Iesaki rakstu: 
29. martā portālā Pietiek tika publicēts mans raksts ar virsrakstu “Mēs iesim līdz galam”. Rakstā Ukrainas notikumu kontekstā pieminēju WWII sākuma periodu un toreizējā britu premjera Vinstona Čērčila slaveno uzrunu parlamentā 1940.gada 4.jūnijā. Kā zināms, tad šis valstsvīrs neielaidās nekādos kompromisos ar Hitleru pat tad, kad britiem nācās vienatnē stāties pretim Vācijai, kas bija okupējusi pusi Eiropas.
Kāpēc tapa šis raksts? Stimuls tam bija informācija par sarunām Stambulā starp Ukrainas un Krievijas delegācijām un iespējamo tikšanos starp abu valstu prezidentiem. Atzīšos, ka manī raisīja neizpratni, kā var sēsties pie sarunu galda ar subjektu, kurš neatzīst ukraiņus kā nāciju un pelnīti izpelnījies no Ukrainas un ASV prezidentiem apzīmējumus “miesnieks” un “slepkava”. Tajā rakstā par to neko neminēju, jo uzskatīju, ka Ukrainas vadībai ir labāk redzams, kas darāms konkrētā situācijā.
Pagāja tikai dažas dienas, un diemžēl man izrādījās taisnība – ar kara noziedzniekiem pārrunas nav iespējamas, un pierādījums tam svētdien medijos nonākusi informācija par agresora pastrādātiem noziegumiem Kijevas piepilsētā Bučā, kas tiek pielīdzināts Srebrenicas slaktiņam. Ja kāds domā, ka no Kremļa puses būs kāds nosodījums vai vismaz šī nozieguma izmeklēšanas imitācija, tad tā nebūs, bet būs kārtējā propagandas kampaņa par “ukraiņu nacionālistu provokāciju” vai kas tamlīdzīgs.
Iepriekšējo rakstu biju nobeidzis ar vārdiem- “No Rietumu puses (savas izdzīvošanas labad) smagais bruņojums Ukrainai un arvien ciešāka sankciju cilpa Krievijai, bet Ukrainai - izturību noiet ceļu līdz galam”.
Ceru, ka tagad gan Ukrainas vadībai, gan rietumvalstīm nāks saprašana, ka ar miesnieku un slepkavu nekādas pārrunas nav iespējamas un vienīgais veids, kā pārtraukt ukraiņu pilsētu sagraušanu un civiliedzīvotāju slepkavošanu, ir agresora iznīcināšana.
Ja kāds šeit Latvijā, pagaidām būdams relatīvā drošībā, domā, ka Krievijas agresijas gadījumā tiks sveikā cauri, vadoties pēc principa “es par politiku neinteresējos”, tad lai vērīgi paskatās uz to Bučā noslepkavoto un kanalizācijas akā iegrūsto cilvēku.
Stājieties Zemessardzē un apgūstiet nepieciešamās iemaņas, lai nerastu galu kanalizācijas akā.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Dzīvnieku pasaulē dabiskā agresija, nepieciešamais ļaunums un cietsirdība ir instinktīva norma, kas ir nežēlīga, tomēr tā ir nepieciešama eksistences, attīstības un dabiskās atlases (konkurences) sastāvdaļa dabiskā līdzsvara un iekšējās hierarhijas nodrošināšanai.
Mums stāsta, ka esot kaut kādi 2,6 miljardi eiro, kurus varot izcelt no ēnu ekonomikas, un tad mēs kļūsim stāvus bagāti. Ar to plivina karogu gandrīz jebkurš politiķis jeb finanšu analfabēts (saiklis “jeb” apzīmē sinonīmus).
Vēl pāris argumenti, pirms valdība un Saeima izdara izvēli starp tūlītēju pazemojumu un nesaprātīgām izmaksām tuvākā nākotnē.
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
