Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?
Oskars Bundža05.02.2024.
Komentāri (67)
Iesaki rakstu: 
Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks, kultūras darbinieks, akadēmiķis vai profesors, vien parasts opozīcijas politiķis. Šis fakts rada pārdomas.
Un tātad – jau vairākas dienas LTV1 tiek reklamēts, ka otrdien, 6.februārī raidījuma "1:1" vadītājs Gundars Rēders diskutēšot ar politiķi Jāni Dombravu.
Galīgi aplam. Šāda tipa raidījumā, kas notiks vien nedēļas otrās darbdienas pieprasītākajā ētera laikā, publiskā televīzija iepriekš a priori nevar zināt, kas būs aktuāli pēc dažām dienām.
Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nav svarīgi, vai jau reklāmas laikā Dombravas kungs zina un spēs saturīgi pastāstīt par to, kas notiks līdz otrdienai. Proti, būtu svarīgi, ja pati LTV1, kas saņem iespaidīgu finansējumu no publiskā (valsts) budžeta, sāktu ielāgot, ka tamlīdzīgi raidījumi organizējami efektīvi, operatīvi, bez iepriekšējas reklāmas.
Rēdera kungam ir potenciāls, pieredze (jaunuļiem nekā tamlīdzīga nav un nebūs, jo... nebūs, kamēr ir visaptveroša vēlme MĀCĪTIES, bet NEKO NESAPRAST).
Kas traucē LTV1 un Rēdera kungam pateikt, ka otrdienas vakara intervija "1:1" ikreiz ekskluzīvi notiks ar personu, kura būs kompetenta, aktuāla un interesanta tieši tobrīd?
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
