdarījuši visu, lai man un manai ģimenei būtu pamats novērsties no Latvijas. Tie ir divi pieauguši cilvēki ar augstākajām izglītībām. Latvijas valsts manai ģimenei ir darījusi tikai ļaunu. Mums neviens cita nav darījis ļaunu. Tikai latvieši. Virkne korumpētu vai vienkārši pamuļķu.
Apzināti un nežēlīgi. Par ko? Par to, ka es nebiju sistēmas daļa. Un tikai par to, ka atļāvos nesaliekt muguriņu. Diemžēl manu bērnu nākotni iznīcināt nevaru atļauties. Muguru nevaru saliekt Jūsu priekšā arī turpmāk.
Un ziniet. Tādu kā es ir simtiem, pat tūkstošiem ar Latvijas Republikas pasi. Kuri savus ienākumus plāno citur, dzīvi citur, biznesu citur. Un nu jau daļa arī pasi domā iegūt citur. Jo maksāt nodokļus, lai Jums būtu pensija, neredz vairs pamata. Jūs neesat ne taisnīgi, ne tiesiski.
Bet es Jūs saprotu. Jākalpo sistēmai. Bet tā sistēma izputēs. Pat tas, ka tam neticat šodien, to neapstādinās. Nevar mūžīgi iet uz grunti valsts, drīz noies pavisam un tad izputēs. Un tad jau mainīsies.
P.S. Šis teksts jāuztver kā literatūras žanrs. Cilvēciskām un juridiskām pārdomām.
Seko mums 
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
Kurš
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
