Kāpēc maksāt nodokļus, lai Jums, tiesu sistēmas stulbeņi un korumpanti, būtu pensija?
Aldis Gobzems06.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Man ik dienas turpina pienākt Latvijas tiesu sistēmas spriedumi, turpinot mani sodīt ar tūkstošiem, kas aug kā sēnes pēc lietus, par to, ka braucu ar autobusu pa Latviju. Un šajā vietā es vēlos vērsties pie Latvijas tiesu sistēmas. Pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša un visas tās kliķes. Cits vārds man neatrodas. Nekā cienījama diemžēl tur nav.
Es esmu bijis advokāts un zinu, cik korumpēta un mazizglītota ir liela daļa Latvijas tiesu sistēmas. Un to es saku, jo daļa no tiesnešiem mani ir sastapusi tiesas sēdēs un zina, ka mani nu nekā par mazizglītotu nosaukt nevar. Tiesu zālē vienmēr esmu demonstrējis augstas klases tiesu runu, un manis gatavotie juridiskie dokumenti ir bijuši cienījami.
Man ir bijušas neskaitāmas reizes, kad ir nācies noklusēt korupciju tiesās vai tiesnešu stulbumu. Jo tāpat jau nav bijis, kam pasūdzēties. Tiesnešu kliķe pati sevi vienmēr ir sargājusi. Bezjēdzīga laika tērēšana – kaut kam sūdzēties.
Faktiski Latvijas tiesās var nopirkt ļoti daudz. Varēja tad un var joprojām arī tagad. Visu nevar, bet daudz ko var. Tiesu sistēmā ir virkne kukuļņēmēju, Latvijā kukuļņēmējus neķer, viņi visi var justies droši. Principā visās jomās. Īpaši tiesās. Bet tas lirisks ievads.
Būtība ir šeit. Jūs mani sodāt ar desmitiem tūkstošu eiro par neko. Un ko Jūs iegūstat? Mani pārmācāt vai cenšaties salauzt? Nu nesanāks ne viens, ne otrs. Manu garu nevar salauzt. Mans gars ir nesalaužams. Pārmācīt arī neizdosies.
Bet ko Jūs iegūstat? Pirmkārt, Jūs iegūstat, ka Latviju pavisam un uz neatgriešanos pamet vismaz četri Latvijas pilsoņi. Izrēķiniet, cik juridiski samērīgi tas ir un kāds no tā ir Latvijas valsts materiālais ieguvums. Pareizi. Jūsu spriedumi pret mani nevis padara valsti materiāli bagātāku, bet nabagāku, jo viss, kas mums pieder un nav atņemts, vairs nekad netiks tērēts Latvijā.
Tas attiecas arī uz nodokļiem - Jūsu spriedumi panāk tikai to, ka turpmāk nekad un nekādos apstākļos Latvijas valstij es nemaksāšu labprātīgi neko. Proti, labāk kļūt ir par citas valsts nodokļu rezidentu. Pirms tam maksāju desmitiem, desmitiem tūkstošus eiro nodokļos kā privātpersona. Biju pietiekami liels nodokļu maksātājs. Tagad vairs nekad mūžā. Nevienu centu labprātīgi Latvijas valstij. To Jūs esat ieguvuši.
Ko vēl? Jūs esat ieguvuši par vismaz diviem latviešu bērniem mazāk Latvijai. Jums pie dirsas? Nu it kā tomēr tiesai un it kā samērīgums jāvērtē. Laba izpratne par samērīgumu, ironiski smieklīga, lai neteiktu traģiska. Un pats galvenais. Jūs esat panākuši nicinājumu, riebumu un vienaldzību pret sistēmu, kurā daudzi jo daudzi spiesti dzīvot nabadzībā.
Jūs varat spriest, cik gribat. Sakrāsies summa, un kaut kad uztaisīs maksātnespēju un norakstīs. Vai lai karājas gaisā. Jūs, Latvijas tiesu sistēma, esat izdarījuši visu, lai man un manai ģimenei būtu pamats novērsties no Latvijas. Tie ir divi pieauguši cilvēki ar augstākajām izglītībām. Latvijas valsts manai ģimenei ir darījusi tikai ļaunu. Mums neviens cita nav darījis ļaunu. Tikai latvieši. Virkne korumpētu vai vienkārši pamuļķu.
Apzināti un nežēlīgi. Par ko? Par to, ka es nebiju sistēmas daļa. Un tikai par to, ka atļāvos nesaliekt muguriņu. Diemžēl manu bērnu nākotni iznīcināt nevaru atļauties. Muguru nevaru saliekt Jūsu priekšā arī turpmāk.
Un ziniet. Tādu kā es ir simtiem, pat tūkstošiem ar Latvijas Republikas pasi. Kuri savus ienākumus plāno citur, dzīvi citur, biznesu citur. Un nu jau daļa arī pasi domā iegūt citur. Jo maksāt nodokļus, lai Jums būtu pensija, neredz vairs pamata. Jūs neesat ne taisnīgi, ne tiesiski.
Bet es Jūs saprotu. Jākalpo sistēmai. Bet tā sistēma izputēs. Pat tas, ka tam neticat šodien, to neapstādinās. Nevar mūžīgi iet uz grunti valsts, drīz noies pavisam un tad izputēs. Un tad jau mainīsies.
P.S. Šis teksts jāuztver kā literatūras žanrs. Cilvēciskām un juridiskām pārdomām.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
