Iesaki rakstu: 
Te būs daži sausi fakti no pašreizējā finanšu ministra un gauži neveiksmīgā uzņēmēja Einara Repšes amatpersonas deklarācijām.
Savā amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu Repše norāda, ka no viņa daļējā īpašumā esošās AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība pērn kā ienākumu no īpašuma pārdošanas saņēmis 148 tūkstošus eiro.
Šajā pašā deklarācijā norādīts, ka tieši šādu summu amatpersona ieguvusi darījumā, pārdodot B&R Global One fonda daļas.
Taču... Repšes 2008. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņa īpašumā 2008. gada beigās vispār būtu bijušas šādas B&R Global One fonda daļas.
Savukārt Repšes 2009. gada amatpersonas deklarācijā nav norādīts, ka viņš 2009. gadā pirms šādu daļu pārdošanas tās būtu iegādājies.
Tātad – no abām deklarācijām izriet, ka Repše par viņam nepiederošu vai oficiāli nedeklarētu B&R Global One fonda daļu pārdošanu saņēmis iespaidīgu summu – 148 tūkstošus eiro.
Šī summa turklāt neatbilst ne AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība oficiālajam darbības pārskatam par 2009. gadu, ne oficiālajiem datiem par Repšes ieguldījumu šajā uzņēmumā.
Kā rāda Uzņēmumu reģistra dati, Repšes ieguldījums šajā uzņēmējsabiedrībā ir bijis 90 tūkstoši latu (tātad nepilni 130 tūkstoši eiro).
Turklāt pēdējos divos gados AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir cietusi būtiskus zaudējumus – 71 622 latus 2008. gadā un 1706 latus 2009. gadā. Uzņēmuma kapitāls un rezerves 2009. gada beigās ir bijuši tikai 118 701 lats.
Neraugoties uz to visu, Repše savā amatpersonas deklarācijā uzrāda 148 tūkstošus eiro, kas no šīs uzņēmējsabiedrības esot saņemti par pārdotu īpašumu – fonda daļām, kaut no viņa deklarācijām izriet, ka šādas daļas viņa īpašumā nemaz nav bijušas (vai arī viņš tās nav deklarējis).
Savukārt kā no uzņēmuma 2009. gadā saņemtā summa - deklarētie 148 tūkstoši eiro ievērojami pārsniedz Repšes daļu no uzņēmuma kapitāla un rezervēm 2009. gada beigās.
Tāpat Repšes amatpersonas deklarācijā par 2008. gadu uzrādīti AS Belokoņa un Repšes ieguldījumu pārvaldes sabiedrība vērtspapīri 124 tūkstošu eiro nominālvērtībā. Repšes amatpersonas deklarācijā par 2009. gadu šādi vērtspapīri vairs nav uzrādīti, taču nav uzrādīti arī darījumi ar tiem.
Interesanti skaitļi, vai ne? Vai nu Repše savā amatpersonas deklarācijā nav uzrādījis visus savus īpašumus un veiktos darījumus, vai arī pieņēmis faktisku dāvinājumu no kompānijas vai tās lielākā līdzīpašnieka Valērija Belokoņa,
Taču vēl interesantāk ir tas, ka mūsu cienījamais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš vajadzības gadījumā ir tik nasks aizjozt uz kāda biroja kratīšanu, šos nebūt ne grūti izvērtējamos faktus pārbauda... nu, uzminiet nu – cik ilgi.
Nedēļu? Mēnesi? Divus? Nekā – šodien aprit apaļš pusgads, kopš mūsu varonīgie korupcijas apkarotāji pārbauda, pārbauda, pārbauda šos bezgala grūti noskaidrojamos un pārbaudāmos faktus – un nonākuši tikai tik tālu, ka var ziņot vienīgi, lūk, ko (saglabāju oriģinālo atbildes rakstību):
„Konkrētās pārbaudes pabaigšanas termiņš nav zināms. Katra pārbaude ir individuāla, to gaita un pabeigšanas termiņi ir atkarīgi no papildus informācijas pieprasīšanas un attiecīgi saņemšanas, no tās apkopošanas, iavērtēšanas un pārbaudes...”
Vai es esmu vienīgais, kam ilūziju par šī kantora darbību paliek aizvien mazāk?
Seko mums 
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
