Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Tāpēc, ka Eiroparlamenta vēlēšanu likuma 44. pantā noteikts: deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits.

Un derīgo aplokšņu ir maķenīt vairāk nekā derīgu vēlēšanu zīmju: 473 260. Jo ne katrā aploksnē ir derīga zīme, aploksne var būt tukša vai ar vairākām dažādām vēlēšanu zīmēm. Tāpēc LRA guvusi 23 581 / 473 260 = 4,98% un palikusi zem 5% barjeras.

Bet kāpēc ZZS ar >5,3% balsu (5,34% derīgu aplokšņu, 5,37% derīgu zīmju) nedabūja vietu? Pavisam īsi sakot, vietu par maz.

Mazliet gaŗāk: Latvijai Eiroparlamenta deputātu tik maz, ka dabiskā barjera, ko noteic ierobežots vietu skaits, ir augstāka par likumā noteikto 5% barjeru. Pavisam smalki stāstot, Latvijas vēlēšanu sistēmā lietotiem Senlaga dalītājiem dabisko barjeru var aprēķināt pēc formulas 1/2(S+1), kur S — vietu skaits vēlēšanu apgabalā. Astoņiem Eiroparlamenta deputātiem dabiskā barjera ir 1/2(8+1)=1/(2·9)=1/18=5,(5)%. Šī teorētiskā vērtība dzīvē var mazliet atšķirties atkarībā no partiju balsu sadalījuma.

Kā tas šogad izskatījās dzīvē? Eiroparlamentu vietu sadalē piedalījās seši kandidātu saraksti:

JV — 124 193 balsis;

“Saskaņa” — 82 604;

NA — 77 591;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Vispirms katra kandidātu saraksta balsu skaitu izdala ar 1, iegūstot to pašu skaitli. No šiem skaitļiem atrod lielāko. Tas rāda, kuŗam sarakstam tiek pirmā Eiroparlamenta deputāta vieta. “Vienotībai”, protams — ar dalījumu 124 193. Sarakstam, kas nupat guvis deputāta vietu, gūto balsu skaitu dala ar nākamo nepāŗa skaitli. Šai piemērā tas būs 124 193 : 3 = 41 398 (noapaļojot līdz veselam skaitlim):

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604;

NA — 77 591;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Veidojas jauns skaitļu komplekts, no kuŗiem atkal izraugās lielāko. Šoreiz tas ir 82 604, tātad otro Eiroparlamenta vietu gūst “Saskaņa”. Šī saraksta balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3):

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 77 591, tātad trešo Eiroparlamenta mandātu gūst Nācionālā apvienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 58 763, tātad ceturto Eiroparlamenta vietu gūst “Attīstībai/Par”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 193; 41 398;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 41 398, tātad piekto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Vienotība”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 193; 41 398; 24 839;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 29 546, tātad sesto Eiroparlamenta vietu gūst Krievu savienība. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (3), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 193; 41 398; 24 839;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546; 9849;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 27 535, tātad septīto Eiroparlamenta vietu (un otru sev) gūst “Saskaņa”. Tās balsu skaitu izdala ar nākamo nepāŗa skaitli (5), iegūto dalījumu ieraksta blakus iepriekšējam:

JV — 124 193; 41 398; 24 839;

“Saskaņa” — 82 604; 27 535; 16 521;

NA — 77 591; 25 864;

AP — 58 763; 19 588;

LKS — 29 546; 9849;

ZZS — 25 252.

Tagad lielākais skaitlis ir 25 864, tātad astoto un pēdējo Eiroparlamenta mandātu (un otru sev) gūst Nācionālā apvienība. Un tas arī viss, jo vairāk deputāta vietu nav. ZZS pietrūka 77 591 : 3 – 25 252 = 612 balsu, lai izcīnītu mandātu. Redzams, ka tiešām astoņu deputātu vēlēšanās (un, starp citu, arī deviņu) 5% barjeras pārvarēšana vēl negarantē tikšanu pie mandāta.

Pārpublicēts no https://ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu: