Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā iezīmējas kāda noturīga tendence – uzskatīt, ka tas, ko Latvijai iesaka starptautiskās organizācijas – Pasaules Banka, Pasaules Veselības organizācija, OECD, Eiropas Padome – vai nu viss vai lielākajā daļā ir muļķības, neatbilst Latvijas specifikai un vispār mēs paši zinām labāk.

Nu, piemēram, Pasaules Bankas rekomendācijas attiecībā uz Latvijas nodokļu politiku. Vēl tinte uz tām nav nožuvusi, kad Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija paziņo, ka ir kritiski pret šīm rekomendācijām, un tās esot Latvijas situācijai neatbilstošas. Skeptiski ir Vienotības un ZZS politiķi. (NA neinteresē komplicēti valsts pārvaldes jautājumi, viņi par tiem neizsakās.)

Latvijas Bankas prezidents vispār uzskata, ka “ir jābeidz skatīties mutē un nekritiski ieklausīties ārējo ekspertu, piemēram, Pasaules Bankas un SVF padomos. Mums pašiem ir pietiekama kapacitāte nepieciešamo lēmumu izstrādē un pieņemšanā”.

Kāda mums pašiem kapacitāte, tas ir skaidrs redzams – Latvija cīnās par pēdējo vietu Eiropas Savienībā teju jebkurā iespējamā rādītājā. Atsevišķos veselības aprūpes aspektos, kā zīdaiņu mirstība, esam jau dažu Āfrikas valstu līmenī. Ienākumu nevienlīdzība, nabadzība, ekonomikas pieauguma tempa kritums – ņemiet, kuru rādītāju vēlaties, visur mums ir vai nu paši sliktākie vai vieni no pašiem sliktākajiem rādītājiem.

Bet nē, vietējie eksperti ar pārliecību un enerģiju pašpasludinās par kompetentākiem nekā viscienījamāko pasaules nozares organizāciju eksperti.

Tieši tāda pati ir situācija ar Pasaules Veselības organizācijas izstrādātājām rekomendācijām Latvijas veselības sistēmas sakārtošanai. Mūsu mūžīgais veselības sistēmas eksperts Pēteris Apinis nosauc PVO pētījumu par studentu sacerējumu un lamā pēdējiem vārdiem.

Apiņa kungs vismaz pamato savus kritiskos izteikumus ar garu sarakstu faktoloģisku kļūdu, kas paviršam vērotājam tiešām var radīt iespaidu, ka pētījums nav jāņem vērā. Taču Apinis patiesībā nevis norāda uz kļūdām, bet uzskata, ka viņš zina labāk, kā jāveido politika.

Toties Latvijas Banka piedāvā rīkoties nevis vienkārši atšķirīgi, bet pilnīgi pretēji tam, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija. Izņemot veselības ministri, kura vienīgā iesaka turēties pie starptautiskajām rekomendācijām, citi koalīcijas politiķi gan no ZZS, gan Vienotības (NA neinteresē komplicēti valsts pārvaldes jautājumi, viņi par tiem neizsakās) iesaka neievērot Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas.

Tieši tas pats attiecas ne tikai uz veselības sistēmu un nodokļu politiku, bet arī uz jebkuru citu jomu. Piemēram, Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs norāda Latvijai uz nepieciešamību virzīties uz priekšu ar viendzimuma laulību regulējuma ieviešanu, Stambulas konvencijas ratifikāciju un bērnu tiesību ievērošanas uzlabošanu. Par šīm rekomendācijām pat netiek lāga diskutēts, tik ļoti pārāki mēs esam. Un konkrētais komisārs taču vispār nav latvietis, ko tad viņš sadomājis mūs mācīt. Mēs te paši zinām, kā vajag, un nevajag mums neko rekomendēt.

OECD ziņojums par stāvokli Latvijas izglītības sistēmā netika publiski noķengāts, jo tika publiskots īsi pirms Latvijas iestāšanās līguma parakstīšanas, taču pilnībā tiek ignorēts praksē. Šadurska sīkmanīgi viltīgā ideja – nogriezīsim naudu, lai paši saprot, kā jāreformējas, – izgāzās ar skaļu blīkšķi, radot Kučinska valdībai nu jau par firmas zīmi kļuvušo haosu, kad skolotāji, pat jau uzsākot darbu 1.septembrī, varēja vienīgi zīlēt, kurš kādu pārsteigumu saņems reizē ar jauno algu. Lieliska attieksme un realizācija latviskās valsts pārvaldes gudrības stilā.

Ir ļoti lielas aizdomas, ka tāda pati attieksme valda arī aizsardzības sektorā, kur ekspertu rekomendācijas, protams, ir slepenas. Taču jādomā, ka ir kāds pamats tam, kāpēc visas mūsu kaimiņvalstis un visas Baltijas reģiona valstis, reaģējot uz jaunajiem drošības izaicinājumiem, ir vai nu ieviesušas obligāto militāro dienestu pēdējos gados, vai paplašinājušas un attīstījušas jau esošo, kamēr Latvija vienīgā turas pie daudzus jautājumus raisošas stratēģijas, kas paredz mazskaitlīgās un vāji ekipētās zemessardzes izmantošanu kā pilnvērtīgu, teritoriālās aizsardzības funkcijas veicošu, karaspēku.

Tikai un vienīgi Latvija Baltijas jūras reģionā uzskata, ka valsti ir iespējams aizsargāt bez obligātajā militārajā dienestā sagatavotiem rezervistu tūkstošiem. Arī šajā jomā mēs tātad esam gudrāki par visiem. Jāpiebilst, ka šāda mūsu gudrība politiķiem ļoti izdevīgā veidā ļauj ieekonomēt ievērojamus līdzekļus un tērēt aizsardzībai būtiski mazāk, nekā to dara kaimiņi. (Un attiecīgi viegli atrast naudu deputātu kvotu ietvaros iecerētajiem bilžu albumiem, siera grāmatām un citām blēņām.)

Mani mulsina visu šo Latvijas ekspertu un politiķu pašvērtējums. Es, atklāti sakot, vairāk uzticos Pasaules Bankai, Pasaules Veselības organizācijai un OECD nekā Vienotībai, ZZS vai Pēterim Apinim. (NA par sarežģītiem valsts attīstības jautājumiem nemēdz izteikties.)

No kurienes šī augstprātība? Kādi tieši Latvijas panākumi vai varbūt šo ekspertu personīgie sasniegumi ļauj ar tādu vieglumu noraidīt un apsaukāt pasaules cienījamāko organizāciju veikumu, kuros, protams, var atrast drukas kļūdas, bet nedz intelektuāli, nedz teorētiski, saprotams, neviens no šiem vietējiem tā sauktajiem ekspertiem nespēj noformulēt nekādu argumentētu iebildumu.

Domāju, tas ir provinciālo ciema gudrinieku fenomens. Ja mēs paprasītu viedokli Zaubes autobusa pieturā ekspertiem, kas sapulcējušies pie alus pudeles, ko viņi domā par Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, varētu sagaidīt tieši tādu pašu vērtējumu, kādu sniedz mūsu titulētie eksperti un politiķi.

Pateicoties mediju degradētajai publisko debašu kvalitātei, Latvijā nepastāv intelektuāla vide, kurā neargumentēti un populistiski viedokļi tiktu atsijāti no tādiem, kuros ir kādas domas klātbūtne. Aizsardzības sektorā vispār valda PSRS laiku komunikācijas principi. Ne tikai nav nekādu diskusiju, bet pat jebkāda kritiska jautājuma uzdošana uzreiz tiek traktēta kā Krievijas inspirēts informatīvs uzbrukums, un arī mediji neuzskata, ka šī joma būtu kādas analīzes vai pētniecības vērta.

Protams, tā arī ir politisko līderu problēma. Spēcīgu, valstiski atbildīgu līderu, kas spētu formulēt valstij nepieciešamo politiku un būtu pietiekami stipri, lai nelocītos kā niedrītes vējā atkarībā no tā, kurš piezvana vai kurš kritiski izsakās.

Visi šie apstākļi kopumā rada vidi, kurā tiek nomuļļāti, nokritizēti un sabotēti jebkādi saprātīgas politikas mēģinājumi. Pret vienām idejām un reformām iebilst kāda uzņēmēju organizācija, pret citām ģimenes ārsti, pret trešajām bļaurīgi nacionālisti. Ceturto nokritizē kāds TV raidījums, un nav neviena līdera, kuram būtu mugurkauls, sava galva uz pleciem, spēks un meistarība īstenot saprātīgu politiku, neskatoties uz dažādajām interesēm un viedokļiem visapkārt.

Papildus sacītajam es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka Latvija lielāko izrāvienu attīstībā līdz šim ir piedzīvojusi tieši tajos gados, kad Latvijas likumdošana tika harmonizēta ar Eiropas Savienību (faktiski izveidota no jauna), lai nodrošinātu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, eirozonā un NATO.  Tikai precīza starptautisko organizāciju ceļakaršu ievērošana un rekomendāciju izpilde ļāva sasniegt izvirzīto mērķi un iestāties šajās institūcijās.

Ne visas no tālaika rekomendācijām, piemēram par KNAB izveidi, toreizējiem politiķiem un politiskajiem līderiem šķita nepieciešamas un “atbilstošas Latvijas realitātei”, un tomēr tās tika īstenotas, apzinoties, kas ir valsts interesēs. Šodien mēs vērojam pretēju virzību. Mēs it kā esam visgudrākie un nedomājam skatīties mutē ārzemju ekspertiem.

Skaidrs, ne jau viss, kas no ārzemēm, ir labs un ne viss vietējais slikts, taču cik pārspīlētai un augstprātīgi sakāpinātai ir jābūt pašapziņai, lai iedomātos, ka VISS, ko mums rekomendē pasaules vadošie eksperti, ir aplams.

Varbūt pavērtēsim sevi mazliet kritiskāk. Varbūt tomēr mēs neesam pasaules ekonomikas un publiskās pārvaldes čempioni. Varbūt tomēr mums ir vērts pamācīties un ieklausīties tajos, kuriem veicas labāk. Un labāk veicas teju visiem Eiropā, izņemot varbūt Rumāniju un šur tur Bulgāriju.

Mums visiem vajadzētu saprast, ka, neko nemainot, nekas arī nemainīsies. Un mainīt vajag nevis Saeimu vai valdību, mainīt vajag savu domāšanu. Saeima un valdība ir nevis mūsu problēmu cēlonis, bet mūsu spogulis. Mainīsies domāšana, mainīsies arī Saeima un valdība.

Mediju atbildība šajā procesā ir daudz nozīmīgāka nekā politiķu. Un, tā kā mēs katrs mūsdienās varam būt mazliet medijs, mūsu katra atbildība tajā, kāda ir un kāda būs mūsu valsts, attiecīgi ir pieaugusi.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...