Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kāpēc Latvijā nav nacionālisma

Jānis Lapinskis, Partijas Pašcieņa priekšsēdētājs
10.03.2024.
Komentāri (221)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsu nacionālā jautājuma pamatā ir apstāklis, ka latvieši nav nācija un parasti pat nezina, kas tā nācija ir un ko tā ziemā ēd. Nācija ir politiska kopība kāda teritorijā ar kopējam ekonomiskām interesēm un vērtībām. Ja latviešiem būtu nācija, tas nozīmētu, ka mēs visi – Latvijas latvieši, krievi, poļi, utt. – esam latvieši.

Latviešu politiskā elite konsekventi ir iestājusies pret latviešu nāciju, un arī neatkarību mēs vienmēr esam dabūjuši nejauši – grūstot vecajām impērijām – un 1918.gadā pat pret latviešu vairākuma gribu. Īpaši antinacionāli ir tā saucamie “latviešu nacionālisti”, kuriem nav nekādas sajēgas, kādu vārdu viņi lieto, – pati doma, ka latvieši un Latvijas krievi ir vienota nācija, viņiem šķiet kaut kas briesmīgs. Latvijā vispār nekad nav bijis politiska nacionālisma, par tādu uzdevies kas tieši pretējs – tribālisms – cilšu nošķiršanās no citas cilts, kas, protams, ir uz izcelsmes pamata.

Tribālisma augstākais iecietības punkts pret citas cilts locekli ir tā adoptēšana sava ciltī. Mēs to varētu saukt par asimilēšanu. Taču, lai notiktu jebkāda asimilācija, nepieciešams objektīvi augstāks kultūras līmenis par asimilējamo – latviešiem tāda nav. Mēs nevaram dot citiem vērtības, jo mums pašiem tādu nav. Mums nav savas demokrātijas kā grieķiem, sava Pax Romanum un savas tehnikas kā romiešiem, sava Allāha kā arābiem.

Mēs paši ņemam no citiem, ne dodam. Kā gan mums gaidīt, ka kāds atzīs mūsu kultūru par augstāku un asimilēsies, kamēr mēs neesam gatavi neko dot? Protams, var uzspiest savu valodu varmācīgi kā savulaik angļi īriem, bet tas noveda tikai pie īru zvērīga naida pret angļiem. Vai mums to vajag?

Latvieši parasti apzinās, ka nav spējīgi asimilēt citas tautas, tāpēc bieži izvēlas vienkārši baidīties no tām. Kamēr šeit bija vācieši, baidījās no tiem, kad vācieši pazuda, nācās baidīties no krieviem. Nu, un tagad vēl nāk klāt bailes no Āzijas cilvēkiem. Ko nozīmē bailes? Tas nozīmē brīvprātīgu iekļūšanu Sarkanajā grāmatā – pie visiem organismiem, kas dabiski izzūd, pie tiem, ko tikai ar mākslīgiem līdzekļiem var uzturēt pie dzīvības. Tātad, ja mēs paši baidāmies no citām tautām, tā ir vēlme eksistēt komā.

Kad Eiropas tautas bija pasaules sāls, kad tās deva pasaulei civilizāciju, tās nekad nebaidījās no imigrantiem – tās zināja, ka var izkausēt jebkuru emigrantu skaitu savā kultūrā, jo Eiropas tautām bija kultūra. Šobrīd nav, tāpēc tieši imigranti ar savu spēcīgāko kultūru pārņems un izkausēs Eiropu. Tur nelīdzēs nekāda Sarkanā grāmata, neviens papīrītis nekad nespēj darboties pret Dabas likumu, – spēcīgākais vienmēr uzvar tizleni.

Nu, un ko tad mums darīt? Mums vienkārši ir jāprot būt spēcīgākiem – iemācīties dot pasaulei vērtības. Vienalga, kādas, ka tikai pārējiem tās ir svarīgas. Varam atkal dibināt demokrātiju, organizēt jauna tipa ekonomiku, kā citiem vēl nav, izveidot pasaules tautām aktuālu reliģiju… Tad un tikai tad mēs varēsim gaidīt no pasaules, lai tā mūs ciena, lai tā pieņem mūsu vērtības, lai tā ievēro mūsu noteikumus.

Taču, lai visu to izdarītu, vispirms jāizveido nācija – jāņem tie cilvēki, kas jau atrodas Latvijā, un jāpārvērš viņi par politiskiem latviešiem. Tas nenozīmē asimilāciju, jo viņiem nav pamata uzskatīt mūs par augstākiem. Tas nozīmē, ka mēs viņus atzīstam par savējiem – jā, arī tos, kas nemaz to nevēlas. Jo politiskā vara Latvijā tomēr ir mums. Tas nozīmē, ka mēs atzīstam viņu tiesības uz tādu viņu iekšējās autonomijas daļu, kādu viņi prasa – vai tās būtu skolas, vai svētki, vai kas cits.

Tas nemaina vienīgo valsts valodu – valsts valoda ir tikai dokumentu valoda. Kad kristieši gribēja kristīt pagānus, viņi neteica, ka Saules dzimšanas diena vai Līgo svētki ir ļaunums, viņi pasludināja pirmos par Jēzus dzimšanas dienu, bet otros – par Jāņa Kristītāju dienu. Citādi pasaule nemaz netiktu kristīta.

Protams, varbūt mēs nemaz negribam latviešu nāciju. Varbūt mēs gribam iznīkt. Bet citas alternatīvas gan mums nav – vai nu iekļaut citas tautas, kaut vienotā nācijā, vai arī pašiem izkust citās tautās.

Mūsu divkopienu sabiedrībā jāpiemin arī Latvijas krievi. Viņi ir izmesti ārpus jebkāda nacionāla attīstības projekta. Tāpēc bieži vien viņi ir palikuši padomju nācijas sastāvā. Tā bija pēdējā nācija, kas viņus bija iekļāvusi sevī. Krievija ir cita teritorija, un nekāda propaganda nespēs likvidēt reālo robežu, - latvieši savu nāciju neveido, bet Eiropas krievu paralēlā nācija, par ko sapņo Ždanoka, ir projekts bez saknēm reālā augsnē. Viņiem atliek gaidīt, ko izdomāsim mēs. Ja vispār izdomāsim.

Novērtē šo rakstu:

72
24

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi